Atzinums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) kā operatīvās darbības subjekts (Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likuma 2. panta trešā daļa) īsteno specifiskas funkcijas, kuru efektīvai nodrošināšanai būtiska nozīme ir amatpersonu un citu iesaistīto personu identitātes aizsardzība. Saskaņā ar Operatīvās darbības likumu operatīvās darbības subjektu amatpersonas un slepenie palīgi atrodas valsts aizsardzībā, un ziņas par viņu identitāti un sadarbību ir uzskatāmas par valsts noslēpumu. Atsevišķu KNAB amatpersonu personas dati ir klasificēti un aizsargājami atbilstoši Ministru kabineta 2004. gada 26. oktobra noteikumiem Nr. 887 “Valsts noslēpuma objektu saraksts”. Pamatojoties uz iekšējiem normatīvajiem aktiem, KNAB šīm amatpersonām ir piešķīris identifikatorus. Līdz ar to arī KNAB personāla pārvaldības informācija satur klasificētus datus, kas var tieši vai netieši novest pie aizsargājamo personu identifikācijas.
Noteikumu projekts paredz centralizētu datu apstrādi un uzkrāšanu CVP sistēmā (piemēram, 10., 21. un 33. punkts), kas pēc būtības paplašina piekļuves loku šādiem datiem un rada papildu riskus to aizsardzībai. Šāda pieeja nav savienojama ar speciālajiem normatīvajiem aktiem, kas regulē operatīvās darbības subjektu darbību un valsts noslēpuma aizsardzību, tostarp likumu “Par valsts noslēpumu”. Centralizēta sistēma, kurā dati tiek nodoti citai institūcijai kā pārzinim, neatbilst nepieciešamības un samērīguma principam attiecībā uz KNAB funkciju nodrošināšanu. Ņemot vērā minēto, lūdzam noteikumu projektā noteikt izņēmumu, ka KNAB nepievienosies CVP sistēmai, jo tas neatbilst normatīvajam regulējumam par valsts noslēpuma aizsardzību un operatīvās darbības specifikai.
Vienlaikus norādām, ka Ministru kabineta 2023. gada 4. jūlija rīkojuma Nr. 404 “Par konceptuālo ziņojumu “Par vienotā pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē”” ietvaros KNAB ir identificēts kā institūcija, kurai tās darbības specifikas dēļ ir būtiski informācijas aprites ierobežojumi, kas saistīti ar valsts noslēpuma objektu aizsardzību. Un, ka attiecībā uz šādām institūcijām ir piemērojami centralizācijas ierobežojumi, t.sk. informācijas neiekļaušana atklātās datubāzēs un informācijas sistēmās, datu konsolidācija tikai agregētā līmenī, kā arī paaugstinātu personāla datu drošības prasību nodrošināšana.

-

KNAB iebilst pret noteikumu projekta 42. punktā paredzēto personas datu apjoma nodošanu Valsts administrācijas skolai attiecībā uz personām, kuru identitāte ir aizsargājama (skat. pamatojumu noteikumu projekta 1. punktā izteiktajam iebildumam). Šāda datu apstrāde un nodošana konkrētajā apjomā var radīt risku aizsargājamo personu identitātes netiešai atklāšanai, ņemot vērā, ka datu kopums ietver gan identifikācijas, gan nodarbinātības, kompetenču, mācību un piekļuves tiesību pārvaldības informāciju.
Papildus norādāms, ka likuma “Par valsts noslēpumu” 2. panta otrā daļa nosaka, ka valsts noslēpuma subjekti ir valsts institūcijas, to amatpersonas un darbinieki, kā arī citas personas, kuras, pildot amata vai darba pienākumus, rada, iegūst, uzglabā vai izmanto valsts noslēpuma objektus. Līdz ar to KNAB ir tiesisks pienākums nodrošināt šādas informācijas aizsardzību un nepieļaut tās izpaušanu personām vai institūcijām, kurām attiecīgā informācija nav nepieciešama amata pienākumu veikšanai vai kurām nav atbilstošas pieejas tiesības. Vienlaikus KNAB atzīst, ka noteikumu projekta mērķa sasniegšana ir leģitīma un atbalstāma, tomēr tā īstenojama, ievērojot datu minimizācijas un valsts noslēpuma aizsardzības principus. Lai nodrošinātu līdzsvaru starp regulējuma mērķi un aizsargājamo personu tiesību un valsts drošības interešu aizsardzību, noteikumu projektā nepieciešams paredzēt skaidru izņēmumu attiecībā uz personām, kuru identitāte ir aizsargājama, nosakot, ka uz šādām personām datu nodošanas pienākums neattiecas, vai arī paredzot alternatīvu risinājumu, kas nepieļauj šo personu netiešu identitātes izpaušanu.
 

-