Atzinums

Vēršam uzmanību, ka kopumā ar noteikumu projektu netiek izpildīts likumdevēja dotais pilnvarojums Ministru kabinetam pilnā apjomā, piemēram, netiek noteikts speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā saturs (atbilstoši noteikumu projekta 11. punktam Ministru kabinets deleģē zināšanu saturu noteikt Bērnu aizsardzības centram). Savukārt atsevišķos jautājumos noteikumu projekts pārsniedz likumdevēja doto pilnvarojumu Ministru kabinetam, piemēram, nosakot prasības pasniedzējiem, kā arī noteikumu projektā paredzot termiņus, cik bieži apgūstamas apmācības. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt likumdevēja doto pilnvarojumu Ministru kabinetam un atbilstoši dotajam pilnvarojumam paredzēt regulējumu.

-

Valsts probācijas dienests (turpmāk - Dienests) atbalsta projektu pēc būtības, vienlaikus Dienests lūdz papildināt noteikumu projektu. Pamatojoties uz Valsts probācijas dienesta likuma 6. panta 3. un 4. punktu Dienests organizē kriminālsoda – sabiedriskais darbs – un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – (turpmāk – sabiedriskais darbs) izpildi, tostarp nepilngadīgiem probācijas klientiem. Nodrošinot sabiedriskā darba izpildi, Dienests slēdz līgumus ar valsts un pašvaldības iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, reliģiskām organizācijām par probācijas klientu nodarbināšanu sabiedriskajā darbā. Dienesta amatpersonas norīko probācijas klientu pie darba devēja, ar kuru ir noslēgts līgums par probācijas klientu nodarbināšanu sabiedriskajā darbā (turpmāk – darba devējs), veikt sabiedrisko darbu. Ņemot vērā Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹  panta pirmajā prim daļā noteikto, Bērnu aizsardzības centrs organizē mācības ierobežotam subjektu lokam, kurā neietilpst darba devēji. Lai nodrošinātu nepilngadīgo probācijas klientu tiesību ievērošanu, paplašinātu to darba devēju loku, kuri vēlas nodarbināt nepilngadīgus probācijas klientus un kuriem būtu zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, noteikumu projektā nepieciešams paredzēt regulējumu, kas Dienestam piešķirtu tiesības pašam nodrošināt mācības darba devējiem par speciālo zināšanu apguvi bērnu tiesību aizsardzības jomā. 

-

Ņemot vērā Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.-2027.gadam ietverto, lai sekmētu speciālistu izpratnes veicināšanu, veidojot drošu vidi un novēršot vardarbības riskus, lūdzam sarakstu papildināt ar zināšanām par vardarbības pret bērnu, tostarp vardarbības ģimenē, kā arī savstarpējas vienaudžu vardarbības atpazīšanu un novēršanu.

-

Normā paredzētais regulējums par izglītības un pieredzes prasībām pasniedzējiem ir ārpus likumdevēja dotā deleģējuma Ministru kabinetam. Lūdzam svītrot normu, kā arī attiecīgi precizēt projekta anotāciju.

-

Normā paredētais regulējums ir ārpus likumdevēja dotā deleģējuma Ministru kabinetam. Lūdzam svītrot normu.

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā, norādot projekta ietvaros apstrādāto fizisko personu datu glabāšanas termiņu, anotācijā sniedzot skaidrojumu, kas pamatotu noteikto datu glabāšanas termiņu.
Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.
Papildus vēršam uzmanību, ka personas datu glabāšana arhīvā arī ir personas datu apstrāde ar noteiktu mērķi - saglabāt datus arhīviskām vajadzībām. Līdz ar to uz arhīvu ir pārvietojami tikai tie dati, kam ir arhīviska vērtība. Arī šos datus ir nepieciešams dzēst tiklīdz tiek konstatēts, ka tiem vairs nav arhīviskas vērtības.
 

-

Lūdzam precizēt projekta 16.punktu, norādot, kādi pasniedzēja dati tiek apstrādāti (iesniedzot iesniegumu un saskaņojot sarakstu), lai to identificētu, tāpat lūdzam izvērtēt, vai projekts nav papildināms, paredzot nepieciešamību apstrādāt arī pasniedzēja kontaktinformāciju.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai aicinām precizēt projekta 2.1. punktu, nosakot zināšanu apgūšanas veidu, pēc līdzības ar citiem apakšpunktiem, jo šobrīd zināšanu apgūšanas veida vietā ir vispārīga atsauce uz normatīvajiem aktiem. 

-

Ņemot vērā to, ka atbilstoši noteikumu projekta 4. punktam kārtējā programma sastāv no trīs moduļiem, kopumā nav saprotams, vai speciālistam pēc trīs moduļu apgūšanas ik pēc diviem gadiem ir vai nav jāturpina apgūt kārtējās programmas moduli. Ievērojot minēto, aicinām atkārtoti izvērtēt, vai noteikumu projektu nav nepieciešams precizēt. 

-

Aicinām apdomāt arī regulējumu gadījumiem, kad speciālists ir atradies attaisnotā prombūtnē  ilgāk par diviem gadiem, piemēram, bērnu kopšanas atvaļinājumā secīgi divas reizes bez pārtraukumiem.

-

Aicinām papildināt, nosakot, kādā kārtībā speciālās zināšanas apgūst tāds speciālists, kurš mainījis nodarbošanos un iepriekš apguvis programmas tēmas, kas atbilstošas citai profesijai vai profesionālās darbības specifikai.

-

Praksē konstatēta problēma, ka, ja tiek paziņots par mācībām mēnesi vai divus mēnešu iepriekš, advokātiem (arī tiesnešiem) nav uz tām iespējams pieteikties vai to ir izdarīt ļoti grūti, jo ir noteiktas tiesas sēdes. Ņemot vērā, ka advokāti un tiesneši savu darba laiku plāno ilgtermiņā nozīmējot konkrētas tiesas sēdes (lietas izskatīšanu) konkrētā laikā, kā arī plānojot laiku nolēmumu rakstīšanai, ir svarīgi jau iepriekš zināt par plānotajām mācībām, lai advokāts (arī tiesnesis) savā darba kalendārā varētu paredzēt vietu arī tām. Ņemot vērā, ka mācības bērnu tiesību aizsardzības jomā jāapgūst turpmāk ik pēc diviem gadiem, vēl jo vairāk laicīga un konkrēta informēšana par šāda veida mācībām ir ļoti būtiska.

Kompetences pilnveides programmu atbilstoši izstrādātajiem kompetences pilnveides programmu paraugiem un to metodikai pēc programmu pasniedzēju saskaņošanas ar centru īsteno Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta iestāde (turpmāk – iestāde), kura attiecīgo programmu publicē [vai kura par attiecīgo programmu informē] vismaz 6 mēnešus pirms mācību sākuma.

Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.¹ apakšpunktam lūdzam projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot, vai tiek uzskaitītas izsniegtās apliecības, nepieciešamības gadījumā, papildinot projektu ar atbilstošu regulējumu.

-

Aicinām izvērtēt, vai normā nevajadzētu paredzēt profesionālās kompetences pilnveides termiņu, paredzot regulējumu arī gadījumā,ja speciālists speciālās zināšanas atbilstoši spēkā esošajam regulējumam ir apguvis 2024. gadā.  Tāpat aicinām projekta anotācijā pamatot, kādēļ tiek paredzēti dažādi profesionālās kompetences pilnveides termiņi.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. apakšpunktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī – vai personu dati tiks glabāti un kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā.

-