Atzinums

Atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26.panta pirmajai daļai, institūcija atlīdzību izmaksā bezskaidras naudas norēķinu veidā vai, vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku, izmanto citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu:
1) piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu;
2) daļu no atlīdzības izmaksājot naudā un daļu kompensējot ar citu nekustamo īpašumu;
3) izmantojot citu abām pusēm izdevīgu atlīdzības kompensācijas veidu, izņemot gadījumu, kad uz nekustamo īpašumu ir nostiprināta ķīlas tiesība.

Piemērojot Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 26.panta pirmajā daļā 1.punktā noteikto iespēju atlīdzību izmaksāt nevis naudā, bet piedāvājot citu līdzvērtīgu nekustamo īpašumu, jebkurā publiskas personas mantas maiņas darījumā ir jāievēro un ir piemērojams Publiskas personas mantas atsavināšanas likums un tajā noteiktais, t.sk. ka Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 5.panta pirmā daļa nosaka, ka atļauju atsavināt valsts nekustamo īpašumu dod Ministru kabinets, bet atvasinātu publisku personu nekustamo īpašumu — attiecīgās atvasinātās publiskās personas lēmējinstitūcija. 
Ievērojot minēto, lūdzam sniegt skaidrojumu par lēmuma pieņemšanu kontekstā ar atlīdzības veikšanu, izmantojot citu taisnīgu atlīdzības kompensācijas veidu. 
 

-

Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 10.panta pirmā daļa nosaka, ka pēc šā likuma 9.panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas, pamatojoties uz institūcijas paziņojumu, zemesgrāmatā ieraksta atzīmi par aizliegumu atsavināt un apgrūtināt nekustamo īpašumu ar lietu un saistību tiesībām bez institūcijas piekrišanas.
Ņemot vērā to, ka likumprojekts paredz izslēgt prasību par Ministru kabineta vai pašvaldības lēmuma pieņemšanu par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību,  tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām skaidrot, vai šāda lēmuma t.i., institūcijas lēmums par atlīdzības apmēru, kas vienlaikus būtu arī lēmums ierosināt sabiedrības vajadzību nodrošināšanai nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu par noteikto atlīdzību, būtu pietiekams/ varētu būt par pamatu aizlieguma atzīmju reģistrēšanai zemesgrāmatā atbilstoši Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likuma 10.panta pirmajai daļai? Vienlaikus, aicinām skaidrot, uz kāda institūcijas paziņojuma pamata ( dokuments, veids) šobrīd zemesgrāmatā tiek ierakstītas šīs aizlieguma atzīmes zemesgrāmatā. Vai šajā posmā/ zemesgrāmatā nebūtu kāda neiespējamība šādu aizlieguma atzīmju reģistrēšanai, atsakoties no prasības pieņemt Ministru kabineta atļauju.

-

Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"  9. panta pirmās daļas 34.¹ punktu ar iedzīvotāju ienākuma nodokli netiek aplikts ienākums no Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavināta nekustamā īpašuma, ja minētais īpašums ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā) vai ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas. Vienlaikus Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumi Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 52.² punkts nosaka, ka likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 9.panta pirmās daļas 34.¹ punktu attiecina arī uz ienākumu no sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nodokļa maksātājs nekustamo īpašumu ir atsavinājis uz Ministru kabineta rīkojuma pamata.
Attiecīgi, Ministru kabineta rīkojums apliecina, ka nekustamais īpašums ir atsavināts sabiedrības vajadzībām un uz tā pamata var identificēt, vai nodokļa maksātājam ir piemērojams minētais iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojums, ja tiek izpildīti likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktie nosacījumi.
Ņemot vērā minēto, lūdzam Tieslietu ministriju izvērtēt, vai atsakoties no Ministru kabineta rīkojumiem netiks palielināts administratīvais slogs nodokļa maksātājam pierādīt, ka konkrētais nekustamais īpašums ir atsavināts Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā (t.sk. uz kāda dokumenta pamata nodokļa maksātājs varēs nepārprotami pārliecināties un apliecināt, ka konkrētais nekustamais īpašums ir atsavināts minētajā likumā noteiktajā kārtībā), kā arī Valsts ieņēmumu dienestam kā nodokļu administrācijai, lai identificētu un pārbaudītu, ka konkrētais nekustamais īpašums ir atsavināts minētajā likumā noteiktajā kārtībā.

-

Ņemot vērā, ka praktiski visos gadījumos, kad tiek atsavināti īpašumi valsts vajadzībām, tas rada izdevumus attiecīgajām valsts institūcijām, jo ir gan jāmaksā atlīdzība nekustamo īpašumu īpašniekiem, gan jāsedz ar īpašumtiesību nostiprināšanu saistītie administratīvie izdevumi, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, ka Ministru kabineta lēmums nav nepieciešams, ja izpildās gan nosacījums par to, ka ir panākta vienošanās ar nekustamā īpašuma īpašnieku, gan arī atbildīgā valsts institūcija ar attiecīgā īpašuma atsavināšanu saistītos izdevumus varēs nodrošināt tai esošā budžeta ietvaros. 

-