Atzinums

Pilnvērtīgai atlikumsiltuma nodošanai siltumapgādes sistēmā ir nepieciešams efektīvs siltumenerģijas tirgus modelis, kas ir pakārtots elektroenerģijas ražošanai. Ievērojot plānotās izmaiņas siltumenerģijas tirgus organizācijā, ieviešot kārtējās dienas tirgu, informāciju par siltumapgādes operatora nepieņemto atlikumsiltuma apjomu varēs publiskot pēc pilnvērtīga kārtējās dienas tirgus izveides, vienojoties ar siltumapgādes sistēmas operatoru par metodisko pieeju šādas informācijas sagatavošanai.
 

Lūdzam ņemt vērā tehnoloģiskās atšķirības starp dažādajiem siltumenerģijas ražotājiem Rīgā. Gren koģenerācijas stacijas Rīgā un būvniecībā esošā šķeldas katlumāja Slokas nevar efektīvi strādāt vēl īsākā tirdzniecības periodā, kategoriski noraidām piedāvājumu ieviest kārtējās dienas tirgu. Īstermiņa optimizēšanu, izvēloties lētāk pieejamo siltuma avotu, ir iespējama, ja tiek izveidota līdzīga kārtībā kā Kopenhāgenā. Kopenhāgenā īstermiņa optimizēšana tiek realizēta tikai mainīgajai enerģijas ražošanas izmaksu daļai, savukārt, investīciju atmaksāšanai un fiksēto izmaksu segšanai, ir noslēgti ilgtermiņa siltumenerģijas piegādes līgumi. Šķeldas siltuma avotu izmaksu struktūra dalās divās daļās, 60-50% sastāda investīcijas un fiksētās izmaksas, 40-50% sastāda mainīgās izmaksas, lai investīcijām infrastruktūrā nodrošinātu drošu un prognozējamu atdevi ir nepieciešama stabili ilgtermiņa līgumi. Siltumenerģijas tirgus esošā kārtība, jau pieņemtās izmaiņas, kā nākošās dienas tirgus un maksimālās siltumenerģijas cenas noteikšana šķeldas siltuma avotiem, un plānotās jaunās izmaiņas, rada vidi kurā bankas finansējumu projektiem nedod dēļ regulārajām būtiskām izmaiņām un ilgtermiņa drošības neesamības. Šķeldas siltuma avoti piedāvā lētāko siltumenerģiju, tādēļ tirgus modelis būtu jāattīsta virzienā, kas veicinātu šādu avotu būvniecību, nevis pretēji. Šīs izmaiņas atbiedēs investorus un jauni siltuma avoti, kas palielinātu konkurences spiedienu uz cenu,  netiks būvēti.

Piebilstams, ka 2026. gada 29. jūnijā Regulators ir apstiprinājis kārtību maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas noteikšanai, kuru siltumapgādes sistēmas operators piemēro konkurējošajam siltumenerģijas apjomam, un kuru ir plānots ieviest no 2026. gada 1. oktobra, kā arī siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifu aprēķina metodika, kuras spēkā stāšanās plānota no 2026. gada 15. augusta. Līdz ar to ir paredzams, ka šobrīd izstrādē esošie “Rīgas Siltums” siltumenerģijas tarifi atspoguļos minētās metodikas maiņas, un radīs pozitīvu ietekme uz gala tarifiem jau gaidāmajā, 2026./2027.gada apkures sezonā.

SPRK noteiktā maksimālās siltumenerģijas iepirkuma cenas saskaņotā kārtība, kombinācijā ar esošo nākošās dienas siltumenerģijas tirgus kārtību, ir rupja valsts intervence tirgū, pārkāpj investoru tiesisko paļāvību, un rada būtiskus riskus būvniecības stadijā esošajam Gren Slokas 50MW šķeldas katlumājas projektam, kura investīciju apjoms pārsniedz 30 milj. EUR. Neskatoties uz Gren pausto viedokli un detalizēto iesniegto aprēķinu par šī projekta finansiālajiem rādītājiem parādot atšķirības izmaksu pozīcijās, SPRK izvēlējās izmantot nevis neatkarīgu novērtējumu, bet AS 'Rīgas Siltums" datus maksimālās cenas noteikšanas aprēķinos, kas ir tiešs interešu konflikts. Šīs izmaiņas radīs ilgtermiņa defektu, jo jauni projekti, kuriem nepieciešam ilgtermiņa investīciju vides stabilitāte, netiks būvēti.

Ievērojot EM kompetences un labas korporatīvās pārvaldības principus, EM par minēto jautājumu viedokli ir saņēmusi no AS "Latvenergo" un AS  Rīgas Siltums ”.

Atbilstoši AS "Latvenergo” sniegtajai informācijai, pilnvērtīgai atlikumsiltuma nodošanai siltumapgādes sistēmā ir nepieciešams efektīvs siltumenerģijas tirgus modelis, kas ir pakārtots elektroenerģijas ražošanai. Ievērojot plānotās izmaiņas siltumenerģijas tirgus organizācijā, ieviešot kārtējās dienas tirgu, informāciju par siltumapgādes operatora nepieņemto atlikumsiltuma apjomu varēs publiskot pēc pilnvērtīga kārtējās dienas tirgus izveides, vienojoties ar siltumapgādes sistēmas operatoru par metodisko pieeju šādas informācijas sagatavošanai. “Rīgas Siltums” norāda, ka sniegs nepieciešamās konsultācijas siltumenerģijas ražošanas datu aprites jautājumos.
 

Siltumenerģijas tirgus modelim ir jābūt sabalansētam, un tam ir jāatbilst ne tikai Rīgas Siltums un Latvenergo interesēm, bet arī šķeldas siltuma avotu tehnoloģiskajām atšķirībām un interesēm, jo tieši šķeldas avoti spēj piedāvāt lētāko siltumenerģiju, atjaunojama enerģiju un dod pozitīvu ietekmi Latvijas ekonomikai izmantojot vietējo kurināmo. Līdz šim, ar mazajiem neatkarīgajiem ražotājiem, nav notikušās nekādas pārrunas par jaunām izmaiņām esošajā siltumenerģijas iepirkšanas kārtībā.  

8.  KEM un Saeimai - izvērtēt jaudu pārvaldības un
siltumavotu pieslēgšanas regulējumu, lai novērstu nesamērīgu jaudu pārpalikumu
un nodrošinātu enerģētisko drošību, tostarp noteikt skaidru TEC lomu pēc 2028.
gada un balansēšanas jaudu nodrošināšanu pēc atslēgšanās no BRELL, kā arī
auditēt un pienācīgi uzraudzīt SIA „BioEx” biržas darbību, datu pārvaldību un
izmaksas. KEM izstrādāt valsts stratēģiju
centralizētajai siltumapgādei, ņemot vērā tehnoloģisko attīstību un mijiedarbību
ar elektrības tirgu un, kura ir saistoša pašvaldībām.

 

Lūdzam novērst viena konkrēta tirgus dalībnieka lobēšanu. Jaudu pietiekamība balasēšanai un elektrotīkla stabilitātes nodrošināšanai ir konkursa kārtībā risināms jautājums, visiem interesentiem radot vienlīdzīgus priekšnosacījumus nepieciešamo pakalpojumu sniegšanai.