Atzinums

Norādām, ka Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra sēdes protokola Nr.4 2.§ “Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”” 4.uzdevums paredz izvērtēt noteiktus rezultatīvos rādītājus. Vēršam uzmanību, ka šobrīd ziņojumā netiek vērtēts rezultatīvais rādītājs - inovatīvo uzņēmumu īpatsvars (% no visiem uzņēmumiem) pieaudzis līdz 30%. Minētajam izvērtējumam vienlaikus būtu jāatspoguļo arī papildus ieskats attiecībā uz jaunradītām precēm vai pakalpojumiem ar augstu pievienoto, citstarp tehnoloģisko, vērtību.
Tāpat uzskatām, lai ziņojumā būtu uzskatāmi atspoguļota visu Ministru kabineta 2020.gada 28.janvāra sēdes protokola Nr.4 2.§ “Likumprojekts “Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā”” 4.uzdevumā noteikto rezultatīvo rādītāju izpilde, tā būtu apkopojama vienotā tabulā, parādot arī faktiskos izpildes rezultātus.
 

-

1. Ziņojuma 3.daļā “Jaunuzņēmumu atbalsta aktualitāte” (14.lpp) tiek minēts vispārējs apgalvojums, cita starpā norādot, ka: “Ja salīdzina investīciju piesaisti, Igaunijā ir izveidota skaidra un saprotama nodokļu politika. Pateicoties zemajam un viegli saprotamajam nodokļu slogam, Igaunijā daudzi ārvalstu uzņēmumi realizē savus investīciju piesaistes projektus tur, jo skaidri zina, cik daudz būs jānomaksā nodokļos.” Ņemot vērā, ka Latvija pārņēma Igaunijas uzņēmumu ienākuma nodokļa modeli, lūdzam izslēgt no ziņojuma teksta šo vispārējo apgalvojumu vai arī iekļaut detalizētāku skaidrojumu un pamatojumu, kādēļ, Ekonomikas ministrija ieskatā, Igaunijas nodokļu sistēma ir skaidrāka, saprotamāka, ar zemāku nodokļu slogu, un tādējādi pievilcīgāka investoriem. Lūdzam Ekonomikas ministriju detalizētāk paskaidrot, kur tieši tā saredz nodokļu politikas problēmas Latvijā. Mūsuprāt, ja Ekonomikas ministrija uzskata, ka Latvijas nodokļu sistēmā ir problēmas, tās būtu jānorāda un jārisina, bet tas nav pamats noteikt papildu nodokļu atvieglojumus.
2. Ziņojuma 3.daļā “Jaunuzņēmumu atbalsta aktualitāte” (14.lpp) cita starpā tiek minēts, ka: “Tāpat Lietuvā tiek piemērots nodokļa atvieglojums   gadījumos,   ja   Lietuvas   uzņēmuma   saņemtās   dividendes   no Lietuvas   vai   ārvalstu   struktūrām,   kurās   Lietuvas   uzņēmumam,   kas   saņem dividendes   nepārtraukti   (vismaz   12   pēdējos   mēnešus,   ieskaitot   dividendes sadales brīdi), pieder vairāk nekā  10 % balsstiesīgo akciju daļu - tad arī ienākumi no dividendēm netiek aplikti ar ienākuma nodokli.” No konteksta izriet, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa atbrīvojums Lietuvā ir labvēlīgāks salīdzinot ar Latviju. Tomēr, vēršam uzmanību, ka gan Latvijā, gan arī Igaunijā no meitas uzņēmumiem saņemtās dividendes mātes uzņēmuma līmenī netiek apliktas ar uzņēmumu ienākuma nodokli, nevērtējot nekādus papildus kritērijus (t.i., Latvijas uzņēmumu ienākuma nodokļa normas attiecībā uz saņemtajām dividendēm ir labvēlīgākas, salīdzinot ar Lietuvas normām). Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam izslēgt no ziņojuma teksta šo informāciju vai arī iekļaut detalizētu skaidrojumu un pamatojumu, kādēļ, Ekonomikas ministrija ieskatā, minētais Lietuvas nodokļa režīms ir labvēlīgāks par Latvijas piedāvāto.      






 

-

Lūdzam informatīvajā ziņojumā atspoguļot arī darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Palielināt privātā sektora investīcijas P&A” 1.2.1.2. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” ieguldījumu jaunuzņēmumu atbalstam.

-

Lūdzam sniegt skaidrojumu, kāpēc Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda riska kapitāla instrumentu novēlota ieviešana, kas notika 2018.gada trešajā ceturksnī, liedz jaunuzņēmumiem saņemt riska kapitāla ieguldījumus Latvijā.

-

Ņemot vērā, ka informācija Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) tiks nodrošināta, izmantojot VID Informācijas sistēmu (nevis datubāzi), lūdzam aizstāt Informatīvajā ziņojumā 17.lpp. vārdus “piekļuvi tā datubāzēm, kur LIAA var piekļūt informācijai” ar vārdiem ”ar informāciju”.
Attiecībā uz sniedzamo datu apjomu nav saprotams, kādu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai LIAA ir nepieciešama informācija par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu, jo Jaunuzņēmumu darbības atbalsta  likuma 6.panta pirmajā daļā noteikts, ka jaunuzņēmumam ir tiesības pieteikties fiksēta maksājuma veikšanai par darba ņēmēju no divu Ministru kabineta noteikto minimālo mēneša darba algu apmēra, piemērojot obligāto iemaksu likmi, kas noteikta saskaņā ar likuma "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 18.pantu. Kā arī no anotācijas neizriet, kādu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai ir nepieciešama informācija par uzņēmējdarbības riska valsts nodevu un nav sniegts atbilstoši Vispārīgās datu aizsardzības regulas 5.pantam fizisko personu datu apstrādes mērķis. VID lūdz svītrot vārdus Informatīvajā ziņojumā 17.lpp  “un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu”.
 

-

Ņemot vērā, ka pēc 2020.gada 28.janvārī Ministru kabineta lēmuma, attiecībā uz likumprojektu "Grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā" (TA-2572), pieņemšanas,  Saeimā, neņemot vērā Finanšu ministrijas un Tieslietu ministrijas iebildumus, uz 2. lasījumu tika atbalstīti deputātu priekšlikumos, kas būtiski mainīja (atviegloja) jaunuzņēmumu darbības nosacījumus, lūdzam ietvert protokollēmumā prasības attiecībā uz sekojošu darbību izvērtējumu.
Lūdzam ietvert prasību izvērtēt veiksmīgi izstrādātu inovatīvu produktu īpatsvaru projektos, lai varētu secināt, cik efektīvs ir sniegtais valsts atbalsts un cik no radītajiem inovatīvajiem produktiem  tiek izmantoti Latvijā, kā arī cik jaunradītie inovatīvie produkti pieder Latvijas uzņēmumiem. Papildus tam, minēto izvērtējumu nepieciešams veikt detalizēti vērtējot investīciju avotu, t.i., vai riska kapitāla investīcija veikta ārvalstu saistītajā uzņēmumā, vai aizdevuma veidā. Lūdzam iekļaut prasību izvērtēt radītā inovatīvā produkta devumu Latvijas ekonomiskā, t.i., peļņas apmēra palielinājums, kas gūts izmantojot šo produktu u.c.. Kā arī, ņemot vērā, ka jaunuzņēmumam ir noteikts divu veidu atbalsts, t.i., atbalsta programma fiksētā maksājuma veikšanai un atbalsta programma augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei, lūdzam iekļaut izvērtējumu salīdzināt šo  atbalstu efektivitāti un ieguvumu Latvijas ekonomikā attiecībā pret sniegtā atbalsta apmēru.

 

-