Projekta ID
24-TA-501Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs"
Atzinums iesniegts
10.03.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
"7) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana, noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā gājusi bojā persona, tai nodarīts miesas bojājums vai arī nodarīts zaudējums personas mantai vai kaitējums videi;".
Iebildums
Jāprecizē definīcijas jēdzieniem “ceļu satiksme” un “ceļu satiksmes negadījums”.
Šobrīd definīcija “ceļu satiksme” veido pretrunu ar Ceļu satiksmes noteikumiem, jo tā attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad notiek pārvietošanās pa publiskiem ceļiem, tomēr arī transportlīdzekļu stāvēšana ir ceļu satiksmes elements, jo Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļā ir noteikti apstāšanās un stāvēšanas nosacījumi, kā arī "ceļu satiksmes" definīcijai jāattiecas uz jebkuru vietu, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.
Savukārt, no definīcijas "ceļu satiksmes negadījums" (turpmāk - CSNg) jāizslēdz frāze "kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana", jo pats definīcijas nosaukums norāda uz to, ka tas ir ceļu satiksmē noticis negadījums. Turklāt, praksē transportlīdzekļa īpašnieki, notiekot CSNg, kas ietver arī negadījumus jebkurā vietā, kur iespējama braukšana, ir neizpratnē par to, ka pēkšņi uz šādu situāciju, kad jau ir noticis negadījums, sākt attiekties arī CSL regulējums par OCTA apdrošināšanas nepieciešamību, tehniskās apskates nepieciešamību utt. Tāpēc LTAB rosina veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 1.panta 5. un 7.punktā (lūdzu skatīt LTAB piedāvātās redakcijas. Ierosinājumi ieboldēti).
Šobrīd definīcija “ceļu satiksme” veido pretrunu ar Ceļu satiksmes noteikumiem, jo tā attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad notiek pārvietošanās pa publiskiem ceļiem, tomēr arī transportlīdzekļu stāvēšana ir ceļu satiksmes elements, jo Ceļu satiksmes noteikumu 11.nodaļā ir noteikti apstāšanās un stāvēšanas nosacījumi, kā arī "ceļu satiksmes" definīcijai jāattiecas uz jebkuru vietu, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana.
Savukārt, no definīcijas "ceļu satiksmes negadījums" (turpmāk - CSNg) jāizslēdz frāze "kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana", jo pats definīcijas nosaukums norāda uz to, ka tas ir ceļu satiksmē noticis negadījums. Turklāt, praksē transportlīdzekļa īpašnieki, notiekot CSNg, kas ietver arī negadījumus jebkurā vietā, kur iespējama braukšana, ir neizpratnē par to, ka pēkšņi uz šādu situāciju, kad jau ir noticis negadījums, sākt attiekties arī CSL regulējums par OCTA apdrošināšanas nepieciešamību, tehniskās apskates nepieciešamību utt. Tāpēc LTAB rosina veikt grozījumus Ceļu satiksmes likuma (turpmāk - CSL) 1.panta 5. un 7.punktā (lūdzu skatīt LTAB piedāvātās redakcijas. Ierosinājumi ieboldēti).
Piedāvātā redakcija
Papildināt likumprojektu ar jaunu pantu - grozījumiem Ceļu satiksmes likuma 1. panta 5. punktā.
Izteikt 1. panta 5. punktu šādā redakcijā:
“5) ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties vai atrodoties uz ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana;”.
Izteikt Ceļu satiksmes likuma 1. panta 7. punktu šādā redakcijā:
"7) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē, noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā gājusi bojā persona, tai nodarīts miesas bojājums vai arī nodarīts zaudējums personas mantai vai kaitējums videi;".
(izslēgta piebilde "kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana").
Izteikt 1. panta 5. punktu šādā redakcijā:
“5) ceļu satiksme — attiecības, kas rodas, pārvietojoties vai atrodoties uz ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem, kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļu braukšana;”.
Izteikt Ceļu satiksmes likuma 1. panta 7. punktu šādā redakcijā:
"7) ceļu satiksmes negadījums — ceļu satiksmē, noticis nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens transportlīdzeklis un kura rezultātā gājusi bojā persona, tai nodarīts miesas bojājums vai arī nodarīts zaudējums personas mantai vai kaitējums videi;".
(izslēgta piebilde "kā arī citā vietā, kur iespējama transportlīdzekļa braukšana").
2.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
LTAB uztur spēkā iepriekš LTAB 24.10.2024. atzinumā minēto iebildumu daļā attiecībā uz to, ka likumprojektā nepieciešams noteikt, ka arī tajos gadījumos, kad transportlīdzekļu vadītāji nespēj aizpildīt saskaņoto paziņojumu (turpmāk – SP) vai viens no negadījumā iesaistītajiem transportlīdzekļa vadītājiem atsakās parakstīt SP, Valsts policija (turpmāk – VP) izbrauc uz CSNg vietu, pamatojoties uz turpmāk minēto:
1) vadītāji paši nenosaka vainu - spēkā esošajā regulējumā ir noteikts pienākums, kad paziņo VP, un kad vadītāji aizpilda SP. Likumprojektā SP aizpildīšanas tvērums ir paplašināts, un tam neiebilst arī OCTA nozare. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (turpmāk – OCTA likums) ir definēts, kas ir SP, un šā brīža regulējums (ne Ceļu satiksmes noteikumi, ne OCTA likums) neparedz, ka, vadītājiem, aizpildot SP, jānorāda, kurš ir bijis vainīgs vai atbildīgs par to, ka notika negadījums. To atbilstoši OCTA likuma prasībām izvērtē apdrošinātājs vai LTAB (OCTA likuma 18.pants). Vadītājiem gan pie esošā regulējuma, gan arī plānotā regulējuma jāspēj aizpildīt SP, to abpusēji parakstot, tādējādi apliecinot tikai un vienīgi negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu. Tomēr atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajai statistikai 42,64 % no visiem VP izbraukumiem uz CSNg ir bijis gadījumos, kad autovadītāji nespēj vienoties par CSNg būtiskajiem apstākļiem, negadījuma shēmu, utt. Tādēļ ir jābūt alternatīvam mehānismam kā objektīvi fiksēt negadījuma apstākļus aprakstītajā situācijā, to savā 24.10.2024 atzinumā norāda arī Tieslietu ministrija, jo negadījums nevar palikt nenoformēts.
2) nav atbalstāma un praksē īstenojama izziņā norādītā VP ideja apdrošinātājiem vērsties VP, lai noskaidrotu zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas atteicies no SP veidlapas aizpildīšanas, lai sauktu to pie administratīvās atbildības saskaņā ar CSL 63.panta piekto daļu par CSNg vietas atstāšanu pēc negadījuma. Apdrošinātājam mēģinot noskaidrot CSNg iesaistīto personu, kas atteicās aizpildīt SP, rezultēsies neefektīvās administratīvajās lietvedībās, jo nebūs iespējams noskaidrot otru transportlīdzekļa vadītāju (nebūs piefiksēts transportlīdzekļa vadītāja vārds un uzvārds, telefona numurs vai e-pasts, vai vadītājam ir vadītāja apliecība vai nav u.c.), kā arī otra iesaistītā transportlīdzekļa īpašniekam būs iespējams apstrīdēt negadījuma apstākļus. Turklāt, OCTA apdrošinātāji nav tiesību aizsardzības iestāde. Šāds process viennozīmīgi apgrūtinās un paildzinās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu procesu, kas nav CSNg cietušo personu interesēs, kā arī nav vērsts uz birokrātiskā sloga mazināšanu. Ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana nav gluži viens un tas pats, kas nevēlēšanās vai nevarēšana aizpildīt SP. Turklāt, pastāv iespēja, ka apdrošinātājam tiks iesniegti divi dažādi SP par vienu un to pašu negadījumu, vienpusēji parakstīti, kur var tikt nepareizi norādīti negadījuma apstākļi, tai skaitā plkst. laiks u.c. SP minētā informācija. SP būtība ir uzreiz fiksēt negadījuma apstākļus, tos apliecinot abām pusēm, parakstot SP. Līdz ar to pieaugs arī administratīvais slogs gan apdrošinātāju, gan VP pusē – pretēji tam, kā minēts likumprojekta anotācijā, ka tiks samazināts VP resursu patēriņš un birokrātiskais slogs.
3) jāparedz samērīgs un pakāpenisks regulējums tam, ka VP neizbrauc uz negadījuma vietu, ko iespējams īstenot, paredzot:
a) administratīvo atbildību par atteikšanos aizpildīt SP, t.i., veicot attiecīgus grozījumus CSL un paredzot administratīvo atbildību par atteikšanos aizpildīt SP, vai arī CSL 27.pantā vai 63.pantā prezumējot, ka atteikšanās aizpildīt SP pielīdzināma situācijai, kad transportlīdzekļa vadītājs atstāj negadījuma vietu,
b) ieviest maksas pakalpojumu par nepamatotu VP izsaukumu uz CSNg vietu - šobrīd praksē šāds princips jau darbojas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nepamatota izsaukuma gadījumā. Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 466 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” ir noteikts, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukums pie personas medicīniskās palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par neatliekamu, ir 91,52 euro.
1) vadītāji paši nenosaka vainu - spēkā esošajā regulējumā ir noteikts pienākums, kad paziņo VP, un kad vadītāji aizpilda SP. Likumprojektā SP aizpildīšanas tvērums ir paplašināts, un tam neiebilst arī OCTA nozare. Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumā (turpmāk – OCTA likums) ir definēts, kas ir SP, un šā brīža regulējums (ne Ceļu satiksmes noteikumi, ne OCTA likums) neparedz, ka, vadītājiem, aizpildot SP, jānorāda, kurš ir bijis vainīgs vai atbildīgs par to, ka notika negadījums. To atbilstoši OCTA likuma prasībām izvērtē apdrošinātājs vai LTAB (OCTA likuma 18.pants). Vadītājiem gan pie esošā regulējuma, gan arī plānotā regulējuma jāspēj aizpildīt SP, to abpusēji parakstot, tādējādi apliecinot tikai un vienīgi negadījuma norises apstākļus, faktus un negadījuma shēmu. Tomēr atbilstoši likumprojekta anotācijā norādītajai statistikai 42,64 % no visiem VP izbraukumiem uz CSNg ir bijis gadījumos, kad autovadītāji nespēj vienoties par CSNg būtiskajiem apstākļiem, negadījuma shēmu, utt. Tādēļ ir jābūt alternatīvam mehānismam kā objektīvi fiksēt negadījuma apstākļus aprakstītajā situācijā, to savā 24.10.2024 atzinumā norāda arī Tieslietu ministrija, jo negadījums nevar palikt nenoformēts.
2) nav atbalstāma un praksē īstenojama izziņā norādītā VP ideja apdrošinātājiem vērsties VP, lai noskaidrotu zaudējumus nodarījušā transportlīdzekļa vadītāju, ja tas atteicies no SP veidlapas aizpildīšanas, lai sauktu to pie administratīvās atbildības saskaņā ar CSL 63.panta piekto daļu par CSNg vietas atstāšanu pēc negadījuma. Apdrošinātājam mēģinot noskaidrot CSNg iesaistīto personu, kas atteicās aizpildīt SP, rezultēsies neefektīvās administratīvajās lietvedībās, jo nebūs iespējams noskaidrot otru transportlīdzekļa vadītāju (nebūs piefiksēts transportlīdzekļa vadītāja vārds un uzvārds, telefona numurs vai e-pasts, vai vadītājam ir vadītāja apliecība vai nav u.c.), kā arī otra iesaistītā transportlīdzekļa īpašniekam būs iespējams apstrīdēt negadījuma apstākļus. Turklāt, OCTA apdrošinātāji nav tiesību aizsardzības iestāde. Šāds process viennozīmīgi apgrūtinās un paildzinās apdrošināšanas atlīdzības izmaksu procesu, kas nav CSNg cietušo personu interesēs, kā arī nav vērsts uz birokrātiskā sloga mazināšanu. Ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšana nav gluži viens un tas pats, kas nevēlēšanās vai nevarēšana aizpildīt SP. Turklāt, pastāv iespēja, ka apdrošinātājam tiks iesniegti divi dažādi SP par vienu un to pašu negadījumu, vienpusēji parakstīti, kur var tikt nepareizi norādīti negadījuma apstākļi, tai skaitā plkst. laiks u.c. SP minētā informācija. SP būtība ir uzreiz fiksēt negadījuma apstākļus, tos apliecinot abām pusēm, parakstot SP. Līdz ar to pieaugs arī administratīvais slogs gan apdrošinātāju, gan VP pusē – pretēji tam, kā minēts likumprojekta anotācijā, ka tiks samazināts VP resursu patēriņš un birokrātiskais slogs.
3) jāparedz samērīgs un pakāpenisks regulējums tam, ka VP neizbrauc uz negadījuma vietu, ko iespējams īstenot, paredzot:
a) administratīvo atbildību par atteikšanos aizpildīt SP, t.i., veicot attiecīgus grozījumus CSL un paredzot administratīvo atbildību par atteikšanos aizpildīt SP, vai arī CSL 27.pantā vai 63.pantā prezumējot, ka atteikšanās aizpildīt SP pielīdzināma situācijai, kad transportlīdzekļa vadītājs atstāj negadījuma vietu,
b) ieviest maksas pakalpojumu par nepamatotu VP izsaukumu uz CSNg vietu - šobrīd praksē šāds princips jau darbojas Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta nepamatota izsaukuma gadījumā. Ministru kabineta 2024. gada 16. jūlija noteikumos Nr. 466 “Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” ir noteikts, ka Neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes izsaukums pie personas medicīniskās palīdzības sniegšanai, kas nav uzskatāma par neatliekamu, ir 91,52 euro.
Piedāvātā redakcija
-