Atzinums

Atbilstoši starptautiskajiem tiesību aktiem, kā arī vispārīgajam Darba likumā ietvertajam regulējumam, lai novērstu atšķirīgu attieksmi un diskrimināciju, tiek noteikts, ka pēc tam, kad darbinieks atgriežas darbā pēc dažāda veida atvaļinājumu izmantošanas, pārejošas darbnespējas vai darba neveikšanas citu attaisnojošu iemeslu dēļ, darbiniekam ir tiesības uz tādiem darba apstākļu un nodarbinātības noteikumu uzlabojumiem, uz kuriem viņam būtu tiesības, ja viņš nebūtu bijis prombūtnē. Tas attiecināms arī uz darba samaksas pārskatīšanu. Lūdzam izvērtēt, vai sešu mēnešu termiņš ir samērīgs, jo īpaši tādēļ, ka netiek definēts, kas ir ilgstoša prombūtne, līdz ar to faktiski darba devējam ir rīcības brīvība konkrētā termiņa interpretācijai un tas var veicināt atšķirīgu attieksmi attiecībā uz sievietēm, jo īpaši tādēļ, ka parasti bērna kopšanas atvaļinājumus pamatā izmanto sievietes.

-

Faktiski jebkuru darbu var normēt, respektīvi, noteikt to apjomu, kas ir paveicams noteiktā darba laika ietvaros. Savukārt attiecībā uz akordalgu Darba likums noteic, ka: "Akorda algu aprēķina atbilstoši paveiktā darba daudzumam neatkarīgi no laika, kādā tas paveikts." Līdz ar to 15.punktā ietvertais formulējums ir jāprecizē, nosakot, ka darbiniekam, kuram noteikta akordalga, tā nosakāma izmantojot noteiktu formulu.

-

Ņemot vērā to, ka publiskajā sektorā nodarbinātajiem ir jābūt vienotai darba samaksas, t.sk. arī piemaksu, noteikšanas sistēmai, aicinām izvērtēt, vai šāda noteikumu ietveršana neveicinās diezgan būtiskas atšķirības piemaksu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku, noteikšanā, ņemot vērā katras konkrētās iestādes finanšu iespējas. Līdz ar to var veidoties netaisnīga attieksme visa publiskā sektora ietvaros, kad par līdzīgu risku dažādās iestādēs tiek noteikts atšķirīgs piemaksas apmērs.
Vienlaikus lūdzam precizēt arī anotāciju attiecībā uz aprakstu par darbu, kas saistīts ar īpašu risku. Vēršam Jūsu uzmanību uz to, ka darba vides risku novērtējums nav kāds subjektīvs viedoklis par konkrēto darbu un tā izpildi. Atbilstoši Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumiem Nr.660 "Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība" darba vides iekšējo uzraudzību uzņēmumā veic darba devēja norīkots darba aizsardzības speciālists vai pats darba devējs, ja uzņēmumā ir ne vairāk kā 10 nodarbinātie un darba devējs veic darba aizsardzības speciālista pienākumus. Personai, kas veic darba vides iekšējo uzraudzību, jābūt apmācītai atbilstoši normatīvajiem aktiem par apmācību darba aizsardzības jautājumos. Saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu, novērtējot darba vides risku, darba devējs nodrošina:
1) darba vides un tajā esošo darba vietu vai darba veidu pārbaudi, nosakot tajos pastāvošos darba vides faktorus un konstatējot faktorus, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai (šo noteikumu 1.pielikums);
2) darba vides faktoru mērījumus, ja tas nepieciešams, lai noteiktu, vai darba vides faktors rada risku nodarbināto drošībai un veselībai;
3) to darba vides faktoru novērtēšanu, kuri rada vai var radīt risku nodarbināto drošībai un veselībai.

 

-

Uzturam iebildumu. Ierosinām ieviest pārejas periodu  jaunas sistēmas ieviešanai līdz 2027. gada 1. janvārim.

-

Ņemot vērā, ka jauno Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa noteikumu Nr. 262 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība" Noslēguma jautājumu 126. punkts "126. Amatu klasifikācijas pārskatīšanu atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļai institūcijas nodrošina līdz 2022. gada 31. decembrim. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1075 "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs" saskaņotie amatu klasificēšanas rezultāti ar attiecīgām amatu saimēm, līmeņiem un mēnešalgu grupām ir piemērojami līdz brīdim, kad ir pārskatīta amatu klasifikācija atbilstoši šo noteikumu 5. nodaļai un Valsts kanceleja vai pašvaldība noteiktā kārtībā ir saskaņojusi amatu klasificēšanas rezultātu apkopojumu." nosaka, ka līdz amatu pārklasifikācijai piemērojama pašreiz noteiktā mēnešalgu grupa, pēc 01.07.2022. radīsies situācija, kad lielākajai daļai nodarbināto būs jāpiemēro augstāka mēnešalgu grupa nekā pēc pārklasifikācijas, līdz ar ko, iespējams, arī mēnešalga. Lai to novērstu, nepieciešams noteikt, ka ne tikai amatu klasifikācija un mēnešalgu grupa saglabājas pašreizējā, bet arī paredzēt, ka līdz amatu pārklasifikācijai piemērojami Ministru kabineta 2013.gada 29.janvāra noteikumi Nr. 66, lai nodrošinātu, ka nodarbināto situācija netiek pasliktināta.
 

-

Būtu nepieciešams papildināt Noteikumu 4.pielikumu, minot amatu uzskaitījumā arī dzīvokļa vadītāja amatu, jo, piemēram, valsts sociālās aprūpes centros bērnu filiālēs dzīvokļa vadītāja amata pienākumu izpilde ir saistīta ar īpašo risku.

 

Nr. p. k.	Iestādes un amatu grupas
1.	Ārstniecības iestādes un struktūrvienības, kuru darbiniekiem darba apstākļu specifikas dēļ ir tiesības uz piemaksu, ja ir divi vai vairāki paaugstināta riska faktori
2.	Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pieaugušām personām ar garīga rakstura traucējumiem un institūcijas invalīdiem ar redzes traucējumiem, kurās ir paaugstināts risks darbinieku (sociālā darba speciālistu, ārstniecības personu, sociālo pedagogu un aprūpētāju) drošībai vai veselībai
3.	Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas bērniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem un institūcijas bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kurās ir paaugstināts risks darbinieku (sociālā darba speciālistu, dzīvokļu vadītāju, ārstniecības personu, sociālo pedagogu, pedagogu, aprūpētāju, audzinātāju un aukļu) drošībai vai veselībai
4.	Ieslodzījuma vietu pārvaldes iestāžu amatpersonas (darbinieki), kuras strādā cietumos un audzināšanas iestādēs nepilngadīgajiem
5.	Speciālās izglītības iestādes (speciālās klases un grupas), kas paredzētas izglītojamiem ar somatiskām slimībām, skoliozi, fiziskās un (vai) garīgās attīstības traucējumiem, dzirdes, redzes, valodas attīstības traucējumiem, psihoneiroloģiskajām slimībām, internātskolas bāreņiem un bez vecāku aizgādnības palikušajiem izglītojamiem – darbinieki, kuri strādā ar minētajiem skolēniem
6.	Darbinieki, kas strādā sociālās korekcijas izglītības iestādēs ar skolēniem, kuri izdarījuši tādu nodarījumu vai pārkāpumu, par kuru likumā paredzēta kriminālatbildība vai administratīvā atbildība
7.	Operatīvo transportlīdzekļu vadītāji (izņemot Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātos), kuri strādā paaugstināta riska apstākļos
8.	Pārtikas un veterinārā dienesta  darbinieki, kuru darbs saistīts ar leikozes, brucelozes, tuberkulozes un sevišķi bīstamu slimību (piemēram, Sibīrijas mēra, mutes un nagu sērgas, trakumsērgas) atklāšanu, kā arī ar radioloģiju, rentgenoloģiju un dezinfekciju un citiem veselībai bīstamiem darbiem vai smagiem darba apstākļiem
9.	Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra darbinieki, kuru darbs saistīts ar tiesu medicīnisko ekspertīžu veikšanu
10.	Darbinieki par darbu paaugstinātas bīstamības un veselībai kaitīgos apstākļos ugunsgrēku dzēšanas un avārijas darbos, tiešā glābšanas darbu vadībā notikuma vietā, kā arī tieša piedalīšanās minētajos darbos
11.	Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonas (darbinieki):
11.1.	kuru darbs tieši saistīts ar Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu (darbinieku) apsardzi sakarā ar viņu veicamajiem pienākumiem, kā arī citu objektu apsardzi
11.2.	kuru dienests tieši saistīts ar muitas robežas kontroli
12.	Valsts probācijas dienesta amatpersonas (darbinieki):
12.1.	kuru darbs tieši saistīts ar probācijas klientiem
12.2.	kuru darbs tieši saistīts ar sociālās uzvedības korekcijas pasākumu īstenošanu ieslodzījuma vietās vai apsūdzēto un notiesāto apmeklēšanu ieslodzījuma vietās
13.	Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas biroja izmeklētāji, kuru darbs tieši saistīts ar atrašanos paaugstinātas bīstamības zonā aviācijas nelaimes gadījumu, dzelzceļa satiksmes negadījumu un jūras negadījumu izmeklēšanas laikā
14.	Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas amatpersonas (darbinieki), kuru darbs tieši saistīts ar dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas pārkāpumu atklāšanu, novēršanu un atrašanos paaugstinātas bīstamības zonā, kā arī ar tiešu piedalīšanos dzelzceļa satiksmes negadījumu izmeklēšanā un seku likvidācijas pasākumos
15.	Valsts vides dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes valsts vides inspektori, kuru darbs tieši saistīts ar vides aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu, izmeklēšanu un novēršanu
16.	Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu struktūrvienību ārstniecības personas, kuru drošībai vai veselībai ir paaugstināts risks
17.	valsts aģentūras "Civilās aviācijas aģentūra" amatpersonas (darbinieki), kuru darbs tieši saistīts ar atrašanos paaugstinātas bīstamības zonā aviācijas incidentu izmeklēšanas laikā

 

Uzturam iebildumu. Lūdzam papildināt MK noteikumu anotācijas 8.1.10. punktu ar informāciju par to, cik plašu amatpersonu loku – sievietes un vīriešus - šis noteikumu projekts skars. Kā liecina pieejamie statistikas dati par darba samaksas atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem sabiedriskajā sektorā pēdējo piecu gadu laikā šī atšķirība ir bijusi 19-20% apmērā. Tātad darba samaksas atšķirības sabiedriskajā sektorā pastāv un ir nepieciešams veikt pasākumus, lai šis atšķirības novērstu. Kā viens no veidiem ir veidot darba samaksas pārredzamības standartus. Attiecīgi novērtējot MK noteikumu ietekmi, var pieņemt, ka tā būs ar pozitīvu ietekmi un nodrošinās darba samaksas pārredzamības standartu ieviešanu sabiedriskajā sektorā, attiecīgi mazinot arī darba samaksas atšķirības starp sievietēm un vīriešiem.  


 

-

Ierosinām noteikt, ka mēnešalgu nevis "pārskata", bet “var pārskatīt”, ja amatpersonas (darbinieka) darba snieguma līmenis daļēji atbilst prasībām, un mēnešalgu obligāti pārskata tajos gadījumos, ja amatpersonas (darbinieka) darba snieguma līmenis neatbilst prasībām.
Kā arī ierosinām noteikt mēnešalgas pārskatīšanas laiku, proti, pēc ikgadējās darba izpildes novērtēšanas, vai arī mēnešalgu var pārskatīt jebkurā brīdī, ja darba snieguma līmenis neatbilst prasībām.
 

-