Atzinums

1. Precizēt 1.priekšlikumu - "kā arī pilnveidot to kompetenci" - atbalsta centru vai audžuģimeņu, jo īpaši specializēto audžuģimeņu, un adoptētāju, aizbildņu un viesģimeņu. Papildināt priekšlikumu, definējot, ko ietver kompetences pilnveidošana. 
Par priekšlikumu kopsavilkumu ārpusģimenes aprūpes sistēmas pilnveidei - 44.lpp. 2.priekšlikums - precizēt iespējamo rīku bāriņtiesas un atbalsta centra sadarbībai, potenciāli kādas darbības vai kādi mehānismi būs izmantojami. Vienlaikus akcentēt, kā šis rīks darbosies steidzamos gadījumos, kad aizbildnis/audžuģimene atsakās no bērna vai ir vienpersoniskais lēmums par bērna izņemšanu, kā un cik ilgā laikā notiek informācijas apkopošana, ievākšana par bērnu, jo krīzes/steidzamos gadījumos bērnam tiek meklētas gan krīzes audžuģimenes, gan audžuģimenes, gan aizbildņi; 
2. Ziņojuma Piekšlikumu 2.punktā noteikts, ka, lai veicinātu sadarbību starp atbalsta centriem un bāriņtiesām un lai nodrošinātu ātrāku bērnu ievietošanu ģimeniskā vidē, nepieciešams izstrādāt rīku bāriņtiesām, kurā iekļauta pilna informācija par bērna veselības stāvokli, izglītības jautājumiem, saskarsmi ar bērna tuvām personām, bērna stiprajām un vājajām  pusēm, resursiem, talantiem un cita būtiska informācija, kura palīdzētu atbalsta centriem piemeklēt bērna vajadzībām atbilstošāko audžuģimeni vai aizbildni. Izstrādātais rīks ļautu mazināt bērnu aprūpes formu maiņu un atkārtotu traumatizāciju. Vērtējot to kopsakarā ar ziņojuma 7.lpp. norādīto, ka nepieciešams izstrādāt veidlapu bāriņtiesai ar informācijas apjomu par bērnu, norādot informāciju gan par bērna veselības stāvokli, izglītības jautājumiem, uzvedības problēmām, saskarsmi un attiecībā ar bērnam tuvām personām, būtiski ir sniegt informāciju par bērna stiprajām pusēm, resursiem, talantiem u.c informācija, kāds sniedzams atbalsta centriem, secināms, ka Priekšlikumu 2.punktā norādītais rīks ir veidlapa, bet problēma ir informācijas, kura tiek sniegta atbalsta centriem, audžuģimenēm no bāriņtiesas puses, nepietiekamība.
Vēršam uzmanību, ka veidlapas izstrādāšana informācijas nepietiekamības jautājumu neatrisinās, jo no bāriņtiesas puses gan atbalsta centiem, gan audžuģimenēm tiek sniegta visa rīcībā esošā, t.i., tā informācija, kura pieejama brīdī, kad tiek lemts par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem un bērns vēl atrodas vecāku aizgādībā, tādejādi bāriņtiesai ir ierobežotas iespējas attiecīgajā brīdī noskaidrot tik detalizētu informāciju par bērnu, īpaši ja bērns ir maza vecuma, jo vecāki, kuri nenodrošina bērna interešu un tiesību aizsardzību un nav motivēti situāciju ģimenē risināt, bieži vien nesadarbojās ar bāriņtiesu un nesniedz nepieciešamo informāciju par bērnu. Šāda veidlapa varētu būt aizpildāma un informācija par bērnu noskaidrojama tad, kad bērns jau ir ārpusģimenes aprūpē, tad ārpusģimenes aprūpes sniedzējs, nodrošinot bērnam aprūpi, arī varētu apkopot visu ar bērnu saistīto informāciju, kura būtu nepieciešama bērna ārpusģimenes aprūpes veida maiņas gadījumā. Savukārt situācijā, kad bērns nokļūst ārpusģimenes aprūpē no ģimenes, vecāku aizgādības tiesību pārtraukšanas gadījumā, vienmēr būs kādas informācijas trūkums, jo pamata informācijas avots būs bērna vecāki, pats bērns, izglītības un veselības aprūpes iestāde, bet ja aizgādības tiesības tiek pārtrauktas vecākiem, kuri nav motivēti sadarboties, bērns ir maza vecuma, izglītības iestādi neapmeklē un pie ārsta bija vests neregulāri, tad informācija par bērnu nebūs detalizēta un pilnīga. Ja bērns aizgādības pārtraukšanas lietas procesā atrodas kādā  krīzes centrā, tad informācijas būs vairāk, jo to pēc saviem ikdienas novērojumiem, speciālistu atzinumiem, nodrošinot bērnam aprūpi, varētu sniegt krīzes centrs.
Ja ir nepieciešams vienādot un strukturēt bāriņtiesu audžuģimenēm un atbalsta centriem sniedzamo informāciju, tad to varētu risināt ar nepieciešamās informācijas uzskaitījumu un tehniski paredzēt šādas informācijas saņemšanu/automātisku atlasīšanu no BARIS sistēmas, lai bāriņtiesām būtu iespēja nepieciešamo informāciju atlasīt un sagatavot elektroniski, izmantojot darbā lietojamās datu bāzes.

 3.Ziņojuma Priekšlikumu 3.punkts paredz, noteikt, ka bāriņtiesai, pirms bērna ievietošanas audžuģimenē vai audžuģimenē bērniem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, jāsaņem atbalsta centra viedoklis par bērna uzņemšanas iespējām konkrētajā audžuģimenē, tādējādi mazinot riskus, ka bērns tiek ievietots audžuģimenē, kurai nav atbilstošas kompetences konkrēta bērna aprūpei un tā pēc laika atteiktos no turpmākas bērna aprūpes.  Audžuģimenes tiek atbilstoši vērtētas pirms attiecīgā statusa piešķiršanas, tad regulāri tiek uzraudzītas, normatīvie akti paredz bāriņtiesām vērtēt un lemt vai konkrētā bērna interesēs ir tikt ievietotam konkrētajā audžuģimenē, līdz ar to atbalsta centra viedoklis, kas faktiski pēc būtības ir arī audžuģimenes vērtējums, sava ziņā pārklājās vai pat dublē bāriņtiesai normatīvajos aktos uzlikto pienākumu, līdz ar to ir svarīgi attiecīgo priekšlikumu, izvērtēt, precizēt un skaidrot tā būtību, ņemot vērā arī to, ka papildus viedokļa saņemšana no atbalsta centra paildzinās bērna ievietošanas audžuģimenē procesu. Bāriņtiesai, lēmuma par bērna ievietošanu audžuģimenē būtu svarīgi saņemt apbalsta centra rīcībā esošo detalizēto informāciju par audžuģimeni un audžuģimenes spējām, bet vērtējumu, kā tas paredzēts normatīvajos aktos veiks bāriņtiesa un pieņems attiecīgo lēmumu.

4.Par 4.priekšlikumu - lūdzam papildināt, ka normatīvajā regulējumā tiks iestrādāti galvenie virzieni, kādos gadījumos bērna interesēs ir izvērtējama iespēja bērnu ievietot krīzes centrā. Tāpat jāvērš uzmanība, ka gadījumos, kad bāriņtiesā ierosināta administratīvā lieta par aizgādības tiesību pārtraukšanu, bet bērns ir ģimenē, bāriņtiesai nosacīti ir laiks aizbildņa/audžuģimenes atrašanai, savukārt vienpersonisku lēmumu gadījumos, par bērnu/viņa vajadzībām nav daudz informācijas, izvērtēšanas algoritms, kad krīzes centrs/ kad audžuģimene;
5. Ziņojuma Priekšlikmu 4.punkts paredz, stiprināt starpinstitucionālo sadarbību starp bāriņtiesu un atbalsta centriem, pilnveidojot rīcības algoritmu, lai nodrošināt, ka bērnu šķirot no bioloģiskās ģimenes bērns tiktu ievietots krīzes audžuģimenē, nevis krīzes centrā, nepieciešamības gadījumā pilnveidojot normatīvo regulējumu.
          Nav izprotams, kā ar sadarbības veicināšanu un rīcības algoritma noteikšanu varētu atrisināt norādīto problēmu. Situācijas, ka bērni nonāk krīzes centrā, nevis krīzes audžuģimenē, pamatā Rīgas pašvaldībā ir krīzes audžuģimeņu neesamība (Rīga tāda ir viena) nevis sadarbības vai algoritma trūkums, lai bērni nonāktu krīzes audžuģimenē ir jābūt pieejamām krīzes audžuģimenēm tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā bērns ir dzīvojis.
6. Ziņojuma Priekšlikmu 5.punktā norādīts, lai mazinātu bērnam atkārtotu traumatizāciju, gadījumos, kad bērnam tiek mainīta aprūpes forma, bāriņtiesai, atbalsta centram un audžuģimenei, nepieciešamas pilnveidot metodiku,  izstrādājot sadaļu par  bērna aprūpes formas  maiņas plānu un aktualizēt metodiku plāna sagatavošanai.   Ja aprūpes formas maiņa notiek plānveidi, tai sagatavojoties, tad viennozīmīgi šāds priekšlikums būtu atbalstams un metodika nepieciešama, bet situācijā, kad bērns ir jānošķir no aprūpes sniedzēja, lai pārtrauktu vai nepieļautu bērna turpmāko apdraudējumu, šāda plāna izstrādāšana nebūs iespējama, tieši šādos gadījumos visbiežāk arī notiek bērna aprūpes formas maiņa.
 
Bāriņtiesas ieskatā, lai mazinātu bērnu traumatizāciju aprūpes formas maiņas gadījumā, lai ārpusģimenes aprūpes sniedzējs būtu gatavs un spējīgs sniegt bērna vajadzībām atbilstošu aprūpi un neatteiktos no savu pienākumu pildīšanas pēc kāda laika neatbilstošās kompetences dēl, ļoti svarīgs ir atbalsta centra darbs potenciālās audžuģimenes apmācot un novērojot, laikā kamēr ģimenei vai personai audžuģimenes statusa piešķiršana ir procesā, iespējams, pilnveidojot apmācības, paredzot vairāk praktisko nodarbību, padziļinātu psiholoģisku vērtēšanu, apmācību beigās padziļinātu zināšanu pārbaudi, lai bāriņtiesām, vērtējot audžuģimenes statusa piešķiršanu, būtu pilnīgā pārliecība, ka kandidāti tiešām ir ar atbilstošām kompetencēm, zināšanām, spējām, kuri spēs kritiski izvērtēt savas spējas, pirms uzņemties konkrētā bērna aprūpi, un pildīt audžuģimenes pienākumus atbilstošā veidā.

7. Par 7.priekšlikumu - atbalsta centra lielāka atgriezeniskā saikne par darbu ar audžuģimeni, novērojumi, tajā skaitā novērotie riski, lai nav formālas atbildes par sadarbību ar audžuģimeni, kad, cik, kādas mācības/atbalsta grupas apmeklētas.

-