Atzinums

LPS izsaka neizpratni par to kā aizpildīta izziņas 23-TA-1346 aile "Apstrādes informācija".
Pēc būtības šī aile ir atbildīgās ministrijas (institūcijas) pamatojums iebilduma noraidījumam, tomēr konkrētajā gadījumā tā aizpildīta formāli, jo gandrīz pie visu institūciju viedokļiem par dažādiem pantiem  no likumprojekta autora ietverts vienāds teksts "Regulējums ir precizēts, izvērtējot visus iesniegtos atzinumus pēc būtības, un tiek virzīts turpmākai saskaņošanai."
Tādējādi pat īsumā netiek nedz skaidrots, nedz analizēts, kāpēc konkrētās institūcijas attiecīgā iebilde nav ņemta vērā. 

 

Rosinām precizēt ailē "Apstrādes informācija" ietverto pamatojumu, pēc būtības skaidrojot katras institūcijas pausto viedokli. 

LPS uztur iepriekšpausto un vērā neņemto iebildi (izziņas 12.punkts).
LPS vērš uzmanību, ka LPS iebilde (izziņas 5.punkts), nav ņemta vērā pēc būtības. Izziņā tā atspoguļota kā ņemta vērā. 

-

LPS  uztur vērā neņemto iebildi (izziņas 1.punkts) un atkārtoti uzsver sākotnējā atzinumā pausto.
Izvērtējot kopsakarībā Valsts kontroles revīzijas ziņojuma “Valsts pārvalde – “quo vadis”? Valsts pārvaldes reformā plānotais un sasniegtais” ieteikumu Nr. 1, kas iesaka Valsts kancelejai rosināt grozījumus normatīvajā aktā, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās, speciālajās ekonomiskajās zonās un brīvostās, kā arī to, ka šobrīd projekta “Korupcijas novēršanas ietvara stiprināšana Latvijā” 1 aktivitātē Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk- OECD)  eksperti veic padziļinātu analīzi par Interešu konflikta novēršanas likuma atbilstību starptautiskajiem standartiem un labajai praksei un saskaņā  ar tiem sniegs secinājumus un priekšlikumus par nepieciešamību veikt grozījumus vai izstrādāt jaunu regulējumu interešu konflikta novēršanas jautājumos,  secinām, ka šobrīd Valsts kancelejas piedāvātā likumprojekta virzība ir priekšlaicīga un nav racionāla. 
 LPS un pašvaldību pārstāvji šajā posmā (uz 21.12.2023) jau ir divas reizes tikušies ar OECD ekspertiem.
Dažādu ministriju u.c. institūciju darbībām vienā jomā jābūt savstarpēji saskaņotām, uz ko vairākkārt ir vērsta uzmanība dažādās diskusijās un tml.
Pie tam nostājai praktiski vienādos apstākļos ir  jābūt nemainīgai. Proti, LPS š.g.pavasarī reaģējot uz Ministru kabineta 2023.gada 25.aprīļa sēdē skatīto jautājumu bloku par atļaujām amatu savienošanai (23-TA-463; 23-TA-452;23-TA-468; 23-TA-464; 23-TA-465), arī virzīja iniciatīvu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (turpmāk-KNAB) par nepieciešamiem Interešu konflikta novēršanas likuma valsts amatpersonu darbībā grozījumiem. KNAB sniedza detalizētu atbildi, to noslēdzot ar argumentu, ka "pamatojoties uz OECD ekspertu secinājumiem, KNAB vērtēs  iespējas pilnveidot esošo regulējumu vai izstrādāt jaunu normatīvo aktu. Attiecīgi, pamatojoties uz analīzes secinājumiem, tiks vērtēta izmaiņu nepieciešamība arī attiecībā uz pašvaldību priekšsēdētāju amatu savienošanas ierobežojumiem."
Pie tam aicinām izziņā atbilstoši Ministru kabineta kārtības rullim skaidrot likumprojekta autoru viedokli par iepriekšminēto. 
 

-

Valsts kontroles ieteikuma mērķis bija risināt jautājumu par ministriju vadošo valsts amatpersonu amatu savienošanas praksi. Savukārt piedāvātie grozījumi ir pārāk plaši, jo attiecas uz visām amatpersonām, pie tam to loks attiecībā uz pašvaldībām tiek pat vēl būtiski paplašināts, kas nav atbalstāms.

-

Ņemot vērā, ka projekta ietvaros OECD eksperti gatavo rekomendācijas interešu konflikta likuma jaunam regulējumam vai būtiskām izmaiņām (skatīt LPS 3.iebildi), neatbalstam kopumā izmaiņas 6.panta otrajā daļā.

Ja tomēr analizē piedāvāto grozījumu, tad  nav saprotams, vai savienojamo amatu skaita ierobežojums ir attiecināms arī uz 7. panta 4¹.daļā minētajām amatpersonām, ņemot vērā, ka šī norma pantā nav minēta.

 

 

Ņemot vērā, ka projekta ietvaros OECD eksperti gatavo rekomendācijas interešu konflikta likuma jaunam regulējumam vai būtiskām izmaiņām (skatīt LPS 3.iebildi), neatbalstām kopumā izmaiņas 7.panta ceturtajā daļā.
Ja analizē piedāvāto, tad par 7.panta ceturto daļu un ierobežojumiem, nav skaidrs pašvaldības darbinieka statuss (eksperts vai konsultants, bet ne citā valsts administrācijā vai starptautiskā organizācijā) situācijās, kad – piemēram – Valsts kontrole slēdz sadarbības līgumu par revīzijas veikšanu pašvaldībā, iesaistot pašvaldības auditorus revīzijas veikšanā, Tieslietu ministrijas iekšējais audits iesaista pašvaldības bāriņtiesas locekļus pārbaudes veikšanai, nepieciešamās informācijas apkopošanai un iesaistītais darbinieks nepilda ne eksperta, ne konsultanta pienākumus. Līdzīgus piemērus noteikti var atrast arī citās jomās, jo jaunais Pašvaldību likums paredz veidot pašvaldību sadarbību visās jomās – tādējādi var veidoties situācija, ka konkrētā darbinieka pienākumi saistīti ar vairākiem darba devējiem vienlaicīgi.

-

Nav skaidrs, kādēļ tiek veidoti divi iestāžu veidi – “pašvaldības iestādes” un “publiskas personas iestāde”, kas pēc būtības būtu sinonīmi pašvaldības izpratnē. Izsakot šo sadaļu piedāvātajā redakcijā, veidojas situācija, ka pašvaldībās veidosies nesamērīgs valsts amatpersonu skaits, piemēram:
sociālā aprūpes centra struktūrvienības “virtuve” vadītājs un tā vietnieks;
arhīva, tūrisma informācijas centra vai iekšējā audita struktūrvienības vadītājs;
bibliotēkas, izstāžu zāles vai muzeja struktūrvienības vadītājs;
izglītības iestādes lietvedības nodaļas vadītājs;
sociālā dienesta, pagastā esošās, struktūrvienības “publiskā pirts” vadītājs utt.
Lūgums izvērtēt šādas normas pamatojumu, jo daudzviet pašvaldībās tikai pašvaldības izpilddirektors vai attiecīgi iestādes vadītājs pieņem lēmumu par finanšu līdzekļu plūsmu (iegādi, atsavināšanu, dāvinājumu – atkarībā no darījuma summas, pieņem lēmumu par konkrētā darījuma lēmuma sagatavošanu un virzīšanu gala lēmuma pieņemšanai augstākajai lēmējinstitūcijai), publisko iepirkumu rezultātiem, iestādes darbības mērķiem vai cilvēkresursu vadību.
Struktūrvienību vadītāji pieņem lēmumus tikai operacionālā līmenī un organizē uzticēto funkciju/uzdevumu izpildes kvalitāti. Struktūrvienības statuss ļoti bieži ir izveidots, lai nodalītu konkrētās struktūrvienības izmaksas un sekotu konkrētā pakalpojuma izmaksu efektivitātei un pieprasījumam pēc konkrētā pakalpojuma. Atsevišķās darbības jomās struktūrvienības vadītājs sagatavo dokumentu projektus, bet nav paraksta tiesīgs. Attiecīgi, šo amatu atlīdzības līmenis ļoti bieži nenozīmīgi pārsniedz valstī noteiktās minimālās atlīdzības līmeni. Nosakot šos visus amatus par amatpersonām, var veidoties situācija, ka pašvaldībām būs grūtības nokomplektēt cilvēkresursus un tas kopumā nav atbalstāmi.

 

Prasība attiecas nevis uz amata nosaukumu, bet tiem, kas pieņem lēmumus par publisku līdzekļu izlietojumu – attiecīgi, pašvaldība izvērtē, vai konkrētais amats ir vai nav definējams kā valsts amatpersonas amats.

1. Nav saprotams 7. panta ceturtās daļas ievaddaļā lietotais termins “pašvaldības struktūrvienība”.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Pašvaldību likuma 20.panta pirmajai daļai pašvaldības administrāciju veido pašvaldības iestādes un amatpersonas. Pašvaldību iestādes sastāv no struktūrvienībām. Tāpat pašvaldība var izveidot dažādas institūcijas (piemēram, komisijas) noteiktu pārvaldes uzvedumu veikšanai, bet šīs institūcijas nav uzskatāmas par pašvaldības struktūrvienībām, kā arī nav pieļaujams izveidot struktūrvienību, kura nav nevienas pašvaldības iestādes pakļautībā.

2. Tā kā ar Likumprojektu netiek grozīta likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmā daļa, kurā uzskaitītas valsts amatpersonas, tad pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji ir valsts amatpersonas tikai tajos gadījumos, ja tās atbilst likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta otrajai daļai (par valsts amatpersonām uzskatāmas arī personas, kurām, pildot amata pienākumus publiskas personas institūcijās, saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības: 1) izdot administratīvos aktus; 2) veikt uzraudzības, kontroles, izmeklēšanas vai sodīšanas funkcijas attiecībā uz personām, kas neatrodas to tiešā vai netiešā pakļautībā; 3) pieņemt vai sagatavot lēmumus par publiskas personas mantas iegūšanu, tās nodošanu citu personu īpašumā, lietošanā vai valdījumā, atsavināšanu citām personām vai apgrūtināšanu ar lietu vai saistību tiesībām, kā arī finanšu līdzekļu sadalīšanu).
Tātad, pašvaldības iestādēs var būt struktūrvienību vadītāji un vietnieki, kuri nav valsts amatpersonas (piemēram, struktūrvienības, kas atbild par lietvedības kārtošanu, ienākošās/izejošās korespondences reģistrēšanu, vadītājs). Turklāt saskaņā ar Pašvaldību likuma 17. panta sesto daļu, lai nodrošinātu savu darbību, domes priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks uz pilnvaru laiku var pieņemt darbā konsultatīvos darbiniekus un izveidot biroju. Attiecīgi pašvaldības domes priekšsēdētāja vai domes priekšsēdētāja vietnieka biroja vadītājs nebūs valsts amatpersona, ja tās pienākumos būs konsultēt attiecīgi domes priekšsēdētāju/domes priekšsēdētāja vietnieku (Piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldībā Rīgas domes priekšsēdētāja birojs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka birojs atrodas iestādes- Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas- sastāvā).
Tā kā Likumprojekts neparedz valsts amatpersonas statusu atsevišķi noteikt pašvaldības iestādes struktūrvienības vadītajam un vadītāja vietniekam (t.i., netiek grozīta likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 4. panta pirmā daļa), nav skaidrs, kādos gadījumos attiecībā uz šīm amatpersonām būs noteikti speciālie amata savienošanas ierobežojumi 7.panta ceturtajā daļā. Nav skaidrs, vai visi pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji būs uzskatāmi par valsts amatpersonām, kurām noteikti sevišķi amatu savienošanas ierobežojumi, vai arī šie ierobežojumi attieksies tikai uz tiem pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītājiem un to vietniekiem, kuriem valsts amatpersonas statuss noteikts atbilstoši 4.panta otrajai daļai.

3. Attiecībā uz pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītājiem un viņu vietniekiem (tātad uz jebkura līmeņa struktūrvienībām – pārvaldes, nodaļas, sektora) Likumprojektā paredzēti tikpat strikti amatu savienošanas ierobežojumi, kā attiecībā uz tām amatpersonām, kuras amatos ievēl/ieceļ pašvaldības dome (domes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, izpilddirektoru un viņa vietnieku, kā arī pašvaldības iestāžu vadītāju). Jānorāda, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” pašvaldības struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki tāpat kā jebkuras citas valsts amatpersonas, kurām valsts amatpersonas statuss noteikts saskaņā ar likuma 4.panta otro daļu, var savienot savu amatu ar citu amatu, uzņēmuma līguma, pilnvarojuma izpildi vai saimniecisko darbību individuālā komersanta statusā vai reģistrējoties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", ja šī savienošana nerada interešu konfliktu un ir saņemta attiecīgās publiskas personas iestādes vadītāja vai viņa pilnvarotas personas rakstveida atļauja (7.panta sestās daļas 2.punkts). Ar Likumprojektu šāda amatu savienošana būs liegta (tātad, pašvaldības iestādes struktūrvienības vadītājs nevarēs savienot amatu, piemēram, ar valdes locekļa amatu vai citu amatu sev piederošajā kapitālsabiedrībā vai citā privātā kapitālsabiedrībā). 

Nav saprotams izvēlētā 7.panta ceturtās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunkta formulējuma mērķis, no juridiskās tehniskas viedokļa tas ir neloģisks un sarežģīts, jo, ietverot normās visas “kapitālsabiedrības, kurās publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks”, automātiski tiek aptvertas gan kapitālsabiedrības, kas minētas 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā, gan arī tās, kas minētas 1. panta 8. punkta “b” un “d” apakšpunktos, un arī vairāk, jo tā ir jebkura kapitālsabiedrība, kurā publiskai personai vai publiskas personas kapitālsabiedrībai pieder kaut viena kapitāla daļa.
Attiecīgi, ja 7.panta ceturtās daļas 2.punkta “a” apakšpunkta mērķis ir bijis noteikt, ka 7.panta ceturtās daļas ievaddaļā minētās valsts amatpersonas nedrīkst vispār savienot amatu ar valdes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, un 7.panta ceturtās daļas 2.punkta “b” apakšpunkta mērķis ir bijis noteikt, ka 7.panta ceturtās daļas ievaddaļā minētās valsts amatpersonas nedrīkst vispār savienot amatu ar padomes locekļa amatu kapitālsabiedrībā, kurā publiska persona vai publiskas personas kapitālsabiedrība ir dalībnieks, izņemot “pagaidu” padomes locekļa amatu, tad normu formulējumi būtu vienkāršojami.
 

Svītrot 7.panta ceturtās daļas ievaddaļā vārdus “pašvaldības struktūrvienību vadītāji un to vietnieki”

Svītrot vārdus “pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki”.

Svītrot 7.panta ceturtās daļas 2.punkta “a” un “b” apakšpunktā vārdus “likuma 1. panta 8. punkta "c" apakšpunktā minētajā kapitālsabiedrībā un”.

Nav saprotama atsauce panta 2.punkta b) apakšpunktā “izņemot šā panta ceturtajā daļā minētos amatus”, līdz ar to norma ir precizējama.
7.panta ceturtās daļas ievaddaļā ir minēti amati, kuriem noteikts speciāls amatu savienošanas ierobežojums (pašvaldības domes priekšsēdētājs un viņa vietnieks, kurš ieņem algotu amatu pašvaldības domē, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, pašvaldības struktūrvienību vadītāji un to vietnieki, pašvaldības iestāžu vadītāji, vadītāja vietnieki, pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītāji un viņu vietnieki, pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītājs novada pašvaldībā, publiskas personas iestādes vadītājs un viņa vietnieks, publiskas personas iestādes struktūrvienību vadītāji un to vietnieki,  Valsts prezidenta kancelejas vadītājs un viņa vietnieks, Saeimas Administrācijas ģenerālsekretārs). Savukārt 7.panta ceturtās daļas apakšpunktos minēti amati, ar kuriem 7.panta ceturtās daļas ievaddaļā minētās amatpersonas var savienot savus amatus, izpildoties 7.pantā noteiktajiem amatu savienošanas nosacījumiem.
Nav saprotams, vai ierobežojums (izņēmums) attiecināms uz visiem 7.panta ceturtajā daļā minētajiem amatiem, t.sk. uz apakšpunktos minētajiem amatiem, savukārt 7.panta ceturtās daļas apakšpunktos ir minēti daudzi amati, tai skaitā - amats arodbiedrībā, biedrībā vai nodibinājumā, politiskajā partijā, politisko partiju apvienībā vai reliģiskajā organizācijā, padomes locekļa amati kapitālsabiedrībās, tai skaitās publiskas personas institūcijās (1. panta 8. punkta “b”, "c" un “d” apakšpunkti), t. i., nav skaidrs, uz kuru tieši amatu 7.panta 4¹. daļas 2.punkta “b” apakšpunktā minētais izņēmums ir attiecināms.

 

-

Likumprojekta anotācijā pārsvarā norādīts uz problēmām, kas saistītas ar ministrijas augsta līmeņa amatpersonu amatu savienošanu ar valdes locekļa un padomes locekļu amatiem valsts kapitālsabiedrībās, tādēļ, lai novērstu praksi valsts amatpersonām ieņemt vadošus amatus (padomes un valdes locekļu amatu) valsts kapitālsabiedrībās. Tas arī bija likumprojekta galvenais mērķis, reaģējot uz Valsts kontroles ieteikumiem.
Savukārt, ja  likumprojekta saturs tiek ievērojami paplašināts, aicinām  detalizēti skaidrot anotācijā šādu grozījumu pamatojumu un  lietderību posmā, kad , kā zināms, projekta ietvaros, OECD eksperti  gatavo rekomendācijas  un visdrīzāk taps vispār jauns interešu konflikta novēršanas regulējums (skatīt LPS 3.iebildi).
Vēršam arī uzmanību, ka  Likumprojekta anotācijā nav norādīts izvērtējums citiem amata savienošanas ierobežojumiem, kas šiem pašvaldības iestāžu struktūrvienību vadītājiem un vadītāju vietniekiem tiks noteikti, ja tos iekļaus 7.panta ceturtajā daļā.

-

Tiesību akta projekta anotācija 7.lpp saglabājies princips, ka valsts amatpersona tiek iecelta padomes locekļa amatā uz pagaidu termiņu, kas nav ilgāks par vienu gadu, kamēr citur anotācijā (4.lpp) ir norāde uz termiņu – 9 mēneši.

-