Atzinums

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Vides aizsardzības likumā” (21-TA-593) un secina, ka  likumprojekts paredz papildināt Likuma VI nodaļu ar papildus punktiem, kur VI3 nodaļa nosaka kārtību, kādā veicama piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte un piesārņoto vietu sanācija.
Nodaļā ir pārnesta daļa informācijas no Likuma “Par piesārņojumu” VII nodaļas. Saskaņā ar likumprojekta redakciju, vairs netiek paredzēts, ka gadījumos, kad nav iespējams noteikt personas, kuras  sedz izdevumus par izpēti un/vai sanāciju (piemēram,  piesārņojums ir bijis vēsturisks), tad finansējums tiek piesaistīts no budžeta līdzekļiem. LTRK vērš ministrijas uzmanību, ka Latvijas teritorijā ir konstatēts vēsturiskais piesārņojums, kas radies Padomju Savienības laikā, tajā skaitā, ko ir radījuši valstij piederoši uzņēmumi. Pamatojoties uz to ir būtiski, ka valsts šo problēmu solidāri risina sadarbībā ar šī brīža operatoriem un zemes īpašniekiem, kā tas jau ir noteikts likumā “Par piesārņojumu”, un visa sloga par vēsturiskā piesārņojuma sanāciju pārnešana uz operatora vai zemes īpašnieka atbildību nav pieļaujama. 
Ņemot vērā minēto LTRK uzskata, ka likumprojektā ir jāietver sekojošas likuma “Par piesārņojumu” normas:
41.panta 3-5 daļa, t.i.:
(3) Ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar izpēti saistītos izdevumus, vai iegūt izpētei nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā institūcija nosaka nepieciešamo līdzekļu apjomu un informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai Aizsardzības ministriju par tās valdījumā esošajām teritorijām.
(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai Aizsardzības ministrija izskata iespēju izpētes veikšanai piesaistīt valsts budžeta vai citus līdzekļus.
(5) Nosakot izpētes un sanācijas metodes, ir jāņem vērā piesārņojuma izplatīšanās risks, turklāt izraudzītajai metodei jābūt ekonomiski pamatotai, lai tās realizācija neizmaksātu dārgāk, nekā nepieciešams mērķa sasniegšanai.
(6) Ja izpētei nepieciešamie līdzekļi ir nodrošināti, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par izpētes uzsākšanu.
43.panta 3-5daļa, t.i.:
(3) Ja nav iespējams noteikt personas, kuras sedz ar sanāciju saistītos izdevumus, vai iegūt sanācijai nepieciešamos līdzekļus, atbildīgā institūcija nosaka nepieciešamo līdzekļu apjomu un informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju vai Aizsardzības ministriju par tās valdījumā esošajām teritorijām.
(4) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija vai Aizsardzības ministrija izskata iespēju sanācijas veikšanai piesaistīt valsts budžeta vai citus līdzekļus.
(5) Ja sanācijai nepieciešamie līdzekļi ir nodrošināti, atbildīgā institūcija pieņem lēmumu par sanācijas uzsākšanu.
44.pants, nosakot sanācijas procesa vadību, ja vien to nav paredzēts atrunāt citā normatīvajā regulējumā.

-