Atzinums

Lūdzam sniegt pamatotu skaidrojumu par Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra Regulas (ES) 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanās un noturības mehānismu prasībām, kuras nepieciešams ieviest saistībā ar investīcijas īstenošanu (no ziņojuma satura izriet, ka tajā ietverti vairāki nosacījumi, ar kuriem paredzēts nodrošināt minētās regulas prasību īstenošanu). Norādām, ka Eiropas Savienības Tiesa spriedumā lietā Nr. 39/72 Komisija pret Itāliju cita starpā noteica, ka regula automātiski ir nacionālās tiesiskās sistēmas sastāvdaļa. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tai skaitā lūdzam skaidrot, kā tiek nodrošināta iespēja minēto regulu tieši piemērot, piemēram, attiecībā uz regulas 5. panta 2. punkta un 22. panta 1. punkta u.c. īstenošanu.

-

Ziņojuma 39.5. apakšpunktā norādīts, ka projektā iesaistītajiem sadarbības partneriem nodotās, ar projekta īstenošanu saistītās tiesības un pienākumi netiek nodoti citai personai. Vienlaikus, piemēram,  ziņojuma 23.9. apakšpunkts (līdzīgs regulējums ietverts ziņojuma 31.2. apakšpunktā) paredz, lai nodrošinātu labāku projekta rezultātu sasniegšanu, šī projekta ietvaros pašvaldības [sadarbības partneri] normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā var atsevišķu pašvaldības aktivitāšu īstenošanu deleģēt nevalstiskajām organizācijām u.c. partneriem, ja vien partnera piesaiste nav pretrunā ar publisko iepirkumu tiesisko regulējumu. Attiecīgi lūdzam atbilstoši precizēt ziņojumu, nodrošinot, ka ir nepārprotami skaidrs, vai sadarbības partneri var deleģēt pārvaldes uzdevumu izpildi, kuri saistīti ar projekta īstenošanu.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam ziņojuma 42. punktā norādīt, kura ir atbildīgā iestāde.

-

Lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt ziņojuma 40. punktā minētās institūcijas, kurām finansējuma saņēmējam jānodrošina piekļuve, kā arī iespējas veikt uzraudzību un kontroli. Norādām, ka nav saprotams, kādēļ, piemēram, šāda pieeja nodrošināma Eiropas Savienības fondu vadībā iesaistītajām institūcijām. 
 

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt ziņojuma 38. punktu, svītrojot norādi uz to, ka atbildība ir pilna vai alternatīvi - skaidrojot, kā izpaužas pilna atbildību.
Papildus lūdzam ziņojuma 38. punktā nedublēt sniegto informāciju, piemēram, svītrojot 38. punktā otro teikumu (norādām, ka atbildība par projekta īstenošanu ietver sevī atbildēšanu par projekta īstenošanas gaitā pieļautajām neatbilstībām un pārkāpumiem), kā arī lūdzam minēto informāciju salāgot un nedublēt ziņojuma 23.9. apakšpunktā.

-

Lūdzam izvērtēt un ziņojuma 26.6. un 33.8. apakšpunktu papildināt ar norādi uz kārtību, kādā finansējuma saņēmējs apliecina sasniegtos specifiskos monitoringa rādītājus, vai sniegt skaidrojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.

-

Lūdzam ziņojuma 24. un 31. punktā no atbalstāmajām darbībām nodalīt un izsmeļoši uzskaitīt attiecināmās izmaksas, skaidri, nepārprotami un vienuviet paredzot projektu izmaksu attiecināmības nosacījumus. Norādām, ka šobrīd izmaksu attiecināmības nosacījumi ir sadrumstaloti un neskaidri (tai skaitā attiecināmās izmaksas tiek norādītas līdztekus atbalstāmajām darbībām, ziņojumā atrodama arī atsevišķa norāde, ka no projekta finansējuma tiks segtas tikai ar projekta īstenošanu tieši saistītas izmaksas.).

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt ziņojuma 17. punkta otro teikumu. Norādām, ka nav skaidri saprotama konstrukcija, kas paredz par attiecināmām no Atveseļošanās fonda uzskatīt izmaksas neattiecināmo izmaksu gadījumā.

 

-

Ziņojumā ietvertās informācijas nepārprotamam atspoguļojumam lūdzam ziņojuma 15. punktā ietverto valsts budžeta finansējuma apmēru, kas ir paredzēts pievienotās vērtības nodokļa maksājumu segšanai (vismaz 1 347 554 euro), salāgot ar ziņojuma 18. punktā un lēmuma projekta 3. punktā minēto apmēru (līdz 812 600 euro) vai sniegt pamatojumu, kādēļ tas nav nepieciešams.
 

-

Ziņojumā ietvertās informācijas nepārprotamam atspoguļojumam lūdzam pārskatīt un precizēt ziņojumā ietvertās iekšējās atsauces. Norādām, ka, piemēram, ziņojuma 13. punktā ietverta atsauce uz šī ziņojuma 19. un 20. punktā noteiktiem investīciju pasākuma finansējuma saņēmējiem, tomēr minētajos punktos nav minēti finansējuma saņēmēji. Tāpat, piemēram, ziņojuma 31.9. apakšpunktā norādīts uz [šī ziņojuma] 26.1., 26.2., 26.3 un. 26.4. apakšpunktā norādītiem digitālo pašapkalpošanās prasmju pilnveides pasākumiem, tomēr minētajos apakšpunktos, tomēr attiecīgi pasākumi minētajās ziņojuma vienībās nav atrodami. Kā arī, piemēram, ziņojuma 33.5. apakšpunktā norādīts uz šī ziņojuma (ziņojumā kļūdaini norādīts uz "šiem noteikumiem") 28.4. apakšpunktu, tomēr attiecīgs apakšpunkts ziņojumā nav atrodams.


 

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt ziņojumu, nodrošinot konsekventu un skaidru terminoloģijas lietojumu. Norādām, ka šobrīd, piemēram:
pirmkārt, ziņojumā norādīts uz projekta iesniegumu un projekta informāciju, par ko nav nepārprotami skaidrs, vai tas ir viens un tas pats, tāpat nav skaidrs, kurā brīdī projekta informācija (projekta iesniegums) atbilstoši ziņojumam kļūst par projektu;
otrkārt, ziņojumā norādīts uz saskaņoto projekta informāciju, kura tiek apstiprināta, t.i., nav skaidrs, vai ar attiecīgās informācijas apstiprināšanu tā tiek saskaņota (vai kurš ir tiesību subjekts, kurš saskaņo projekta informāciju, pirms tā tiek apstiprināta);
otrkārt, ziņojumā lietoti termini "finansējuma saņēmējs" un "projekta īstenotājs", par ko nav gūstama pārliecība, vai ar to saprotams viens un tas pats tiesību subjekts, savukārt arī minētie termini ziņojumā netiek lietoti konsekventi un vairākos gadījumos tiek norādīts uz, piemēram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, kura izpilda attiecīgās funkcijas. Uzsveram, ja, piemēram Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija atbilstoši ziņojumam pilda vairākas funkcijas, kuras ir savstarpēji nodalāmas, nepieciešams skaidri ziņojumā norādīt, kurā brīdī kāda funkcija tiek izpildīta, piemēram, norādot, vai konkrēto darbību veic attiecīgi nozares ministrija vai finansējuma saņēmējs.

-

Lūdzam ziņojuma 13. un 38. punktā svītrot norādes par šajā ziņojumā noteikto uzdevumu un saistību izpildi, jo šādām norādēm nav juridiskas slodzes, ņemot vērā, ka ziņojums atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 47. punktam ir informācija vai pārskats par Ministru kabineta kompetencē esoša jautājuma risināšanas gaitu, par Ministru kabineta atbalstīta plānošanas dokumenta īstenošanu vai tiesību akta izpildi, t.i., ziņojums nav tiesību akts, kurā var paredzēt saistošus uzdevumus institūcijām.

-

Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrā daļa cita starpā paredz, ka Ministru kabinets nosaka Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma ieviešanas un nacionālā ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas un uzraudzības kārtību. Attiecīgā likuma anotācijā, raksturojot deleģējumu cita starpā norādīts, ka nepieciešams izveidot darboties spējīgu tiesisko regulējumu, lai noteiktu gan šī mehānisma ieviešanā iesaistīto institūciju tiesības un pienākumus, gan arī šo tiesību un pienākumu apmēru attiecīgajiem finansējuma saņēmējiem, jo īpaši, ja minētā mehānisma ieviešanā kā finansējuma saņēmēji būs iesaistīti privāto tiesību subjekti, kuru pienākumu un tiesību apjomam jābūt noteiktam ar ārēju normatīvo aktu. Tā kā Eiropas Komisijas (EK) izstrādātais regulējuma piedāvājums paredz 100% EK finansējumu, vienlaikus tā izmaksu vērtējot pret plāna ietvaros sasniegtajiem kritērijiem, tad nepieciešams Likumā par budžeta un finanšu vadībunoteikt kārtību, kādā Latvijā tiek uzraudzīts šo mērķu sasniegšanas mehānisms līdz EK noteikto izvērtējumu veikšanai un tādējādi saņemtu 100% EK atmaksu par sasniegtajiem rezultātiem. Ņemot vērā, ka arī EK šobrīd vēl turpina aktīvu darbu pie visu nepieciešamo dokumentu izstrādes, šobrīd par labāko un atbilstošāko risinājumu ir atzīts likumā ietverts visaptverošs deleģējums Ministru kabinetam, lai pēc visu nepieciešamo plānošanas dokumentu izstrādes un apstiprināšanas Ministru kabineta līmenī būtu iespējams arī apstiprināt attiecīgus Ministru kabineta noteikumus, kuros noteiktu attiecīgo institūciju un finansējuma saņēmēju tiesības un pienākumus plāna realizācijas ietvaros.
Saistībā ar minēto lūdzam:
pirmkārt, ņemot vērā, ka atbilstoši ziņojuma 2.5. apakšpunktam ziņojumā ietverti investīciju (Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (turpmāk –  Atveseļošanās fonds) 2.komponentes „Digitālā transformācija” 2.3. reformu un investīciju virziena „Digitālās prasmes” 2.3.2.1.i. investīcijas „Digitālās prasmes iedzīvotājiem t.sk. jauniešiem”) pasākuma projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi, to atbilstoši norādīt ziņojuma 1. punktā, attiecīgi papildinot ziņojuma izstrādes pamatojumu ar norādi uz Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ pantā pirmo daļu;
otrkārt, salāgot ziņojuma 1. punktu ar 2. punktu:
1) un 1. punktā ietverto informāciju ietvert 2. punkta ievaddaļā, bet 2. punkta apakšpunktos ietverto informāciju kā 2. punkta ievaddaļā minētā pilnvarojuma satura konkretizāciju, ņemot vērā, ka ziņojuma saturs (kura izklāsts ietverts ziņojuma 2. punktā) nevar pārsniegt ziņojuma 1. punkta saturiskās robežas;
2) un konsekventi norādīt, vai īstenota tiek investīcija vai investīcijas pasākums, kas ir šaurāks jēdziens. Arī cituviet ziņojumā lūdzam to ņemt vērā un konsekventi ievērot;
otrkārt, precizēt ziņojuma satura elementu - investīciju pasākuma projektu īstenošanas un uzraudzības nosacījumi (ziņojuma 2.5. apakšpunkts), piemēram, norādot uz investīciju pasākuma projektu īstenošanas un uzraudzības kārtību vai skaidrot tā daļas (proti, "uzraudzības nosacījumi") atbilstību Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.³ panta otrajā daļā minētajam pilnvarojumam.

-

Lūdzam izvērtēt un lēmuma projekta 3. punktā pieturzīmi iekavas aizstāt ar pieturzīmi domuzīme, jo iekavās ietvertais teksts ir būtisks tiesību normas piemērošanā. Tāpat līdzīgi lūdzam pārskatīt un līdzīgos gadījumos precizēt ziņojumu (sk., piem., ziņojuma 16. punktu). Norādām, ka iekavās ietvertie skaidrojumi un precizējumi var padarīt tiesību aktu neskaidru un var sašaurināt vai paplašināt tiesību normas tvērumu.

-

Lūdzam ziņojumā norādīt vienīgi uz pieejamo finansējumu, svītrojot norādi par to, ka finansējums ir pieejams maksimāli, kas ir liekvārdība.

-

Saskaņā ar juridiskās tehnikas prasībām visus lietotos saīsinājumus, rakstot pirmo reizi, atšifrē, iekavās norādot to turpmāko lietojumu. Kā arī, ja konkrētais apzīmējums tiek saīsināts, tad šis saīsinājums lietojams arī turpmāk tekstā. Ievērojot minēto lūdzam atrunāt un konsekventi ievērot visus ziņojumā lietotos saīsinājumus. Norādām, ka šobrīd tas nav izdarīts, piemēram, attiecībā uz šo ziņojumu (t.i., cituviet ziņojumā lietota norāde uz informatīvo ziņojumu) u.c.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt ziņojuma 26.6. apakšpunktu, ņemot vērā, ka uzraudzības rādītāji paši par sevi netiek nodoti.

-

Lūdzam redakcionāli precizēt ziņojuma 15. punktu, norādot uz Ministru kabineta sēdes protokollēmumu, kurš tiek virzīts kopā ar ziņojumu, nevis šī ziņojuma protokollēmumu.

-

Lūdzam ziņojuma 2. punktā un citās vienībās izdarīt korektas atsauces uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā vai izdarīt precīzu atsauci uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumiem Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība".

-

Lūdzam lēmuma projekta 4. punktā ievērot konsekventu terminoloģiju un norādīt uz lēmuma projekta 3. punktā minētajām neattiecināmajām izmaksām, nevis neattiecināmo finansējumu. Tāpat līdzīgi lūdzam izvērtēt un precizēt ziņojumu, kur norādīts uz neattiecināmajiem izdevumiem.

-