Atzinums

Saistībā ar egļu astoņzobu mizgraužu riskiem, ko arī nākotnē var radīt tā savairošanās (it sevišķi saistībā ar klimata pārmaiņām), būtu ieteicams preventīvi domāt par tādu mežaudžu veidošanu, kas ir noturīgas pret šādiem kaitēkļu riskiem. Lūdzam izvērtēt, vai noteikumu projektā pastāv iespējas iestrādāt vai precizēt citas prasības, kas varētu novērst riskus, ka tiek veidotas egļu monokultūras, ko nākotnē var apdraudēt egļu astoņzobu mizgrauzis vai citi kaitēkļi.
 

-

Lūdzam noteikumu projekta 3.3. apakšpunktā svītrot vārdus “sējot vai stādot”.
Šobrīd ir problemātiski saglabāt vērtīgās zālāju teritorijas, jo no vienas puses - tās ir pakļautas pārveidošanai aramzemēs, bet no otras puses – apmežošanas riskam. Lai gan spēkā esošie noteikumi nepieļauj ieaudzēt mežu platībās, kas reģistrētas kā īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes, praksē secināms, ka nav mehānismu, kas ļautu sodīt zemes īpašnieku par neatļautu lauksaimniecības zemju, tai skaitā bioloģiski vērtīgu zālāju, apmežošanu. Dabas aizsardzības pārvalde ir konstatējusi vairākus gadījumus, kad īpašnieks ir veicis lauksaimniecības zemes apmežošanu, tai skaitā, stādot mežu bioloģiski vērtīgā zālājā, jau pēc tam, kad par šāda biotopa esamību īpašnieks ir bijis informēts (pat ir bijis pieteicies un saņēmis atbalsta maksājumus). Saņemot iesniegumu Valsts meža dienestā lauksaimniecībā izmantojamās zemes reģistrēšanai kā mežu, tiek konstatēts, ka praktiski darbība (apmežošana) jau ir veikta, bet nav pamata šādu apmežotu platību reģistrēt kā meža zemi, kamēr zālāju biotops atbilst minimālajām kvalitātes prasībām un tajā joprojām ir sastopamas zālāju indikatorsugas un saglabājusies zālājam raksturīgā veģetācija. Šādās situācijās meža zeme apmežotajā platībā netiek reģistrēta, bet nav arī tiesiska pamata datus par zālāju biotopu dzēst (tas nav iznīcināts, bet bojāts), kā arī nav tiesiska mehānisma, kā īpašnieku piespiest atjaunot platību iepriekšējā stāvoklī. Ir konstatētas arī situācijas, kad īpašnieks saņēmis atteikumu zālāja biotopa platībā ieaudzēt mežu, savu ieceri veikt meža ieaudzēšanu sējot vai stādot atceļ, taču ļauj platībai dabiski apmežoties, lai pēc noteikta laika perioda varētu lūgt informāciju par zālāja biotopa platību dzēst un attiecīgi pēc tam veikt meža zemes reģistrāciju.
Lai šādas situācijas novērstu un neļautu ļaunprātīgi izvairīties no normatīvajā regulējumā nostiprinātās nepieciešamības saglabāt bioloģiski vērtīgas, atklātas platības, noteikumu projekta 3.3. apakšpunktā svītrot vārdus “sējot vai stādot”, paredzot, ka nekāda veida meža ieaudzēšana nav pieļaujama īpaši aizsargājamos biotopos vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēs.
Papildus norādām, ka īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu valsts reģistrs tiek uzturēts dabas datu pārvaldības sistēmā saskaņā ar Ministru kabineta 2014. gada 9. jūnija noteikumiem Nr. 293 “Dabas datu pārvaldības sistēmas uzturēšanas, datu aktualizācijas un informācijas aprites kārtība”.
Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotāciju.

3.3. teritorijās, kas normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav reģistrētas dabas datu pārvaldības sistēmas valsts reģistrā kā īpaši aizsargājami biotopi vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes.

Lūdzam noteikumu projekta 16. punktā noteikt, ka egles īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita.
Ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2021. gada 11. maija rīkojumu Nr. 1-2/73 “Par sugas aizsardzības plāna apstiprināšanu” apstiprināts Eiropas platauša Barbastella barbastellus (Schreber, 1774) sugas aizsardzības plāns (turpmāk - plāns). Plānā secināts, ka attiecībā uz šo sugu nav ieteicams virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās baltalkšņu audzes atjaunot ar eglēm. Plānā ir ierosināts virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās atjaunojot mežaudzi, to atjaunot ar baltalksni vai citiem lapu kokiem – ozoliem, liepām, vīksnām, gobām, kļavām, melnalkšņiem, vītoliem, mežābelēm vai apsēm, izslēdzot atjaunošanu ar egli. Rosinām būtiski samazināt egles īpatsvaru platībās virszemes ūdensobjektu aizsargjoslās (nevis to aizliegt pavisam).
Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotāciju.
 

16. Ja mežs ieaudzēts, sējot vai stādot egli virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā 50 metru platumā vai visā aizsargjoslas platumā, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, egles īpatsvars nepārsniedz 20 procentus no kopējā ieaugušo koku skaita.

Lūdzam noteikumu projekta 26.2. apakšpunktā aizstāt skaitli "80" ar skaitli "20".
Pamatojumu skatīt pie noteikumu projekta 16. punkta.
Attiecīgi lūdzam precizēt arī anotāciju.

26.2. virszemes ūdensobjektu aizsargjoslā 50 metru platumā vai visā aizsargjoslas platumā, ja aizsargjosla ir šaurāka par 50 metriem, ja stādīto vai sēto egļu īpatsvars pārsniedz 20 procentu no kopējā ieaudzēto koku skaita;