Atzinums

Likumprojekta 3.pantā piedāvātie grozījumi paredz papildināt likuma "Par aviāciju" 57.¹pantu ar jaunu septīto daļu šādā redakcijā:
"Ja šā panta sestajā daļā paredzētais lēmums pieņemts pamatojoties uz Valsts drošības dienesta negatīvu atzinumu, to var pārsūdzēt tiesā. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību". Proti, no minētajā likumprojekta vienībā (pantā) ietvertā regulējuma, interpretējot to kontekstā ar spēkā esošo likuma "Par aviāciju" 57.¹panta sestās daļas regulējumu, kas paredz, ka darba devējs neslēdz darba līgumu, izbeidz darba tiesiskās attiecības ar personu vai uz laiku to atstādina no darba pienākumu pildīšanas, ja ir saņemts negatīvs Valsts drošības dienesta atzinums, secināms, ka ar šiem grozījumiem tiek paredzēta darba devēja pieņemtā lēmuma pārsūdzēšana tiesā, vienlaikus nosakot, ka šāda lēmuma pārsūdzēšana tiesā neaptur tā izpildi.
Savukārt likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (turpmāk - anotācija) gan 1.1.sadaļā "Pamatojums" (skatīt šīs sadaļas apakšsadaļā "Apraksts" ietverto pēdējo rindkopu), gan arī 1.3.sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi" (skatīt šīs sadaļas pēdējā apakšsadaļā "Problēmas apraksts" ietverto pirmspēdējo rindkopu) ir norādīts uz nepieciešamību papildināt likuma "Par aviāciju" 57.¹pantu, nosakot, ka Valsts drošības dienesta atzinumi ir pārsūdzami tiesā. Proti, no likumprojekta anotācijas attiecīgajās sadaļās ietvertās informācijas var secināt, ka likumprojekta izstrādātāji likuma "Par aviāciju" 57.¹panta septītajā daļā faktiski ir vēlējušies paredzēt, ka tiesā pārsūdzams ir Valsts drošības dienesta atzinums, bet ne darba devēja pieņemtais lēmums par darba līgumu neslēgšanu, darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar personu vai par tās atstādināšanu no darba pienākumu pildīšanas.
Tātad ir konstatējama neatbilstība starp likumprojekta 3.pantā piedāvāto regulējumu un likumprojekta anotācijā minēto informāciju.
Bet kopumā attiecībā uz likumprojekta 3.pantā piedāvātajiem grozījumiem, kas paredz papildināt likuma "Par aviāciju" 57.¹pantu ar jaunu septīto daļu, norādāms, ka nav saprotama problēmas būtība, kuru vajadzētu risināt ar šiem grozījumiem. Proti, nav saprotams, tieši kādas problēmas jautājumā, kas saistīts ar personas tiesībām uz taisnīgu tiesu, ir tikušas identificētas ikdienas praksē. 
Līdz ar to Iekšlietu ministrija neatbalsta likumprojekta 3.pantā piedāvāto grozījumu, kas paredz papildināt likuma "Par aviāciju" 57.¹ pantu ar jaunu septīto daļu, tālāko virzību.
Vienlaikus saistībā ar minēto informējam par Valsts drošības dienesta (turpmāk - VDD) sniegto skaidrojumu par attiecīgo jautājumu īstenošanu.
"VDD atbilstoši likuma “Par aviāciju” (turpmāk – Likums) 57.¹pantā paredzētajam un atbilstoši kompetencei kā pretizlūkošanas un iekšējās drošības dienests, kura kompetence aptver valsts drošības, valsts noslēpuma un citu valstij vitāli svarīgu interešu aizsardzību, kā arī noziedzīgu nodarījumu valsts drošības jomā izmeklēšanu, izvērtē ar aviācijas jomu (noteiktās aviācijas nodarbinātības pozīcijās) saistītu nodarbināto personu riskus un sniedz uz pierādījumiem un faktiem balstītu atzinumu aviācijas jomas darba devējiem. Uzsveram, ka minētais VDD atzinums nav administratīvais akts, jo šis atzinums pats par sevi nedibina, negroza vai neizbeidz konkrētas publiski tiesiskas attiecības vai sekas. Turklāt, pati VDD pārbaude tiek veikta pretizlūkošanas, nevis administratīvā procesa ietvaros. Atbilstoši Likuma 57.¹panta sestajā daļā noteiktajam, darba devējs neslēdz darba līgumu, izbeidz darba tiesiskās attiecības ar personu vai uz laiku to atstādina no darba pienākumu pildīšanas, ja ir saņemts negatīvs VDD atzinums. Attiecīgi, šī norma jau precīzi iezīmē, ka VDD atzinums ir instruments, kas noteiktam aviācijas jomas darba devējam dod iespēju pilnvērtīgi izvērtēt konkrētu darba ņēmēju, vai tas atbilst Likumā izvirzītajām nodarbinātības prasībām. Savukārt, aviācijas jomas darba devēja Likuma 57.¹panta kārtībā pieņemts lēmums arī nav administratīvais akts, bet lēmums privāto tiesību ietvaros (darba privāttiesisko attiecību noregulējums). Attiecīgi, ne Ģenerālprokuratūras sniegtais viedoklis par šo konkrēto VDD veikto pārbaudes veidu, kā arī Satiksmes ministrijas sagatavotajā Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā norādītais pamatojums, tostarp izmantotās atsauces uz judikatūru un tiesu nolēmumiem, nav sasaistāms ar VDD veikto Likuma 57.¹pantā minēto pārbaudes veidu un sniegtā atzinuma mērķi.
VDD Satiksmes ministrijas izstrādātajā Likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā nerod argumentāciju nepieciešamībai veikt grozījumus, kā arī izvērtējumu par Satversmes tiesas spriedumos ietverto atziņu attiecināmību uz konkrēto pārbaužu veidu. Attiecībā uz iespējām un nepieciešamību pār VDD negatīvajiem atzinumiem īstenot tiesas kontroli, VDD norāda arī vairākus citus apsvērumus, kas, izvērtējot šo priekšlikumu, būtu jāņem vērā. VDD Likuma 57.¹panta ietvaros veic pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes atbilstoši Likuma, Komisijas Īstenošanas Regulā (ES) 2015/1998 (2015.gada 5.novembris), ar ko nosaka sīki izstrādātus pasākumus kopīgu pamatstandartu īstenošanai aviācijas drošības jomā, kā arī 2021.gada 14.decembra Ministru kabineta noteikumos Nr.829 “Iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas kārtība un civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpes locekļa un lidostas identitātes kartes izsniegšanas un anulēšanas kārtība” (turpmāk – MK noteikumi Nr.829) noteiktajiem pienākumiem un prasībām. VDD pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes veic gan atbilstoši darba devēja lūgumam pēc standarta iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas, gan atkārtotas iepriekšējās darbības pārbaudes ietvaros. VDD pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes tiek veiktas ierobežotam personu lokam, proti, personām, kuru darbs atbilst Likuma 57.¹panta trešajā daļā noteiktajām jomām. Atbilstoši Likuma 57.¹panta ceturtajai daļai, VDD savas kompetences ietvaros pēc pastiprinātas iepriekšējās darbības pārbaudes veikšanas sniedz darba devējam atzinumu par to, vai persona ir sekmīgi izturējusi pastiprināto iepriekšējās darbības pārbaudi. VDD, informējot darba devēju par pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes rezultātu negatīva atzinuma gadījumā, norāda, ka atzinums nav uzskatāms par pamatu, lai izbeigtu darba tiesiskās attiecības ar nodarbināto. VDD sniegtais atzinums darba devējam pats par sevi nemaina darba tiesiskās attiecības un to spēkā esamību, bet ietver secinājumu par personas atbilstību darbam Likuma 57.¹panta trešajā daļā minētajās jomās.
Ņemot vērā, ka VDD Likuma 57.¹panta ietvaros veiktās pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes tiek veiktas pretizlūkošanas procesa ietvaros, pārbaužu metodika, kā arī izmantotie informācijas avoti u.c. informācija atbilstoši normatīvajiem aktiem ir atzīstama par valsts noslēpumu, tādēļ atzinuma pārsūdzēšana tiesā, ņemot vērā šādas informācijas aizsardzības prasības, pati par sevi nenodrošinās personai pieejamās informācijas par pārbaudē izdarīto secinājumu un to pamatojuma detalizāciju. VDD valsts drošības un sabiedriskās kārtības interešu aizsardzības ietvaros sniegtais atzinums darba devējam paredz ierobežojumu noteiktai darba pozīcijai, nevis absolūtu aizliegumu nodarbināt personu. Tādējādi darba devēja veiktā vai iespējamā darbinieka atbrīvošana no darba vai atteikums turpināt sadarbību ar kandidātu – potenciālais strīds starp darba devēju un darba ņēmēju – ir risināms civilprocesa ietvaros.
Uzsverams, ka MK noteikumu Nr.829 5.punkts paredz, ka darba devējs vakances sludinājumā norāda, ka tiks veikta pretendenta iepriekšējās darbības pārbaude un ierobežojumus, kas liedz pretendentu pieņemt darbā saskaņā ar Likuma 57.¹panta otro daļu, un tiesiskās sekas, ja ir konstatēs, ka persona neatbilst šā panta ceturtās daļas nosacījumiem. Tādējādi darba devējam ir pienākums skaidrot atlases procesā īstenojamo pārbaužu būtību un pārbaužu rezultātā noteikto ierobežojumu ietekmi un atsevišķām darbības jomām, savukārt darba ņēmējam vai kandidātam uz noteiktu vakanci tiek skaidri identificētas uz konkrēto amatu attiecināmās papildu prasības.      
Likuma 57.¹ pants un MK noteikumi Nr.829 uzliek par pienākumu darba devējam veikt būtisku un detalizētu standarta iepriekšējās darbības pārbaudes procedūru, pirms persona var tikt pielaista pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudes procedūrai. Vienlaikus VDD praksē konstatēti vairāki gadījumi, kas liek apšaubīt darba devēja īstenotās standarta iepriekšējās darbības pārbaudes esamību vai tās kvalitāti. Likumprojektā ietvertā tiesību norma, kas paredz VDD sniegto atzinumu pārsūdzēšanu tiesā, pakļaus tiesas kontrolei arī tos gadījumus, kuros VDD šāda pārbaude nebūtu bijusi jāveic, bet tā ir uzsākta darba devēja veiktās pārbaudes trūkumu dēļ. Minētais lieki noslogotu tiesas resursus ar pieteikumiem, kuri pēc būtības neatbilst VDD kompetences ietvaros veiktās pārbaudes rezultātu pārskatīšanai. Tāpat risinājums VDD ieskatā varētu veicināt darba devēja pieļauto pārbaudes procedūru trūkumu nerisināšanu.
Visbeidzot VDD vērš uzmanību, ka Valsts drošības iestāžu likuma 6.pants, kas jau šobrīd paredz iespējas personai, kura uzskata, ka valsts drošības iestādes ar savu rīcību ir pārkāpušas tās likumīgās tiesības un brīvības, ir tiesīga iesniegt sūdzību prokuroram, kas veicot pārbaudi, sniedz atzinumu par valsts drošības iestādes amatpersonas rīcības atbilstību likumam, ir pietiekams personu pamattiesību aizsardzības līdzeklis arī saistībā ar veiktajām pastiprinātās iepriekšējās darbības pārbaudēm. VDD ieskatā, Valsts drošības iestāžu likuma 6.pantā paredzētais regulējums, kas sūdzības gadījumā sniedz iespējas prokuroram veikt valsts drošības iestāžu amatpersonu darbības izvērtējumu, ir uzskatāms par efektīvu un pietiekamu, ņemot vērā, ka VDD veiktās pārbaudes tiek īstenotas pretizlūkošanas procesa, nevis administratīvā procesa ietvaros. Minētā ietvaros uzsverama Ģenerālprokuratūras loma arī valsts drošības iestāžu veiktās izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības uzraudzībā un kontrolē, kas likumsakarīgi arī rada priekšnoteikumus augstvērtīgai personu sūdzību izvērtēšanai.
Ņemot vērā minēto, VDD vērtējumā regulējuma izmaiņas, kas ietvertu negatīvā atzinuma pārsūdzēšanu tiesā, neatstās pozitīvu ietekmi uz potenciāli pastāvošajām problēmām, kas izriet no darba ņēmēja un darba devēja savstarpējo saistību nodibināšanas vai izbeigšanas."

-