Atzinums

Veselības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu par to, ka terminu "vides kvalitātes normatīvs" būtu nepieciešams papildināt ar vārdiem "vai vēlamais", t.i., definīcijā jāietver gan robežlielumi (maksimāli pieļaujamais), gan mērķlielumi (vēlamā, kaut kad sasniedzamā vērtība). Definīcijā lietotais jēdziens “maksimāli pieļaujamais” attiecas tikai uz robežlielumiem un automātiski neietver mērķlieluma jēdzienu, jo tas ir vēlamais lielums, kas jāsasniedz kādā ilgākā laika posma, turpretī robežlielums ir jāsasniedz tūlīt, ja nav noteikts kāds pārejas periods. Robežlielumi ir minimālie nosacījumi, kas jāievēro, lai tūlītēji pasargātu cilvēku veselību, bet merķlielumi raksturo vides kvalitāti, kuru pakāpeniski sasniedzot, cilvēku dzīves kvalitātes līmenis tiktu vēl tālāk paaugstināts, neatkarīgi no tūlītējas vides faktoru kaitīgās ietekmes novēršanas.

21¹) vides kvalitātes normatīvs – maksimāli pieļaujamais vai vēlamais augsnes un grunts, ūdens (virszemes un pazemes), gaisa, vides trokšņa un smaku piesārņojuma līmenis, kas noteikts, lai nodrošinātu tādu vides kvalitāti, kas nekaitē videi un cilvēku veselībai;

Veselības ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu, ka likuma 1. panta 24¹. punkts būtu papildināms. Likumprojektā norādītā "vides trokšņa" definīcija neaptver citu saimnieciskās darbības troksni, ko rada, piemēram, tirdzniecības centra ventilācijas iekārtu darbība utml. Minētās iekārtas neatrodas rūpnieciskās darbības zonā un pēc piedāvātās definīcijas nav jāuzrauga un sūdzības par to radīto troksni nav jāizskata, jo nav pieskaitāmas pie tādām, kas rada vides troksni.

24¹) vides troksnis - nevēlams vai kaitīgs cilvēka darbības rezultātā radīts āra troksnis, ieskaitot troksni, ko izraisa transportlīdzekļi, ceļu satiksme, dzelzceļa satiksme, gaisa satiksme, un troksnis, kas rodas rūpnieciskās darbības zonās, kā arī citu piesārņojošu darbību (iekārtu) rezultātā;

Lai nesadrumstalotu vides kvalitāti raksturojošo faktoru un to ietekmes uz veselību regulējumu, ietverot tos vairākos normatīvajos aktos, aicinām izvērtēt veidot vienotus trokšņa, tai skaitā izklaides trokšņa, pārvaldības noteikumus, paredzot Vides aizsardzības likumā atbilstošu deleģējumu. Arī Tiesībsargs norāda, ka, lai gan valsts ir veikusi pasākumus, ar kuriem ir iespējams regulēt izklaides trokšņa jomu, šie pasākumi nav veikti pienācīgā kārtībā un tie nenodrošina personu tiesību uz mājokļa neaizskaramību efektīvu aizsardzību, nepasargā personas no kaitīgās trokšņa ietekmes uz veselību, kā arī neveicina vides kvalitātes uzlabošanu šajā jomā.

 

-