Atzinums

Aicinām nepārprotami precizēt noteikumu 34.punktā vai citos punktos māsas (vispārējās aprūpes māsa) un ārsta palīga (feldšera) tiesības izrakstīt/ neizrakstīt jaunu un pagarināt ārsta iepriekš izrakstīto III saraksta zāļu recepti. Šobrīd ir regulāri pārpratumi, jo tiesības izrakstīt vai neizrakstīt nav precīzi atrunātas vienā punktā, bet ir jāsaprot no konteksta.

-

Nesaskaņojam šādu punkta redakciju. Mūsuprāt pacientiem ārsta uzraudzība divas reizes gadā ir nesamērīgi reti. 2024.gadā Eurostat pētījumā Latvija ir pirmajā vietā ES valstu vidū priekšlaicīgas nāves gadījumu statistikā, iedzīvotājiem trūkst zināšanas par savlaicīgu slimību profilaksi un ārstēšanu, novērojams izpratnes trūkums par zāļu lietošanas nozīmi un līdzestību.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi”  izmaiņas tieši skar MK noteikumos Nr.803”Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” farmaceita pakalpojuma maksas apjomu, kas tika aprēķināts uz 2024.gada recepšu  skaitu. Pamatojoties uz faktu, ka no 01.01.2025. aptuveni par 50% tika samazināts un fiksēts zāļu uzcenojums par vienu zāļu iepakojumu un tika izcelta farmaceita loma un nozīme veselības aprūpē, nosakot farmaceita pakalpojuma maksu, abi šie noteikumi ir cieši saistīti, jo par farmaceita pakalpojumu tiek maksāts kā pamatu ņemot recepšu skaitu. Vienus noteikumus nedrīkst skatīt atrauti no otriem noteikumiem, jo tas cieši sasitās ar spēju uzturēt aptiekas saimniecisko darbību un nodrošināt farmaceitu/ farmaceita asistentu atalgojumu. Turklāt nedrīkst pazaudēt Veselības ministrijas virsmērķi – pilnvērtīgi izmantot farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu. Jau 2026.gada 1.cetrukšņa rezultāti parāda, ka mazām aptiekām ieņēmumi par farmaceita pakalpojumu ir samazinājušies (recepšu skaits ir samazinājies, zāles bieži izraksta 3 mēnešiem un pieaudzis atkārtoti atprečoto recepšu skaits, kas rada objektīvu risku aptiekas rentabilitātei un dzīvotspējai.
Vienlaikus rosinām Veselības ministrijai, atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, ir jāpārskata zāļu uzcenojums katru gadu, jo aptieka atbilstoši normatīvajiem aktiem ir arī saimnieciskās darbības veicējs. Atbilstoši inflācijas pieaugumam, katru gadu pakalpojuma sniedzēji aptiekai paceļ cenas par telpu nomu, pakalpojumiem, šobrīd pieaug enerģijas cenas (apkure, degviela, periodiski arī elektrības cena).
Vienlaikus aicinām papildināt noteikuma projekta anotāciju ar skaidrojumu, kāpēc nepieciešamas šādas receptē izrakstītā pieļaujamā daudzuma un receptes derīguma termiņa izmaiņas. Vienlaikus aicinām Veselības ministriju modelēt situāciju - veikt aprēķinus un norādīt tos anotācijā par noteikumu ietekmi uz izrakstīto recepšu skaitu.

-

Nesaskaņojam šādu punkta redakciju. Mūsuprāt pacientiem ārsta uzraudzība divas reizes gadā ir nesamērīgi reti. 2024.gadā Eurostat pētījumā Latvija ir pirmajā vietā ES valstu vidū priekšlaicīgas nāves gadījumu statistikā, iedzīvotājiem trūkst zināšanas par savlaicīgu slimību profilaksi un ārstēšanu, novērojams izpratnes trūkums par zāļu lietošanas nozīmi un līdzestību.
Ņemot vērā, ka noteikumu projekta “Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi”  izmaiņas tieši skar MK noteikumos Nr.803”Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem” farmaceita pakalpojuma maksas apjomu, kas tika aprēķināts uz 2024.gada recepšu  skaitu. Pamatojoties uz faktu, ka no 01.01.2025. aptuveni par 50% tika samazināts un fiksēts zāļu uzcenojums par vienu zāļu iepakojumu un tika izcelta farmaceita loma un nozīme veselības aprūpē, nosakot farmaceita pakalpojuma maksu, abi šie noteikumi ir cieši saistīti, jo par farmaceita pakalpojumu tiek maksāts kā pamatu ņemot recepšu skaitu. Vienus noteikumus nedrīkst skatīt atrauti no otriem noteikumiem, jo tas cieši sasitās ar spēju uzturēt aptiekas saimniecisko darbību un nodrošināt farmaceitu/ farmaceita asistentu atalgojumu. Turklāt nedrīkst pazaudēt Veselības ministrijas virsmērķi – pilnvērtīgi izmantot farmaceitu kā veselības aprūpes speciālistu. Jau 2026.gada 1.cetrukšņa rezultāti parāda, ka mazām aptiekām ieņēmumi par farmaceita pakalpojumu ir samazinājušies (recepšu skaits ir samazinājies, zāles bieži izraksta 3 mēnešiem un pieaudzis atkārtoti atprečoto recepšu skaits, kas rada objektīvu risku aptiekas rentabilitātei un dzīvotspējai.
Vienlaikus rosinām Veselības ministrijai, atbilstoši patēriņa cenu pieaugumam, ir jāpārskata zāļu uzcenojums katru gadu, jo aptieka atbilstoši normatīvajiem aktiem ir arī saimnieciskās darbības veicējs. Atbilstoši inflācijas pieaugumam, katru gadu pakalpojuma sniedzēji aptiekai paceļ cenas par telpu nomu, pakalpojumiem, šobrīd pieaug enerģijas cenas (apkure, degviela, periodiski arī elektrības cena).
Vienlaikus aicinām papildināt noteikuma projekta anotāciju ar skaidrojumu, kāpēc nepieciešamas šādas receptē izrakstītā pieļaujamā daudzuma un receptes derīguma termiņa izmaiņas. Vienlaikus aicinām Veselības ministriju modelēt situāciju - veikt aprēķinus un norādīt tos anotācijā par noteikumu ietekmi uz izrakstīto recepšu skaitu.

-