Atzinums

Projekta 2.2. apakšpunkts noteic, ka vārdkopas "kapitālsabiedrība, kurā pašvaldības daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopsummā pārsniedz 50% un vairāku pašvaldību veidota kapitālsabiedrība, kurā pašvaldību daļa pamatkapitālā kopsummā pārsniedz 65%" apzīmēšanai projektā tiek lietots saīsinājums "pašvaldības kapitālsabiedrība". Vēršam uzmanību, ka projektā tiek lietots gan saīsinājums "pašvaldības kapitālsabiedrība", gan saīsinājums "pašvaldību kapitālsabiedrība".

Lai nodrošinātu vienotu terminu lietojumu projektā, lūdzam atbilstoši precizēt projekta 10., 32., 74. un 80. punktu.
 

-

Atbilstoši projekta 2.2. apakšpunktam ar terminu "aizņēmējs" projektā apzīmē kapitālsabiedrību, kurā valsts daļa pamatkapitāklā pārsniedz 50% (turpmāk - valsts kapitālsabiedrība), zinātniskos institūtus, augstskolas, kurām ir noteikts atvasinātas publiskas personas statuss (turpmāk - zinātniskās institūcijas), un ostas pārvaldi, kas pretendē uz valsts aizdevuma saņemšanu. Vēršam uzmanību, ka papildus terminam "aizņēmējs" daudzviet projektā lietota arī vārdkopa "valsts kapitālsabiedrība, zinātniskā institūcija, ostas pārvalde" (sk., piemēram, projekta 64.2. un 78.4. apakšpunktu, kā arī projekta 46. punktu), kas apgrūtina projektā ietvertā regulējuma uztveri.

Ievērojot minēto, lūdzam vērtēt iespēju precizēt projektu atbilstoši projekta 2.2. apakšpunktā noteiktajam vai svītrot projekta 2.2. apakšpunktu, atbilstoši precizējot projekta vienības, kurās lietots termins "aizņēmējs".

-

Projekta 10. punkts noteic, ka pašvaldības kapitālsabiedrība var pretendēt uz valsts aizdevuma saņemšanu, ja pašvaldība vai vairākas pašvaldības atbilstoši to kapitāla daļu skaitam attiecīgajā pašvaldības kapitālsabiedrības pamatkapitālā galvo par pašvaldības vai vairāku pašvaldību kapitālsabiedrības saistībām 100 procentu apmērā no valsts aizdevuma summas. Likuma par budžetu un finanšu vadību 36. panta 5.4 daļas 2. punkts noteic, ka cita starpā finanšu ministrs neizsniedz valsts aizdevumu, ja par pašvaldības kapitālsabiedrības saistībām, kas izriet no valsts aizdevuma, nav sniegts pašvaldības vai vairāku pašvaldību galvojums 100 procentu apmērā no valsts aizdevuma apmēra. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 3.2. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam svītrot projekta 10. punktu.
 

-

Projekta 41. punkts noteic, ka Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc projekta 40. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tajos iekļauto informāciju un, ja iesniegtā informācija ir nepietiekama vai nepilnīga, pieprasa papildu dokumentus vai informāciju. Savukārt projekta 42. punkts noteic, ka Valsts kase piecu darbdienu laikā pēc projekta 41. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē tajos iekļauto informāciju un veic attiecīgus aizdevuma līguma grozījumus. Vēršam uzmanību, ka normatīvā akta tekstam jābūt skaidram, nepāprotamam un viennozīmīgam. Veidojot normatīvā akta tekstu, ne tikai jācenšas skaidri un precīzi identificēt subjektu un darbību, bet arī jāvērtē, vai tiesību normu adresāts, lasot un interpretējot normatīvā akta tekstu, sapratīs tā mērķi (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 17. lpp.). Norādām, ka no projekta 42. punkta ievaddaļas redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, kurus no projekta 41. punktā minētajiem dokumentiem Valsts kase izvērtē un veic attiecīgus aizdevuma līguma grozījumus.

Ievērojot minēto, kā arī lai nodrošinātu tiessko noteiktību, lūdzam redakcionāli precizēt projekta 41. punktu un 42. punkta ievaddaļu.
 

-

Norādām, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 3.1.apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas ir deklaratīvas. Par deklaratīviem un nevēlamiem atzīstami ne tikai tādi noteikumi, par kuriem jau iepriekš paredzams, ka tos nebūs iespējams īstenot praktisku, ekonomisku, politisku vai citu iemeslu dēļ, bet arī tādi noteikumi, kuriem nav īstenošanas mehānisms vai kurus vispār nav paredzēts īstenot, jo tie satur tikai apgalvojumu, paziņojumu vai faktu konstatāciju. Šādas normas ir juridiski nevērtīgas, liekas un nepamatoti palielina normatīvā akta saturu (Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu sagatavošanas rokasgrāmata, 2016. 18. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam redakcionāli precizēt projekta 45. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā ministrijas un citas centrālās valsts iestādes iekļauj gadskārtējā valsts budžeta likuma projektā valsts aizdevumu pieprasījumus, ietverts Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.² pantā.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt norādi uz projekta izdošanas tiesisko pamatu projektā un projekta anotācijas 1.1. sadaļas apakšsadaļā "Apraksts".

-

Projekta 2.3. apakšpunkts noteic, ka ar terminu "eAizņēmumi" apzīmē saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumus, e-pakalpojumu sadaļu "Aizņēmumi" valsts aizdevumu pieteikšanai un pārvaldībai. Vienlaikus Ministru kabineta 2021. gada 25. februāra noteikumu Nr. 128 "Kārtība, kādā nodrošina informācijas apriti, izmantojot Valsts e-kases pakalpojumus" (turpmāk - MK noteikumi Nr. 128) 2.5. apakšpunkts noteic, ka ar terminu "eApzīmējumi" apzīmē e-pakalpojumus aizņēmumu pieteikšanai un pārvaldībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem valsts aizdevumu plānošanas, izsniegšanas un apaklpošanas jomā. Tādējādi MK noteikumu Nr. 128 2.5. apakšpunkts un projekta 2.3. apakšpunkts ietver savstarpējas norādes.

Ievērojot minēto, aicinām precizēt projekta 2.3. apakšpunktā ietverto termina "eAizņēmumi" skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši projekta 1.punktam vārdkopas "ministrijas un citas centrālās valsts iestādes" apzīmešanai tiek lietots saīsinājums "nozares ministrija".

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 7. punktu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Finanšu ministrijas sagatavotā informatīvā ziņojuma projekta "Informatīvais ziņojums par kontu atvēršanu Valsts kasē" (21-TA-59) IVsadaļai līdz 2022. gada 1. janvārim plānots izstrādāt nepieciešamos grozījumus Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta pirmajā daļā, lai atceltu obligāto nosacījumu budžeta finansētām institūcijām atvērt kontus Valsts kasē valsts budžeta līdekļu saņemšanai un izdevumu veikšanai, aizstājot to ar izvēles iespēju - saņemt nepieciešamo finansējumu kontā Valsts kasē vai kredītiestādē, ja citos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Ievērojot minēto, lūdzam nodrošināt, ka līdz ar minēto grozījumu Likuma par budžetu un finanšu vadību 27. panta pirmajā daļā stāšanos spēkā tiks veikti atbilstoši grozījumi projekta 16. punktā.
 

-

Norādām, ka atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības.

Ievērojot minēto, lūdzam redakcionāli precizēt projekta 34.4.2. apakšpunktu atbilstoši MK noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktā noteiktajam.
 

-

Informējam, ka Ministru kabineta noteikumu projekta noslēgumu jautājumos vispirms norādāma norāde par Ministru kabineta noteikumiem, kuri tiek atzīti par spēku zaudējušiem un tikai pēc tam norāda noteikumu spēkā stāšanās laiku (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 82.lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt projekta X nodaļu.
 

-