Atzinums

Latvijas Darba devēju konfederācija ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas virzītajiem grozījumiem Ministru kabineta 2025. gada 6. maija noteikumos Nr. 277 “Kārtība, kādā nodrošina prioritāru publisku pakalpojumu sniegšanu komersantiem” (turpmāk – Noteikumu projekts).
Noteikumu projektā nav skaidri noteikti Latvijas Investīcijas un attīstības aģentūras (turpmāk -  LIAA) pienākumi metodiskajā koordinācijā, vadlīniju izstrādē un iesaistīto iestāžu darbības salāgošanā. Anotācijā ir norādīts, ka tieši koordinācijas trūkums un institūciju atšķirīgā izpratne ir viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ “zaļā koridora” mehānisms praksē funkcionē nepilnīgi.
LIAA ir noteikta par vienoto kontaktpunktu Eiropas Savienības stratēģiskajiem projektiem, kas pēc būtības ietver arī metodiskās vadības funkcijas. Tomēr šī kompetence nav skaidri un tieši pārnesta uz “zaļā koridora” procesu. Bez normatīva pamata LIAA nevar pilnvērtīgi veikt koordinācijas funkciju un praksē atsakās izstrādāt vadlīnijas, atsaucoties uz formāli neparedzētu kompetenci. Šāda situācija veicina fragmentāru pieeju, nesaskaņotu institūciju rīcību un neprognozējamu pakalpojumu sniegšanu komersantiem.
Lai nodrošinātu mehānisma faktisku darbspēju, aicinām papildināt anotāciju un MK noteikumu projektu ar normu, kas skaidri nosaka, ka Aģentūra izstrādā un aktualizē vadlīnijas šo noteikumu piemērošanai, nodrošina iesaistīto institūciju metodisko vadību un koordināciju, kā arī organizē regulāras koordinācijas sanāksmes.

-

Aicina precizēt anotācijas 6. sadaļu – “Sabiedrības līdzdalība” norādot cik tikšanās  ar uzņēmēju organizācijām notikušas.

-

Vēršam uzmanību, ka pašreizējā 4.3.2. punkta redakcija ļauj komersantam kvalificēties “zaļā koridora” priekšrocībām, balstoties tikai uz plānu izveidot vismaz 20 darba vietas, neparedzot pienākumu faktiski nodrošināt šo darba vietu izveidi. Šāda pieeja rada situāciju, kur komersants saņem prioritārās apkalpošanas priekšrocības, bet faktiskais ekonomiskais pienesums tautsaimniecībai netiek garantēts.
Vienlaikus atzīmējam, ka anotācijā ir skaidri norādīts mērķis mazināt nepamatotu slogu un nodrošināt, ka prioritāri tiek apkalpoti projekti ar reālu, nevis deklaratīvu ekonomisko pienesumu. Noteikumu projekta 10.2.4. punkts paredz darba vietu izveides uzskaiti, taču formulējums “ja attiecināms” un 4.3.2. punktā ietvertais termins “plānotais” veido savstarpēji pretrunīgu regulējumu un rada interpretācijas risku. Saglabājot šādu redakciju, tiek atstāta iespēja kvalificēt projektus, kas faktiski neizpilda noteiktos kritērijus, tādējādi mazinot regulējuma efektivitāti un neatbilstot tā mērķim – atbalstīt projektus ar pierādāmu pienesumu tautsaimniecībai.

komersants nodrošina vismaz 20 jaunu darba vietu izveidi projekta īstenošanas laikā

Noteikumu projekta 10.2.4. punkts paredz noteikt faktiskajā projekta īstenošanas periodā izveidoto darba vietu skaitu trīs gadu laikā, savukārt 4.3.2. punkts pieļauj kvalifikāciju, balstoties tikai uz plānoto darba vietu izveidi. Šī neatbilstība rada neskaidrību un ļauj atšķirīgi interpretēt kritērijus.
Ja 4.3.2. punktā tiek saglabāts termins “plānotais”, 10.2.4. punktā noteiktā prasība par faktiski izveidotajām darba vietām kļūst nepiemērojama, jo normatīvajā regulējumā veidojas pretruna starp deklarēto nodomu un faktisko izpildi. Savukārt, ja 4.3.2. punkts tiek precizēts, paredzot pienākumu nodrošināt darba vietu izveidi, tad “nodrošināto” darba vietu skaits atbilstoši ir jāatspoguļo arī 10.2.4. punktā, lai nodrošinātu tiesisko konsekvenci un pilnīgu normu savstarpējo atbilstību.

-

Noteikumu projektā ir paredzētas priekšrocības Eiropas Savienības līmenī noteiktiem stratēģiskajiem projektiem, taču nav noteikta kārtība attiecībā uz nacionālā līmeņa stratēģiskiem projektiem, kurus atbalsta Ministru prezidenta vadītā stratēģisko projektu padome. Šādi projekti ir atzīti par valsts augstākā līmeņa politisko prioritāti, tomēr tie netiek automātiski iekļauti “zaļā koridora” mehānisma piemērošanas tvērumā.
Anotācijā ir uzsvērts, ka noteikumu mērķis ir sekmēt augstas pievienotās vērtības un prioritāro jomu projektu attīstību. Stratēģisko projektu padome tieši identificē šādus projektus, kuru potenciālais pienesums tautsaimniecībai daudzos gadījumos ir līdzvērtīgs vai pat pārsniedz Eiropas Savienības stratēģisko projektu ietekmi. Nacionālo stratēģisko projektu neiekļaušana “zaļajā koridorā” rada nevajadzīgu administratīvu atšķirību starp līdzīgas nozīmes projektiem un var nepamatoti kavēt to īstenošanu.

-

Noteikumu projektā paredzēta tikai vienreizēja komersantu saraksta pārskatīšana pārejas normu ietvaros, savukārt nav noteikta visaptveroša ikgadēja saraksta atjaunošanas un komersantu izslēgšanas kārtība. Lai gan MK noteikumu 8. un 9. punkts nosaka ikgadēju automātiski kvalificējošos komersantu (4.1. kritērijs) saraksta atjaunošanu, tas neattiecas uz komersantiem, kas sarakstā iekļauti, pamatojoties uz 4.2., 4.3. un 4.4. punktu kritērijiem. Šai komersantu grupai netiek veikta regulāra kvalifikācijas pārbaude, un noteikumos nav paredzēts pienākums LIAA informēt par izslēgšanu vai veikt pilnu saraksta revīziju.
Anotācijā ir norādīts, ka regulāra uzraudzība un precizitāte ir būtiska, lai nodrošinātu “zaļā koridora” mehānisma kvalitatīvu darbību un novērstu nepamatotu slogu valsts pārvaldei. Ja pilna saraksta ikgadējā aktualizācija netiek veikta, pastāv risks, ka saraksts kļūst neprecīzs un tajā saglabājas komersanti, kas vairs neatbilst noteiktajiem kritērijiem. Tas rada neskaidrības pakalpojumu sniedzējiem un veicina nevienlīdzīgu attieksmi pret komersantiem.

-