Atzinums

LSA aicina dzēst teikumu: "Salīdzinājumā ar 2022. gadu 2024. gadā konstatēto studentu no Indijas pārkāpumu skaits pieaudzis par 466,67 %, savukārt studentu no Uzbekistānas – par 65 %."

Lai arī faktoloģiski pareizs šis teikums ne tikai nesniedz vērtīgu informāciju, bet arī rada maldīgu priekšstatu, ka ir novērojams nozīmīgs pārkāpumu skaita pieaugums, taču skatoties uz šīm pašām vērtībām absolūtos skaitļos ir redzams, ka pieaugums nav liels. Vērtīgāka informācija būtu par pārkāpēju īpatsvaru no kopējā, šo valstu pilsoņu, studējošo skaita, lai būtu iespējams izvērtēt iespējamās problēmas dinamiku ilgtermiņā. 

 

-

LSA iebilst pret 1.7. pasākumu
1. punktu: "nosakot, ka studentu atlase jāveic augstskolām bez aģentu piesaistes". Šāda prakse ir vispārpieņemta pasaulē. Problēma ir nevis aģentu piesaiste, bet šo aģentu kvalitāte.
5. punktu: "paredzot lielāku minimālo apjomu studiju klātienes apmeklējumam." Esošajā redakcijā punkts ir pārlieku plaši interpretējams un nebūtu lietderīgi pielietojams visām studiju jomām, formām utt.
6. punktu: "papildinot Augstskolu likuma 49. panta pirmo daļu ar 5.punktu ar papildus eksmatrikulācijas kritērijiem, piemēram, ar iemeslu, ja students bez attaisnojoša iemesla nav apmeklējis lekcijas vairāk par 10 dienām;". Jau šobrīd pēc augstskolu likuma 49. panta pirmās daļas studējošos ir iespējams atskaitīt par studiju uzdevumu nepildīšanu, augstskolas iekšējo normatīvu pārkāpšanu. Augstākās izglītības iestādēm savas autonomijas ietvaros ir iespējams noteikt līdzīgu nosacījumu, taču ņemot vērā studiju programmu specifiku, īpatnību un vajadzības. Šāda panta daļas punkta iekļaušana radītu būtiskus riskus nevienlīdzīgai konkrētā punkta piemērošanai praksē un ļaunprātīgai izmantošanai no augstākās izglītības iestāžu personāla puses. 
7. punktu: "nosakot, ka pirms Augstskolu likuma pārejas noteikumu 100. punktā minētā līguma noslēgšanas trešo valstu studentiem studiju maksa veicama par visu studiju periodu." Augstskolu likuma pārejas noteikumos 100. punktā tiek runāts par līgumu slēgšanu starp IZM un valsts augstākās izglītības iestādi par jaunā finansēšanas modeļa īstenošanu. LSA nav īsti skaidra saistība starp šiem līgumiem un nosacījumiem, kas tiek noteikti ārvalstu studējošajiem. Papildus tam liekot par pienākumu 3. valstu pilsoņiem uzreiz iemaksāt studiju maksu par visu studiju periodu ne tikai radītu nesamērīgu finansiālo slogu studējošajiem, kas izvēlas ierasties Latvijā uz savām studijām, bet saasinātu problēmu, kur Latvijas augstākās izglītības iestādes neatgriež studiju maksu, gadījumos, ja tiek atteikta studiju vīza reflektantam. 

Izvērtējot ieviešamos pasākumus LSA aicina izvērtēt ietekmi uz studējošajiem un rast risinājumus, kas attiecas uz visām augstākās izglītības iestādēm, ne tikai valsts dibinātajām augstākās izglītības iestādēm.

No 1.7. pasākuma dzēst 1. ,5., 6. un 7. punktu, atbilstoši mainot numerāciju. 

LSA iebilst pret 1.6. pasākumu: "papildināt ar augstākās izglītības iestādēm noslēgtos līgumus par institucionālo finansējumu ar ārvalstu studentu piesaistes kvalitātes kritērijiem turpmākai finansējuma saņemšanai."

Institucionālā finansējuma mērķis ir finansēt augstākās izglītības procesa organizēšanu valsts augstākās izglītības iestādēs un nav saistīta ar ārvalstu studējošo piesaistīšanu. Šāds pasākums nebūtu samērīgs un eksistē citi mehānismi kādā veidā var vērsties pret konkrētu praksi negodprātīgās augstākās izglītības iestādēs.

Dzēst 1.6. pasākumu

LSA aicina 10. lpp pirms rindkopas, kas sākas ar teikumu: "Vērtējot kopējo situāciju ar trešo valstu pilsoņiem Latvijā, svarīgi atzīmēt, ka saskaņā ar Valsts drošības dienesta sniegto informāciju pašreizējā situācija no iestādes kompetences ietvara vērtējama kā neatbilstoša." pievienot virsrakstu, kas skaidri nodala šo rindkopu no informatīvās sadaļas par "Trešo valstu pilsoņi, kas ieceļo un uzturas studiju nolūkos" citādi var rasties maldīgs priekštats, ka tālākais teksts attiecas tikai uz studējošajiem.
 

-

Pie 1. sadaļas iekļaut jaunu pasākumu. Šobrīd 3. valstu studējošajiem aktuāla un svarīga informācija par viņu tiesībām un uzdevumiem ir izskaisīta pa vairākām informācijas vietnēm: PMLP, Valsts robežsardzes mājaslapa, Iekšlietu ministrijas mājaslapa utt. Šis rada būtiskus izaicinājumus 3. valstu pilsoņiem atkārtoti atrast nepieciešamo informāciju savu pienākumu izpildei un tiesību aizstāvībai.

1.11 Apkopot informāciju 3. valstu studējošajiem par tiesību normām, kas uz viņiem attiecas atrodoties Latvijā, apokopojot visus studējošā, augstākās izglītības iestādes pienākumus un tiesības vienuviet, piem. par dzīves vietas deklerēšanu, tiesības uz nodarbinātību utt. 
Atbildīgā institūcija:
IZM
Līdzatbildīgā institūcija
VIAA, IeM (PMLP), ĀM, IKVD