Atzinums

Valsts dibināto zinātnes universitāšu (atbilstoši klasifikācijai, kas noteikta ar Ministru kabineta 17.09.2021. rīkojumu Nr.655 “Par valsts augstskolu tipiem”) darbības daudzveidība un specifika, kuru prasa un nosaka paša dibinātāja – Latvijas valsts, noteiktie (Augstskolu likumā, Zinātniskās darbības likumā, citos normatīvajos aktos) zinātnes universitāšu mērķi un uzdevumi,  prasa arī daudzveidīgu un elastīgu atalgojuma iespēju pieejamību. Bez tā zinātnes universitātēm noteikto mērķu un uzdevumu sasniegšana objektīvi nav iespējama.  

To likumdevējs iepriekš ir izpratis, tāpēc Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta trešajā daļā un 3. panta piektās daļas pirmajā punktā ir ietvēris zinātnes universitātēm izņēmuma statusu (likumā ir pat plašāks izņēmuma tvērums, izņēmuma statusu piešķirot valsts dibinātām augstskolām, Latvijas Zinātņu akadēmijai un zinātniskajiem institūtiem), paredzot plašākas manevra iespējas atlīdzības izmaksai. No šī izņēmuma izriet, ka ir pieļaujams izmaksāt piemaksas papildus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.pantā noteiktajam, ja vien tās netiek izmaksātas no “valsts budžeta līdzekļiem”.

Tomēr nav viennozīmīgi interpretējams jēdziens “valsts budžeta līdzekļi” – vai tā ir tikai tiešā valsts budžeta dotācija vai arī Eiropas Savienības (ES) fondu projektu līdzekļi. Ja tie ir arī ES fondu projektu līdzekļi, tad šie līdzekļi ļoti būtiski ietekmē zinātnes universitāšu budžetus. Tāpēc attiecībā uz šiem līdzekļiem piepeši 2026.gadā noteikt papildu ierobežojumus salīdzinājumā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto nozīmētu 2026.gadā būtiski pasliktināt zinātnes universitāšu mērķu un uzdevumu sasniegšanu.

Detalizētāki apsvērumi:

1. Finansējuma avoti 
Salīdzinājumā ar valsts iestādēm zinātnes universitāšu budžeti veidojas fundamentāli atšķirīgi, zinātnes universitātes piesaista ievērojamu ārējo finansējumu (ES fondi, citi starptautiski projekti, privātie līdzekļi), kas ļauj darbiniekiem segt piemaksas bez papildu sloga valsts budžetam kā valsts dotācijai. Izņēmuma piemērošana nepalielinātu valsts budžeta izdevumus, bet nodrošinātu efektīvu ārējo līdzekļu piesaisti, izmantošanu un darbinieku motivēšanu šiem mērķiem.

2. Zinātnes universitāšu stratēģiskā nozīme tautsaimniecībai un inovācijām
Katrai zinātnes universitātei savās darbības jomās ir valsts mērogā ļoti būtiska loma. Zinātnes universitāšu darbība tieši ietekmē Nacionālā attīstības plāna mērķus, inovāciju politiku un eksportspējīgu nozaru attīstību, un ir skaidrs, ka izņēmuma piemērošana zinātnes universitātēm ir ieguldījums Latvijas ilgtermiņa attīstībā, inovācijās un cilvēkkapitālā, nevis papildu slogs valsts budžetam.

3. Konkurētspēja darba tirgū
Zinātnes universitātes konkurē ar privāto sektoru par augsti kvalificētiem speciālistiem (akadēmiskajiem un zinātniskajiem darbiniekiem). Piemaksu samazināšana no 30% uz 20% būtiski ietekmēs spēju piesaistīt un noturēt talantus, īpaši STEM jomās, kur privātais sektors piedāvā ievērojami augstāku atalgojumu.

4. Starptautiskā dimensija
Zinātnes universitātes iesaistās starptautiskos projektos, (piemēram, Horizon Europe, Erasmus+, citi), kur nepieciešama elastība atalgojuma sistēmā, lai nodrošinātu projektu kvalitāti un termiņu izpildi. Piemaksu ierobežojumi var apdraudēt Latvijas konkurētspēju starptautiskajā zinātnes un inovāciju telpā.

5. Institucionālā finansēšanas modeļa ieviešana 
Ministru kabinets jau ir apstiprinājis institucionālā finansēšanas modeļa ieviešanu augstskolām, kas paredz lielāku brīvību darbības organizēšanā un resursu sadalē. Šis modelis ir vērsts uz rezultātu sasniegšanu, nevis detalizētu izmaksu regulēšanu, tādēļ piemaksu ierobežošana ir pretrunā ar modeļa būtību.

6. Riska faktori attiecībā uz personālu 
Piemaksu papildu ierobežojumi, samazinājumi no 30% uz 20%  var veicināt akadēmiskā un pētnieciskā personāla aizplūšanu uz privāto sektoru vai ārvalstīm, apdraudot Latvijas spēju sagatavot kvalificētus speciālistus, kas ir kritiski valsts drošībai, digitalizācijai un inovācijām, kā arī tie būtiski samazinās motivāciju iesaistīties dažādos projektos, kas tieši papildus valsts budžeta dotācijai piesaista finansējumu zinātnes universitātei.

7. Tiesiskā paļāvība uz jau uzņemtām saistībām 
Jaunie papildu ierobežojumi, kas pasliktina darbinieka finanšu stāvokli, nevar tikt attiecināti uz jau apstiprinātām, ar darbiniekiem noslēgtām saistībām:

1) Darba likuma 6.pants “Darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība” to neļauj;
2) ir nepieciešams ievērot tiesiskās paļāvības un labas pārvaldības principu;
3) izmaiņu piemērošana atpakaļgaitā radītu ievērojamu risku uzņemto saistību izpildē, tostarp ES projektos un citos starptautiskajos projektos. Tie ir ilgtermiņa pasākumi ar apstiprinātiem detalizētiem budžetiem un jau uzņemtām saistībām.

Papildināt 1.punktu ar teikumu kādā no šādām redakcijām:

1) “Šie noteikumi nav piemērojami attiecībā uz valsts dibinātām zinātnes universitātēm”;
2) “Šie noteikumi nav piemērojami attiecībā uz Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 3.panta piektās daļas pirmajā punktā ietvertajām institūcijām”;
3) “Attiecībā uz valsts dibinātām  zinātnes universitātēm šie noteikumi piemērojami, ciktāl neietver papildu ierobežojumus salīdzinājumā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto”.