Atzinums

Atkārtoti lūdzam precizēt noteikumu projekta 67.1. apakšpunktu un 68., 70., 75., 76., 78., 79., 81. un 82. punktu, paredzot, ka lēmumus pieņem Vides investīciju fonds, ņemot vērā to, ka atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 32.¹² panta sestajā daļā noteiktajam, izpildot deleģētos uzdevumus, privātpersona vai publiska persona, kas noteikta normatīvajos aktos, kuri izdoti saskaņā ar minētā panta piekto daļu, atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas padotībā. Likuma "Par piesārņojumu" 32.¹² panta piektās daļas otrais teikums paredz, ka no Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus deleģē privātpersonai vai publiskai personai. Savukārt fonda noteikumu 7. punkts paredz, ka atbildīgā iestāde deleģē Vides investīciju fondam atbilstoši tās dibināšanas dokumentos noteiktajai kompetencei atsevišķus no Modernizācijas fonda finansējuma investēšanas funkcijām izrietošos valsts pārvaldes uzdevumus. No minētā izriet, ka attiecīgie valsts pārvaldes uzdevumi, tostarp, administratīvo aktu izdošana, ir deleģēta Vides investīciju fondam, nevis vērtēšanas komisijai. Informējam, ka vērtēšanas komisija varētu sniegt, piemēram, atzinumu vai priekšlikumu Vides investīciju fondam par iespējamo pieņemamo lēmumu, taču atbildīgs par lēmuma pieņemšanu var būt tikai pats Vides investīciju fonds, kam saskaņā ar likumu "Par piesārņojumu" un fonda noteikumiem deleģēti konkrēti valsts pārvaldes uzdevumi. Vienlaikus norādām, ka projektam jāatbilst likumā noteiktajam regulējumam, un no likuma "Par piesārņojumu" 32.¹² panta sestās daļas un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43. panta ceturtās daļas otrā teikuma izriet, ka Vides investīciju fonds, izdodot administratīvos aktus, atrodas Klimata un enerģētikas ministrijas pakļautībā, tādējādi Vides investīciju fonda izdotie administratīvie akti apstrīdami Klimata un enerģētikas ministrijā. Papildus vēršam uzmanību uz to, ka projekta 54. punktā ir paredzēts, ka lēmumu par projekta iesnieguma noraidīšanu pieņem Vides investīciju fonds, nevis vērtēšanas komisija.

-

Atkārtoti lūdzam precizēt projekta 84. punkta otro teikumu, ņemot vērā to, ka tiesības slēgt līgumu izriet no tā, ka ir pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu. Vēršam uzmanību uz to, ka Administratīvā procesa likuma 70. panta trešā daļa paredz, ka administratīvais akts ir spēkā tik ilgi, līdz to atceļ, izpilda vai vairs nevar izpildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Tādējādi, kamēr lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ir spēkā, projekta iesniedzējam ir tiesības prasīt tā izpildi. Ievērojot minēto, nav konstatējams, kādas sekas būs tam, ka projekta iesniedzējs zaudēs tiesības slēgt projekta līgumu, ja netiek atcelts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu.

-

Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumu ārējie normatīvie akti un to grozījumi tiek publicēti oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, un līdz ar to to spēkā stāšanās un publiskošana tiek nodrošināta likumā noteiktajā kārtībā. Ņemot vērā, ka Konkursa nolikums ir ietverts ārējā normatīvajā aktā (projektā), saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 “Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi” 3.2. apakšpunktu aicinām svītrot projekta 6. punktu, lai nerastos normatīvā regulējuma dublēšanās.
Papildus lūdzam, pamatojoties uz Eiropas Savienības regulu dublēšanas aizliegumu, projekta 22. punktā iespēju robežās nepārrakstīt attiecīgās regulas normu un svītrot vārdus "akumulēšanas vai uzglabāšanas iekārta katru gadu akumulē vismaz 75 % enerģijas no tieši pieslēgtas atjaunīgās enerģijas ražošanas iekārtas".
Visbeidzot, aicinām projekta 21. punktā norādi "regulas Nr. 651/2014 41. panta 7. punkta a) apakšpunktā" aizstāt ar atsauci uz nacionālo normatīvo aktu vai to jomu, ar kurām pārņemts Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) VII pielikumā noteiktais. Norādām, ka Eiropas Savienības Tiesa tomēr ir atzinusi, ka, gadījumos, ja regula prasa tās piemērošanai nepieciešamu nacionālā tiesību akta pieņemšanu, izņēmuma gadījumos tomēr var tikt pieļauta regulu teksta daļu inkorporēšana nacionālajos tiesību aktos. Šāds gadījums var tikt pamatots vienīgi ar indivīdu interesēm saņemt tiem adresētu saskaņotu un labi uztveramu tiesību aktu, un regulu tiešā piemērojamība nepieļauj citus izņēmumu. Ievērojot minēto, uzskatām, ka, ņemot vērā regulā ietverto atsauci uz direktīvu, ir pieļaujama attiecīgās regulas normas inkorporēšana projektā.
 

-

Ņemot vērā projekta 7.1. apakšpunktā atrunāto termina "dzīvokļa īpašnieks" saīsinājumu, aicinām svītrot projekta 35. punktā vārdus "dzīvokļa īpašumos sadalītu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašniekiem, dzīvokļa īpašumos nesadalītu dzīvojamo māju kopīpašniekiem vai personai, kura ir mājas vienīgais dzīvokļu īpašnieks". Vienlaikus vienādas izpratnes nodrošināšanai par attiecīgo terminu saturisko tvērumu, lūdzam 35. punktā un visā pārējā projekta tekstā lietot tikai vienu no šādiem terminiem "daudzdzīvokļu ēka" vai "daudzdzīvokļu māja" attiecīgā locījumā.

-

Precizējama atsauce uz piemērojamām Civillikuma normām, jo īpašuma aprobežojumi ietverti Civillikuma Trešās nodaļas "Īpašums" piektajā apakšnodaļā.

36. Lai pretendētu uz konkursa finansējumu šo noteikumu 20. punktā noteikto aktivitāšu īstenošanai dzīvokļu īpašnieku īpašumā esošā mājā, dzīvokļu īpašnieki projekta iesniegumu iesniedz ar dzīvokļu īpašnieku pilnvarotās personas starpniecību. Ja uz dzīvokļu īpašnieku kopīpašumā esoša zemesgabala atrodas vairākas ēkas, tad katras atsevišķās ēkas dzīvokļu īpašniekiem, ievērojot Dzīvokļa īpašuma likuma III nodaļā ietvertos nosacījumus, kas attiecināmi uz dzīvokļu īpašnieku kopību, un Civillikuma Trešās nodaļas piektajā apakšnodaļā ietvertos nosacījumus, kas attiecināmi uz īpašuma aprobežojumiem, ir tiesības iesniegt projekta iesniegumu par atsevišķu ēku.