Atzinums

11.4.apakšpunkts paredz, ka sistēma saņem informāciju no šādām valsts informācijas sistēmām: Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrs un Saimnieciskās darbības veicēju reģistrs.
Norādām, ka ne no noteikumu projekta, ne no tā anotācijas neizriet, kādu informāciju plānots saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta. Vienlaikus  projektā minētās sistēmas Valsts ieņēmumu dienestā nepastāv. Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada 22.septembra noteikumu Nr.537 "Noteikumi par nodokļu maksātāju un nodokļu maksātāju struktūrvienību reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienestā" 2.punktam nodokļu maksātājus un nodokļu maksātāju struktūrvienības reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā (turpmāk – nodokļu maksātāju reģistrs), kas ir Nodokļu informācijas sistēmas sastāvdaļa. Tās pārzinis un turētājs ir Valsts ieņēmumu dienests.
Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē publiski ir pieejama informācija par Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, kā arī reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem. Līdz ar to nav nepieciešama datu apmaiņa starp sistēmām, bet to Patērētāju tiesību aizsardzības centrs var iegūt no publiskojamās datu bāzes. Ievērojot minēto lūdzu izvērtēt, kādā veidā plānots iegūt informāciju par Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām, kā arī reģistrētiem saimnieciskās darbības veicējiem. Patreiz VID nenodod projektā ietvertai sistēmai datus, bet Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izmanto Valsts ieņēmumu dienesta publiskojamā datu bāzē publiski pieejamo informāciju.
Ņemot vērā minēto, lūdzam papildināt noteikumu projektu skaidri definējot kādu informāciju plānots no VID saņemt un veidu, kādā tā tiks iegūta, kā arī precizēt no kādām VID informācijas sistēmām attiecīgā informācija tiks iegūta.

 

-

Anotācijas 1.3.sadaļā noteikts, lai varētu iegūt Patērētāju tiesību aizsardzības centra funkciju un uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju, noteikumu projektā ir noteiktas institūcijas, no kurām iegūst atsevišķus Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācijas Sistēmā iekļaujamos datus: 4) Valsts ieņēmumu dienests, no kura tiek iegūta informācija par juridiskajām personām, saimnieciskās darbībās veicējiem, nodarbinātajām personām, darba attiecību statusu u.c. Šobrīd ne noteikumu projekta, ne no anotācijas nevar izsecināt, kādus datus un kādam mērķim ir nepieciešams saņemt. No anotācijās izriet, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs plāno no VID saņemt informāciju par fiziskās personām, to nodarbināšanu un darba attiecību statusu. Pārzinim, apstrādājot fizisku personas datus (turpmāk – dati) ir jānodrošina, ka tie tiek apstrādāti (tostarp, izsniegti vai nodoti) likumīgi, godprātīgi un datu subjektam pārredzamā veidā; dati tiek apstrādāti konkrētos, skaidros un leģitīmos nolūkos, un to turpmāku apstrādi neveic ar minētajiem nolūkiem nesavietojamā veidā; dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. (Datu regulas 5. panta 1. punkta “a”, “b”, “c” apakšpunkti). Datu apstrāde ir likumīga tikai tādā apmērā un tikai tad, ja piemērojams vismaz viens no Datu regulas 6. panta 1. punktā uzskaitītajiem pamatojumiem, savukārt, lai īstenotu datu apstrādi, izpildot uz pārzini attiecināmu juridisku pienākumu – kā tas ir plānots šajā gadījumā – datu apstrādes nolūkam (mērķim) jābūt noteiktam tiesību aktos, kas piemērojami pārzinim. Vienlaikus datu apstrāde nevar tikt pamatota ar šķietamu nepieciešamību vai nepamatota vispār; datu subjektam vajadzētu gūt pārliecību ka normatīvajos aktos noteiktais datu apjoms ir samērīgi vērtēts un atbilst nolūka (mērķa) sasniegšanai nepieciešamajam, kā arī norādīts, ka šos datus neapstrādājot vispār nolūks (mērķis) nav sasniedzams, vai arī tas ir sasniedzams ar mazāku datu apjomu; tādējādi mazāk aizskarot fiziskas personas tiesības uz privātumu.
Tādējādi, ja Patērētāju tiesību aizsardzības centrs plāno no VID saņemt datus, kas nav publiski pieejami, tad tam ir jābūt pamatotam ar tiesību normām un jābūt norādītam datu apstrādes apjomam un mērķim kādam plānots attiecīgo informāciju izmantot.
Patreiz Valsts ieņēmumu dienests nenodod informāciju Patērētāju tiesību aizsardzības centra lietu pārvaldības un bīstamo iekārtu reģistrācijas valsts informācijas sistēmai Uzraugs. Tāpat projektā minētās sistēmas Valsts ieņēmumu dienestā  nepastāv. 
Vienlaikus atbilstoši likuma "Par Nodokļiem un Nodevām" 18.panta pirmās daļas 22.punktam nodokļu administrācijas pienākumi ir nodrošināt publiski pieejamu datubāzi (reģistru) par šā likuma 15.1 panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem nodokļu maksātājiem un nodokļu maksātāju struktūrvienībām. Minētā panta sestajā daļā noteikts, ka šā panta pirmās daļas 22. punktā minētajā datubāzē esošā informācija par fiziskajām personām, kas reģistrētas Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā, ir pieejama normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu izpildes nodrošināšanai, saimnieciskās darbības vides drošības, godīgas konkurences un labprātīgas nodokļu (nodevu) saistību izpildes veicināšanai. Šā panta pirmās daļas 22. punktā minētajā datubāzē, ievadot attiecīgā nodokļu maksātāja nosaukumu un reģistrācijas kodu vai fiziskās personas vārdu, uzvārdu un reģistrācijas kodu, var saņemt šādu informāciju:
1) datums, kad nodokļu maksātājs vai nodokļu maksātāja struktūrvienība reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā vai izslēgta no tā;
2) patentmaksas maksātāja patentmaksas piemērošanas periods (patentmaksas maksājuma termiņš);
3) datums, kad Valsts ieņēmumu dienestā apstiprināts tās personas saimnieciskās darbības paziņojums, kura normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicēja, bet ir paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, vai saimnieciskās darbības izbeigšanas datums, ko minētā persona paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam;
4) par nerezidenta (ārvalstu komersanta) pastāvīgās pārstāvniecības Latvijā patieso labuma guvēju, izņemot gadījumus, kad informācija par patieso labuma guvēju saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu ir ierobežotas pieejamības, — vārdu, uzvārdu, daļu no personas koda, valstspiederību un dzīvesvietas valsti un, ja fiziskā persona ir nerezidents, — arī dzimšanas datumu, mēnesi un gadu un personu apliecinoša dokumenta numuru, izdošanas datumu, valsti un iestādi, kas dokumentu izdevusi.
Līdz ar to, lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu  kādu informāciju plānots saņemt no Valsts ieņēmuma dienesta, kādā veidā un kāds ir datu izmantošanas pamatojums.
 

-