Atzinums

Ņemot vērā to, ka noteikumi noteiks ne tikai sistēmas saturiskos noteikumus, bet arī valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu  darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu pārvaldības kārtību, lūdzam vērtēt, vai nosaukums atbilst Ministru kabineta 2009.gada 3.februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk visā atzinumā - MK noteikumi Nr.108) 90.punktā noteiktajam, ka Ministru kabineta noteikumu (turpmāk – noteikumi) projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam.

-

Lūdzam izziņā vai anotācijā skaidrot, kuri projekta punkti noteic valsts informācijas sistēmu vai institūcijas informācijas sistēmu darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu pārvaldības kārtību. Tas nepieciešams, lai pārliecinātos par likuma pilnvarojuma izpildi. 

-

Lūdzam pārskatīt projekta 2.punktā noteikto terminu nepieciešamību un neveidot augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā lietoto terminu citu izpratni.
MK noteikumu Nr.108 121.punktā noteikts, ka noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā. Valsts informācijas sistēmu likumā (turpmāk - VISL) ir lietoti projekta 2.punktā minētie termini, tāpēc Ministru kabineta noteikumos tos nevar skaidrot. Ministru kabineta noteikumos lietotajiem terminiem ir jāatbilst terminiem tajā likumā, uz kuru pamata šie noteikumi izdoti, kā arī citos attiecīgās nozares likumos lietotajiem terminiem. Ja likumā termini nav skaidroti, tad tie saprotami vispārējā nozīmē vai citu likumu lietotajā izpratnē.
Tā, piemēram, VISL:
1) termins "institūcija" ir vārdkopas saīsinājums, kas ietverts VISL 1.panta 1.punktā, proti, "tiešās pārvaldes iestāde, valsts institūcija, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasināta publiska persona vai tās iestāde, tiesu iestāde, prokuratūra, kā arī privātpersona, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums (turpmāk — institūcija)",
2) VISL 1.panta 13.punktā tiek skaidrots arī "institūcijas informācijas sistēma" tvērums, proti, "institūcijas informācijas sistēma — informācijas sistēma, kas nav valsts informācijas sistēma, atrodas institūcijas (iepriekš minētais vārdkopas saīsinājums) pārvaldībā un nodrošina informācijas apriti ar valsts informācijas sistēmu". 
Likuma pilnvarojumā  VISL 13.panta pirmajā daļā termins "institūcija" tiek lietots iepriekšminētajā izpratnē - Ministru kabinets nosaka institūcijas informācijas sistēmu (sk. VISL 1.panta 1. un 13.punktu) darbībai nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu un pakalpojumu pārvaldības kārtību. Izvēršot, Ministru kabinets nosaka informācijas sistēmu, kas nav valsts informācijas sistēma (sk. skaidrojumu VISL 1.panta 1.punktā), un atrodas  tiešās pārvaldes iestādes, valsts institūcijas, kas nav Ministru kabineta padotībā, atvasinātas publiskas personas vai tās iestādes, tiesu iestādes, prokuratūras, kā arī privātpersonas, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums pārvaldībā un nodrošina informācijas apriti (sk. vārdkopas saīsinājumu VISL 1.panta 1.punktā "valsts pārvaldes funkcijas vai deleģēta valsts pārvaldes uzdevuma izpildei nepieciešamās informācijas ierosināšanu, radīšanu, apkopošanu, uzkrāšanu, apstrādāšanu, izmantošanu un iznīcināšanu (turpmāk - informācijas aprite)" ar valsts informācijas sistēmu.
Termins "informācijas resurss", "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resurss" arī izriet no VISL pilnvarojuma un tiek lietots likumā un citos likumos.

-

Projekta 2.1.apakšpunkts nosaka, ka ar “institūciju” šī projekta izpratnē tiks saprasta arī tāda privātpersona, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības iegūt informāciju no valsts informācijas sistēmas vai institūcijas informācijas sistēmas. Anotācijā nav sniegts pietiekams skaidrojums, tāpēc nepieciešams precizēt normu vai papildināt anotāciju ar detalizētu skaidrojumu par to, kas projekta izpratnē ir saprotams ar šādu privātpersonu, ja atbilstoši Informācijas atklātības likuma 2.panta trešajai daļai valsts rīcībā esošā informācija ir pieejama sabiedrībai visos gadījumos, kad likumā nav noteikts citādi. Līdz ar to projekta 2.1.apakšpunktā faktiski tiek noteikts, ka ar institūciju ir saprotama ikviena publiska persona un ikviena privātpersona Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē (t.i., fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība). Nepastāvot skaidram regulējumam, projekta turpmākais teksts ir pārprotams un ir attiecināms arī uz privātpersonu informācijas resursiem un to datu apriti. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Projekta 2.2.apakšpunktā ieviests jauns termins – "informācijas resurss", ar ko tiek saprasta institūcijas rīcībā esošā elektroniskā informācija. Anotācijā skaidrots, ka termins projektā ieviests, ņemot vērā, ka šobrīd nav tiesiskā regulējuma attiecībā uz informācijas un datu pārvaldību valsts pārvaldē, lai nodrošinātu nepieciešamās informācijas centralizētu uzkrāšanu un pārvaldību. Nepieciešams anotāciju papildināt ar detalizētāku skaidrojumu, jo nav saprotams, kā šāda termina ieviešana līdzās jau pastāvošajiem terminiem Informācijas atklātības likumā un VISL atrisina anotācijā norādīto problemātiku attiecībā uz informācijas centralizētu uzkrāšanu un pārvaldību un nepietiekamo tiesisko regulējumu. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Nepieciešams precizēt  projekta 2.9.apakšpunkta terminu ar anotācijā sniegto skaidrojumu par šo apakšpunktu, jo projekta pamattekstā šis termins skaidrots kā detalizēts apraksts IKT resursam vai IKT pakalpojumam, bet anotācijā – kā detalizēts apraksts par VIRSIS reģistrētajiem objektiem, tai skaitā noteikumu 3.1.apakšpunktā minētajiem valsts pārvaldes pakalpojumiem, dzīves situācijām (kas attiecīgi neietilpst IKT resursa tvērumā, un daļēji neietilpst IKT pakalpojuma tvērumā). (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam vērtēt, vai jauna tiesību subjekta "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojuma pārzinis" noteikšana ir atbilstoša likumam, tajā skaitā, vai netiek pārkāpta valsts informācijas sistēmu pārziņu kompetence. Likumos ir skaidri noteiktas valsts informācijas sistēmu pārziņu funkcijas un atbildība. Likums neparedz jauna tiesību subjekta "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojuma pārzinis" noteikšanu vai kompetences pārdali starp valsts informācijas sistēmu pārzini un "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojuma pārzini".
Tas pats attiecināms uz tiesību subjektu "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojuma saņēmējs", kas idejiski ir valsts informācijas sistēmas pārzinis. 

-

Lūdzam precizēt projekta 3.punktu vai sniegt skaidrojumu anotācijā par lietotajiem terminiem “valsts pārvaldes pakalpojumi” (skaidrots arī Ministru kabineta 04.07.2017. noteikumu Nr.399 “Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība” 2.1.apakšpunktā kā secīgu darbību kopums, kas dod guvumu vai ir obligāts privātpersonai un ko sniedz valsts pārvaldes pakalpojuma turētājs, īstenojot valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem vai saskaņā ar deleģētiem valsts pārvaldes uzdevumiem) un “publiskie pakalpojumi”, kas izmantots arī turpmāk projekta tekstā. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Nepieciešams precizēt projekta 5.punktu vai skaidrot anotācijā to, vai projekta 5.punkts paredz arī iestādes atbildību par valsts pārvaldes pakalpojumu (kas ne vienmēr atbilst IKT pakalpojuma un informācijas pakalpojuma skaidrojumam) reģistrēšanu un aktualizēšanu, kā arī sniegtās informācijas patiesumu un aktualitāti. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Nepieciešams precizēt projekta 8.punkta palīgteikumu, jo nav saprotams, kāpēc, lai nodrošinātu centralizētu elektronisko vidi strukturētas informācijas iegūšanai par informācijas sistēmām un to darbībai nepieciešamajiem IKT resursiem un IKT pakalpojumiem, nepieciešams Vienotajā reģistrā nodrošināt arī valsts pārvaldes pakalpojumu (publisko pakalpojumu) un dzīves situāciju reģistrāciju un uzglabāšanu. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Atbilstoši projektā norādītajam likuma pilnvarojumam Ministru kabinetam nav jānosaka Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas (turpmāk visā atzinumā - VIRSIS) darbības kārtību. Tāpēc lūdzam precizēt projekta II. nodaļas nosaukumu un, ja nepieciešams, arī pārējo projekta tekstu.

-

Lūdzam precizēt projekta 10.punktu, tajā paredzot, ka VIRSIS lietošanas vadlīnijās tiek aprakstīta arī valsts pārvaldes pakalpojumu un dzīves situāciju reģistrēšanas, aprakstīšanas, aktualizēšanas kārtība. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam projekta 1.pielikumā veikt izmaiņas, neparedzot darbavietas fiksēto IP adresi kā obligāti aizpildāmu informāciju par institūcijas administratoru. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam projekta 14.punktā vārdus “institūcijas lietotāju administratoru” izteikt daudzskaitlī vai anotācijā iekļaut informāciju, ka institūcijas var norīkot vairākus administratorus darbam ar VIRSIS. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Atbilstoši 31.10.2023. prezentācijai VIRSIS sistēmā paredzēta manuāla informācijas ievade par valsts pārvaldes pakalpojumiem. Lai nodrošinātu, ka iestādes, kuru pārziņā ir liels pakalpojumu skaits, var nodrošināt publicētās informācijas aktualitāti, lūdzam nodrošināt informācijas par pakalpojumiem importu VIRSIS, piemēram, no XLS vai cita veida faila, vai citas IS. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Projekta 14.punkts paredz iesniegt pieteikumu par VIRSIS uzsākšanu vai lietošanas pārtraukšanu, kā arī par izmaiņām informācijā par institūcijas lietotāju administratoru. No projekta nav saprotams, kādas darbības veic VIRSIS pārzinis, ja saņem informāciju par izmaiņām lietotāja administratora datos vai administratora maiņu. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam vērtēt, vai šāda piekļuves liegšana gadījumos, kad ir noteikts likvidējamās un reorganizējamās institūcijas valsts pārvaldes uzdevuma izpildes un darba tiesisko attiecību saistību pārņēmējs, nekaitēs valsts pārvaldes uzdevuma nepārtrauktai izpildei.  
Parasti saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.pantu veiktās institūciju reorganizācijas un likvidācijas rezultātā reorganizējamās un likvidējamās institūcijas valsts pārvaldes uzdevumi un arī personāls (darba tiesisko attiecību saistības) saskaņā ar likumu tiek nodoti citai institūcijai. Lai neradītu vēl lielāku nenoteiktību šajos procesos un nodrošinātu valsts pārvaldes uzdevumu nepārtrauktu izpildi, piekļuves tiesības būtu pēc iespējas saglabājamas līdz datu aktualizācijai no tās institūcijas puses, kas pārņēmusi uzdevumus no likvidējamās vai reorganizējamās institūcijas vai informācijas saņemšanas no likvidējamās vai reorganizējamās institūcijas vai arī augstākās iestādes, ka institūcijas reorganizācijas vai likvidācijas rezultātā uzdevumi, kuru izpildei nepieciešama sadarbība ar VIRSIS vairs netiks īstenoti vai piekļuve anulējama.

-

Projekta 19.punkts paredz, ka VIRSIS tiks ietverta informācija par valsts pārvaldes pakalpojumiem un dzīves situācijām. Anotācijā skaidrots, ka minēto kārtību paredzēts noteikt Ministru kabineta 2017.gada 4.jūlija noteikumos Nr.399 "Valsts pārvaldes pakalpojumu uzskaites, kvalitātes kontroles un sniegšanas kārtība". Ņemot vērā, ka minēto noteikumu spēkā esošā redakcija nenosaka ietveramās informācijas apjomu par dzīves situācijām un nav izsludināti arī grozījumi šajos noteikumos, lūdzam anotācijā ietvert skaidrojumu par to, vai dzīves situāciju aprakstīšana VIRSIS sistēmā tiks nodrošināta pēc minēto grozījumu stāšanas spēkā vai jau līdz ar projekta stāšanos spēkā. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā projekta 20.punkts, tostarp, ņemot vērā aprakstu anotācijas 8. lpp., ir neskaidrs, tāpēc lūdzam to precizēt un sniegt izsmeļošu skaidrojumu anotācijā.
Proti, nav saprotams, kuri ir tie gadījumi, kad iestādei kaut kas piecu dienu laikā jāaktualizē, piemēram, nav saprotams, vai tas attiecas uz gadījumiem, kad iestāde izveido jaunu lauku datu bāzē, vai Datu izplatīšanas un pārvaldības platformā (DAGR) (turpmāk visā atzinumā - DAGR) jaunus datus ielādē, vai citos gadījumos. Nav saprotams, kāda informācija par informāciju (kā tas paredzēts tiesību normā) ir jāiegūst, lai sāktos piecu dienu termiņa skaitījums un pienākums aktualizēt informāciju par iegūto informāciju.

-

Projekta 21.1. apakšpunktā ir noteikts, ka  VIRSIS personas dati tiek apstrādāti ar mērķi nodrošināt VIRSIS lietotāja identifikāciju un autorizāciju, kā arī auditēt to veiktās darbības. 
Lūdzam papildināt anotāciju un nepieciešamības gadījumā arī projektu, norādot, kādi personas dati tiek izmantoti personas identifikācijai, izpildot projekta 21.1.apakšpunkta regulējumu.  Atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5.panta 1.punkta c)apakšpunktam personas dati ir adekvāti, atbilstīgi un ietver tikai to, kas nepieciešams to apstrādes nolūkos. Vēršam  uzmanību, ka anotācijā netiek norādīts, kādi personas dati tiek izmantoti personas identifikācijai, tāpat nav saprotams, kādi datu subjektu identificējoši dati tiks saņemti no pārziņiem, piemēram, ja informācijas pieprasīšanai, tiek izmantots datu subjekta personas kods, vai saņemot ziņas netiks atklāti arī citi identificējošie dati,kas nav norādīti projektā, piemēram, dzimšanas gads.
Papildus minētajam no projektā un tā anotācijā ietvertā regulējuma nav saprotami šo datu iespējamie glabāšanas termiņi, proti, Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu par personas datu glabāšanas termiņiem un tā pamatojumu.
(iesniedzis Tieslietu ministrijas Nozares politikas departaments)

-

Nepieciešams precizēt projekta 21.punktu, jo šobrīd nav saprotams, vai pārējo, 21.2. un 21.3.apakšpunktā neminētu VIRSIS funkcionalitāti varēs vai nevarēs izmantot identificēti institūcijas administratori, jo šobrīd 21.2. un 21.3.apakšpunktā ir uzskaitīta tikai neliela daļa no funkcionalitātes, kur identificēts institūcijas administrators varētu veikt darbības (netiek ietverta valsts pārvaldes pakalpojumu reģistrēšana, aprakstīšana, aktualizēšana, dzēšana, elektronisko vienošanos izbeigšana u.tml.). (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Nepieciešams skaidrot, kas projektā tiek saprasts ar jēdzienu “kontaktpersona” un nav saprotams, kāpēc projekts reglamentē elektroniskās vienošanās saturu. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Nepieciešams precizēt projekta 23.punktu vai anotācijā sniegt detalizētāku skaidrojumu, jo nav saprotams, vai 23.punkts attiecas uz 22.punktā uzskaitītajiem personas datiem, un nav saprotams, kādi personas dati tiek uzkrāti par institūcijas administratoru citos VIRSIS procesos (piemēram, valsts pārvaldes pakalpojumu pārvaldības procesā) un kāds ir šo datu uzglabāšanas termiņš. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam pamatot datu glabāšanas termiņu - 2 gadi. Vēršam uzmanību, ka informācijas glabāšanas prasības noteiktas Arhīvu likumā un uz tā pamata izdotajos tiesību aktos. 

-

Uzņēmumu reģistra ieskatā VIRSIS ir skatāma kopsakarā ir tā izmantošanu DAGR. Uzņēmumu reģistra ieskatā paredzētais risinājums nodrošinātu to, ka Uzņēmumu reģistrs kā datu devējs saņem VIRSIS pieteikumu no datu saņēmēja un tur arī to elektroniski apstrādā. Tā kā Uzņēmumu reģistra datu gadījumā datu saņēmējs var būt arī ārvalsts juridiska persona, Uzņēmumu reģistra ieskatā projektā būtu iekļauts regulējums un attiecīgi - nodrošināma praktiski iespējama ārvalsts fizisko personu, kas pārstāvētu ārvalsts juridisko personu, autentifikācija un VIRSIS izmantošana. Uzņēmumu reģistra ieskatā projekts minēto nerisina. Līdz ar to regulējums papildināms.
Vēršam uzmanību, ka, ja saistībā ar DAGR šādā veidā tiek izmantots VIRSIS un nepastāv ārvalsts fizisko personu autentifikācija, tad situācijā, kad Uzņēmumu reģistrs noteiktā laika periodā pāriet pilnībā uz datu izplatīšu DAGR, tad daļa no šī brīža datu saņēmējiem ir ārvalsts juridiskas personas, līdz ar to, ja Uzņēmumu reģistra norādītā problēma netiek risināta, tiek ierobežotas šo personu iespējas saņemt informāciju.

-

Atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 102. punktam apakšpunktus veido, ja punktā iekļauts uzskaitījums. Projekta 26. punkta apakšpunktos nav ietverts uzskaitījums, bet patstāvīgas normas. Tas pats attiecināms uz projekta 30. un 31.punktu. (iesniedzis Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Nepieciešams precizēt projekta 26.punktu, lai nodrošinātu, ka institūcija var izpildīt  projekta 20.punktā noteikto – 5 darbdienu laikā nodrošināt informācijas aktualizāciju VIRSIS, kas nav iespējams, ja Ministrija 10 darbdienas vērtē kartīti un, ja nepieciešams, notiek tās labošana.
Turklāt no projekta 26.punkta nav saprotams, vai institūcijai pēc atkārtotas kartītes precizēšanas (26.4 apakšpunkts) tā ir/nav atkārtoti jāskaņo ar Ministriju, un, vai Ministrija 26.5.apakšpunktu izpilda arī tad, ja institūcija kartīti neprecizē (nav saprotams, vai 26.punkta apakšpunktos noteiktās darbības ir/nav secīgas). (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam precizēt projekta 26.1. un 26.5.apakšpunktu, jo no redakcijas nav skaidrs, kāpēc un kur tiek publicēta kartīte.

-

Lūdzam pamatot datu glabāšanas termiņu - 2 gadi. Vēršam uzmanību, ka informācijas glabāšanas prasības noteiktas Arhīvu likumā un uz tā pamata izdotajos tiesību aktos. 

-

Projekta 28.punkts paredz VIRSIS datu uzglabāšanu 2 gadus tikai pēc to aktualizācijas. Nepieciešams regulējums arī pēc datu reģistrācijas un dzēšanas. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Nepieciešams precizēt projekta 30.punktu, ņemot vērā to, ka atbilstoši anotācijā norādītajam elektroniska vienošanās iespējama tikai tajos gadījumos, kad datu aprite tiek organizēta, izmantojot DAGR. Šis ierobežojums paredzams arī normā, jo šobrīd rodas maldīgs iespaids, ka elektronisku vienošanos var slēgt par jebkura informācijas resursa apriti, izmantojot jebkuru institūcijas IKT pakalpojumu. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam neveidot atsevišķu pielikumu, bet projekta pamattekstā norādīt pieteikumā ietveramo informāciju.

-

Lūdzam vērtēt, vai pielikumā lietotais termins "vienošanās pārtraukšana"  un "līgums" ir korekta un nodrošināt projekta atbilstību Valsts pārvaldes iekārtas likuma un citu likumu regulējumam par sadarbību valsts pārvaldē. Pielikuma veidlapā paredzēts norādīt, vai vienošanās pārtraukšana veicama vienojoties. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likuma 60.pantā noteiktajam starpresoru vienošanās izbeidz. Starpresoru vienošanās izbeidzas, ja: 1) izbeidzas termiņš, uz kuru tā noslēgta; 2) vismaz viena no iestādēm beidz pastāvēt vai to reorganizē; 3) viena iestāde to uzsaka; 4) viena iestāde to nepilda vai nevar pildīt sakarā ar faktisko vai tiesisko apstākļu maiņu. Šādā gadījumā attiecīgā iestāde vai tās augstāka iestāde par to nekavējoties informē otru līdzēju iestādi.
Vienlaikus, lūdzam vērtēt, vai pastāv likuma pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt starpresoru vienošanās un sadarbības līgumu saturu, lai nodrošinātu sadarbību valsts pārvaldē (plašākā nozīmē). Ja nepastāv, lūdzam svītrot no projekta starpresoru vienošanās un sadarbības līgumu saturu noteicošo tiesību normu redakcijas.

-

Projekta 23.2. apakšpunktā norādīts, ka personas datus, kuri ir iekļauti kartītē, VIRSIS uzglabā divus gadus pēc kontaktpersonas nomaiņas kartītē. Projekta anotācijā arī norādīts, ka šos datus uzglabā 2 gadus, bet nav sniegt pamatojums šim termiņam. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu.
Ņemot vērā minēto, lūdzam anotāciju papildināt ar skaidrojumu, kas pamatotu personas datu glabāšanas termiņu - divus gadus pēc kontaktpersonas nomaiņas kartītē. (iesniedza Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departaments)

-

Lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā sniegt vērtējumu, vai projektā paredzētais regulējums par elektroniskajām vienošanām, kas pēc būtības ir starpresoru vienošanās valsts pārvaldes sadarbības ietvaros, ir atbilstošs Valsts pārvaldes iekārtas likumā un iespējams citos likumos noteiktajiem citiem sadarbības noteikumiem (tostarp, vai tiek ievērotas starpresoru vienošanās un sadarbības līgumu saskaņošanas procedūras un saturs).

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 2.sadaļu, ņemot vērā to, ka projekts skars privātpersonu, kurai deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un tā ir valsts informācijas sistēmas vai institūcijas informācijas sistēmas pārzine.

-

Lūdzam papildināt anotācijas 7.sadaļu, ņemot vērā to, ka projekta regulējums skar publisku personu, kura ir valsts informācijas sistēmas vai institūcijas informācijas sistēmas pārzine.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.13. punktu, sniedzot skaidru un saprotamu informāciju par projektā paredzēto personu datu apstrādi, norādot tiesisko pamatojumu personu datu apstrādei (tostarp arī spēkā esošu ārējo normatīvo aktu (-us) un tā normu (-as), no kā ir izsecināma nepieciešamība apstrādāt personu datus projektā paredzētajā veidā), kā arī sniedzot īsu un kodolīgu skaidrojumu par paredzēto personu datu apstrādi – kādu datu subjektu un kādu kategoriju datus paredz apstrādāt projekts, kādos konkrētos nolūkos, papildus norādot arī –  kāds būs datu glabāšanas termiņš, kāds ir pamatojums glabāšanas termiņam, kā arī informāciju par to, vai dati tiks nodoti citām institūcijām un kādā nolūkā. (iesniedza Tieslietu ministrijas Nozaru politikas departaments)

-

Visā projektā ieteicams labot gramatiskās, it īpaši interpunkcijas kļūdas (komatu lietošana, domuzīmes vietā lietota defise u. tml.). (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Lūdzam izvērtēt iespēju projektā un anotācijā valsts platformas nosaukumu saīsināt, tādējādi atvieglojot teksta uztveri. (iesniedza Valsts zemes dienests)

-

Projekta 2.2.apakšpunkta termina skaidrojumā pieļautas interpunkcijas kļūdas, dublējas vārdkopa "institūcijas rīcībā", aicinām precizēt. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Aicinām precizēt projekta 2.3.apakšpunkta termina skaidrojumu, jo tas nav saprotams. Nav saprotams, vai tiešām domāts, ka "informācijas resurss" ir obligāts termina "informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resurss" sastāvdaļa? Respektīvi, vai tikai, piemēram, institūcijas rīcībā esoša informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aparatūra pati par sevi nav uzskatāma par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu? (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Aicinām precizēt projekta 2.4. apakšpunktu, jo neveiksmīgi izvēlēta vārdu secība termina skaidrojumā, kā arī vārdi savstarpēji nepareizi saistīti. Piemēram, vārdkopā "kas ir saistīts ar institūcijai uzdoto valsts pārvaldes funkcijas izpildi" vārds "uzdoto" gramatiski ir sasaistīts ar vārdu "izpildi", taču tam acīmredzami būtu jābūt saistītam ar vārdu "funkcijas". Tāpat nav saprotams, kas ir domāts ar institūcijas vajadzībām, kas saistītas ar tās darbību". (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Projekta 2.5.apakšpunktā nav saprotams, kas ir domāts ar institūcijas vajadzībām, kas saistītas ar tās darbību. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Aicinām svītrot projekta 2.7.apakšpunktu, kas izmantots tikai, lai skaidrotu projekta 2.8.apakšpunktā skaidroto terminu. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt projekta 2.12.apakšpunktu vai šī apakšpunkta skaidrojumu anotācijā, skaidrāk norādot, ka ar elektronisku vienošanos ir saprotama arī starpresoru vienošanās vai sadarbības līgums Valsts pārvaldes iekārtas likuma izpratnē (pēc likuma Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likumā – Nr. 337/Lp14 stāšanās spēkā – vienošanās par sadarbību) un, ņemot vērā anotācijā norādīto, ka elektroniskas vienošanās VIRSIS būs iespējams slēgt tikai par datu apriti, izmantojot DAGR - to norādīt 2.12.apakšpunktā. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Aicinām precizēt 3.punktu, jo nav ieteicams saīsinājumā izmantot terminu, kas tekstā tiek lietots citā nozīmē ("Pārzinis"). Lielā sākumburta lietošana nenovērš iespējamos pārpratumus termina lietošanā. Tā vietā ieteicams lietot citu saīsinājumu, piemēram, "Aģentūra".
Papildus punkta ievada tekstā ir lieks saiklis "un" un pēdējais komats. Saprotamības labad ieteicams tekstu sadalīt divos teikumos: pirmais teikums beidzas ar vārdiem "(turpmāk – Pārzinis)", otrais – "Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēma nodrošina:".
(iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Lūdzam izvērtēt iespēju skaidrot projekta 3.1.apakšpunktā minētos terminus “valsts pārvaldes digitālās tehnoloģijas” un “valsts digitālo tehnoloģiju infrastruktūru un informācijas sistēmām”, jo nav saprotams, ar ko šāds termins atšķiras no  projektā jau izmantotajiem terminiem, piemēram, IKT resursa. (iesniedza Valsts zemes dienests)

-

Precizēt projekta 3.2.apakšpunktu vai anotācijā sniegt skaidrojumu par normā minēto vienošanos, jo nav saprotams, vai tā ir tā pati, kas skaidrota projekta 2.12.apakšpunktā. Tāpat lūdzam izvērtēt, vai normā nepieciešams izmantot terminu “IKT resurss”, ja tiek izmantots arī IKT pakalpojums, kas sevī ietver arī tehnoloģiju pakalpojumus. (iesniedzis Valsts zemes dienests)

-

Ieteicams vārdu "ir atbildīga par" vietā rakstīt veicamo darbību, piemēram, "nodrošina". Institūcijai kā tādai nepastāv juridiskas atbildības – to nevar saukt ne pie civiltiesiskās, ne pie disciplinārās, ne citas atbildības (izņēmums varētu būt privāto tiesību juridiskās personas administratīvā atbildība). (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Aicinām precizēt projektu, jo nav saprotams, vai šajā apakšpunktā minētais reģistrs ir tas pats, kas minēts projekta 6.2.2. apakšpunktā ("pakalpojumu reģistrs"). (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Ņemot vērā, ka informācijas un komunikācijas tehnoloģiju resursu reģistrs un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pakalpojumu reģistrs ir Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas daļa, savukārt šīs sistēmas pārzinis ir Valsts reģionālās attīstības aģentūra, tad, ievērojot Valsts informācijas sistēmu likuma 8. pantā noteiktos valsts informācijas sistēmas pārziņa funkcijas, ir apšaubāma iespēja zemāka līmeņa normatīvajā aktā uzdot citai iestādei izstrādāt valsts informācijas sistēmas dokumentāciju. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

No punkta struktūras secināms, ka apakšpunktos norādīti alternatīvie veidi, kā tiek nodrošināta piekļuve sistēmai, taču tādā gadījumā 13.1. apakšpunkta redakcija precizējama, svītrojot vārdu "tikai". (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Skaitlis un vārds "1. pielikumu" nav sintaktiski saistīts ar pārējo tekstu, aicinām precizēt. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Aicinām svītrot vārdus "par Valsts informācijas resursu, sistēmu un sadarbspējas informācijas sistēmas lietotāja darba vietas aprakstu un lietošanas kārtību", jo iepriekš ir atrunāts saīsinājums "vadlīnijas". (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Projektā nav noteikts, kas apstiprina pieteikumu par VIRSIS lietošanu. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Nav saprotams, kas ir "kontaktpersona", kāda tai ir kompetence un loma VIRSIS izmantošanā. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Atgriezeniskajam vārdam "vienošanās" nav lokatīva locījuma, tāpēc gramatiski nepareizi rakstīt "elektroniskajā vienošanās" un aicinām aizstāt ar "elektroniskās vienošanās tekstā". (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

No šādas redakcijas nav saprotams, vai ir domāta attiecīgās darbavietas elektroniskā pasta adrese vai personai darbavietā piešķirtā elektroniskā pasta adrese. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Aicinām vārda "pārtraukšanas" vietā rakstīt "izbeigšanas", jo vienošanās pārtraukšana nozīmē tās darbības apturēšanu uz laiku. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-

Atgriezeniskajam vārdam "vienošanās" nav lokatīva, kā arī nav formas "vienošana" vai "vienošanā", aicinām tekstu precizēt. (iesniedza Tieslietu ministrijas Juridiskais departaments)

-