Atzinums

Projekta ID
21-TA-593
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Lielo pilsētu asociācija
Atzinums iesniegts
25.05.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
121) piesārņota vieta – noteikta teritorija ar apstiprinātu piesārņojošu vielu klātbūtni augsnē, zemes dzīlēs un ūdenī;
Priekšlikums
Ūdens apsaimniekošanas likuma 1. pantā ir definēts ūdens/ūdensobjektu termins, Zemes dzīļu likuma 1. pantā ir definēti termini zemes dzīles un augsne.
Tādejādi 121)  punktā minētie definējumi ir nošķirami jēdzieni. Attiecībā par piesārņojuma klātbūtni var būt situācijas, kad piesārņojums ir konstatēts gan ūdenstilpē, gan augsnē tās krastos (piem., Rīgas valstspilsētā Sarkandaugavas kanālā vai Kīleveina grāvī). Taču var būt arī situācija, kad piesārņojums ir tikai ūdensobjekta ūdenī vai nosēdumos (sedimentos, dūnās), kas nav augsne vai zemes dzīles, taču ne dūņām pagulošajā grunts slānī vai krastos esošajā augsnē/gruntī (atsevišķi stāvoši dīķi, kuros novadīti notekūdeņi no rūpnieciskām teritorijām). Esošā redakcija rada iespēju negodprātīgi interpretēt definējumu attiecībā par ūdensobjektiem, nosakot ka piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta saistībā ar ūdeni var tikt noteikta tikai gadījumos, ja tas saistīts ar zemes dzīlēm.

Priekšlikums papildināt termina definīciju ar vārdu "vai" aiz slīpsvītras:

 
Piedāvātā redakcija
121) piesārņota vieta – noteikta teritorija ar apstiprinātu piesārņojošu vielu klātbūtni augsnē, zemes dzīlēs un/vai ūdenī;
2.
Likumprojekts (grozījumi)
122) potenciāli piesārņota vieta – noteikta teritorija, kurā vēl nav apstiprināta, bet potenciāli pēc pieejamās informācijas var būt iespējama piesārņojošu vielu klātbūtne augsnē, zemes dzīlēs un ūdenī;
Priekšlikums
Ūdens apsaimniekošanas likuma 1. pantā ir definēts ūdens/ūdensobjektu termins, Zemes dzīļu likuma 1. pantā ir definēti termini zemes dzīles un augsne.
Tādejādi 122) punktā minētie definējumi ir nošķirami jēdzieni. Attiecībā par piesārņojuma klātbūtni var būt situācijas, kad piesārņojums ir konstatēts gan ūdenstilpē, gan augsnē tās krastos (piem., Rīgas valstspilsētā Sarkandaugavas kanālā vai Kīleveina grāvī). Taču var būt arī situācija, kad piesārņojums ir tikai ūdensobjekta ūdenī vai nosēdumos (sedimentos, dūnās), kas nav augsne vai zemes dzīles, taču ne dūņām pagulošajā grunts slānī vai krastos esošajā augsnē/gruntī (atsevišķi stāvoši dīķi, kuros novadīti notekūdeņi no rūpnieciskām teritorijām). Esošā redakcija rada iespēju negodprātīgi interpretēt definējumu attiecībā par ūdensobjektiem, nosakot ka piesārņota vai potenciāli piesārņota vieta saistībā ar ūdeni var tikt noteikta tikai gadījumos, ja tas saistīts ar zemes dzīlēm.

Priekšlikums papildināt termina definīciju ar vārdu "vai" aiz slīpsvītras
Piedāvātā redakcija
122) potenciāli piesārņota vieta – noteikta teritorija, kurā vēl nav apstiprināta, bet potenciāli pēc pieejamās informācijas var būt iespējama piesārņojošu vielu klātbūtne augsnē, zemes dzīlēs un/vai ūdenī;
 
3.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Ja no Vides aizsardzības likuma 21. panta pirmās daļas 1. punkta tiek izslēgti vārdi “vai ja ir pamatotas aizdomas par vides normatīvo aktu pārkāpumiem”, tas būtiski sašaurinātu normā tieši formulēto pamatu neplānotām pārbaudēm privātā teritorijā.

Ņemot vērā 22. pantā noteikto

“Vietējās pašvaldības kontrole vides jomā
(1) Vietējā pašvaldība atbilstoši Pašvaldību likumā vai vides normatīvajos aktos noteiktajai pašvaldības atbildībai veic kontroli vides jomā.
(2) Pašvaldības vides kontroles amatpersonām ir šā likuma 21.panta pirmās daļas 1., 2., 5. un 9.punktā minētās tiesības”


šādi grozījumi apgrūtinās jau tā sarežģīto kontroli vides normatīvu ievērošanas kontrolē privātajās teritorijās, īpaši reaģējot uz iedzīvotāju sūdzībām. Pašvaldības policija neveic “plānotas pārbaudes”, bet gan reaģē uz izsaukumiem, sūdzībām un operatīvu informāciju.
Pašreizējā redakcija skaidri paredz divus atsevišķus pamatus: plānotas pārbaudes un pamatotas aizdomas par pārkāpumiem.
Izdarot šādu grozījumu, praksē varētu rasties problēmas, proti, personas var liegt piekļuvi privātai teritorijai, var pieaugt strīdus situācijas par pārbaudes tiesiskumu u.c. īpaši problemātiski tas var būt situācijās par nelikumīgu atkritumu dedzināšanu, būvgružu uzglabāšanu u.c.

Nepieciešams skaidrojums anotācijā par minētās normas piemērošanu ārpus “plānotām pārbaudēm”.  
Piedāvātā redakcija
-
4.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Priekšlikums saistīts ar pašvaldību jau veikto sākotnējo piesārņotu un potenciāli piesārņoto teritoriju apzināšanu to administratīvajās teritorijās, kas tika veikta sākot ar 2004. gadu atbilstoši normatīvo aktu prasībām aizpildot un nosūtot reģionālajām vides pārvaldēm noteikta parauga veidlapas par katru piesārņotu vai potenciāli piesārņotu vietu “Apkopotā informācija” pēc izvērtēšanas reģionālajās vides pārvaldēs. Uz šīs informācijas bāzes pēc izvērtēšanas par katras konkrētas vietas atbilstību noteiktajiem kritērijiem piesārņotai vai potenciāli piesārņotai vietai, tika izveidots valsts piesārņotu vietu reģistrs. Tādējādi pašvaldības ir izpildījušas tām noteikto sākotnējo pienākumu piesārņotu un potenciāli piesārņotu vietu apzināšanu to administratīvajā teritorijā. Savukārt, objektīvu apstākļu dēļ (piem., nepietiekama informācija par vēsturiski iespējamu rūpniecisku darbību konkrētās teritorijās, kas varētu radīt piesārņojumu,  pēc sākotnējās apzināšanas radušās jaunas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas piesārņojošās darbības rezultātā vai zemes īpašnieku negodprātīgas rīcības dēļ) ir iespējamas situācijas, kad pašvaldībai nav bijusi/nav informācija par jaunām piesārņotām vai potenciāli piesārņotām vietām. Šādu vietu apzināšana un nepieciešamo novērtēšanas kritēriju sagatavošana un nosūtīšana Valsts vides dienestam būtu konkrēto zemes īpašnieku pienākums (tajā skaitā pašvaldības, valsts vai privātīpašnieku).


Priekšlikums papildināt 35.5 panta pirmās daļas tekstu ar vārdiem "vai zemes īpašnieks" šādā redakcijā:
Piedāvātā redakcija
Piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas attiecīgajā administratīvajā teritorijā apzina pašvaldība vai zemes īpašnieks sadarbībā ar Valsts vides dienestu, ņemot vērā visu par attiecīgo administratīvo teritoriju pieejamo informāciju, tostarp jebkuras fiziskās vai juridiskās personas sniegto informāciju atbilstoši 35.4 panta pirmajā daļā noteiktajam.