Atzinums

Uzturam iebildumu par izziņas 61.punktu un lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 1.pielikuma 3.punktu, jo projekta risku novērtējums ir būtiska projekta iesnieguma daļa un tas KPVIS sistēmā ir aktualizējams atbilstoši faktiskajai situācijai, piemēram, projekta īstenošanas termiņa pagarinājuma gadījumā. Projekta īstenošanas laikā var tikt konstatēti jauni riski, piemēram, līdzšinējā Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020.gada periodā projektos, kas uzsākti pirms energoresursu sadārdzinājuma vai kurus ietekmējusi Covid – 19 pandēmija, šādi riski ir konstatējami un tiek lūgti projektu pagarinājumi ar šādiem iemesliem, taču šobrīd projektu sākotnējie riski netiek mainīti un līdz ar to netiek paredzētas jaunas risku mazinošas darbības projektos. Minētajos gadījumos KPVIS sistēmā tiks norādīta neaktuāla un situācijai neatbilstoša informācija. Skaidrojam, ka projekta iesnieguma sadaļai par risku novērtējumu ir jābūt precizējamai, lai finansējuma saņēmējs apzinātos faktisko situāciju un preventīvi reaģētu uz notikumiem – finansējuma saņēmējiem būtu pienākums piedāvāt īstenojamus risku mazinošus pasākumus, lai sasniegtu projekta mērķus. Savukārt sadarbības iestāde varētu efektīvi veikt uzraudzības procesu, t.sk. ikgadēji sagatavojot projektu īstenošanas vietu pārbaužu plānus, ņemot vērā projektu risku novērtējumu atbilstoši reālajai situācijai. Ievērojot Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020.gada plānošanas perioda pieredzi, ir konstatēts, ka, veicot projektu līgumu grozījumus, ir nepieciešams pārskatīt arī projekta risku novērtējumu. Neiekļaujot datu laukus par risku novērtējumu grozījumu veidlapā, minētā informācija jāmeklē atsevišķās sadaļās, piemēram, sarakstē vai pie grozījumu pamatojošās dokumentācijas, kas ir veidota aprakstošā, bet ne strukturētā veidā. Papildus vēršam uzmanību, ka KPVIS ietvaros atbildīgajai iestādei vai jebkurai citai iesaistītajai pusei ir jābūt viegli pieejamai informācijai par projekta risku novērtējumu un nav pieļaujama situācija, ka iepazīties ar projekta aktuālo risku novērtējumu ir iespējams, meklējot attiecīgo informāciju projekta maksājumu pieprasījumu attiecīgajās sadaļās, tādējādi kalpojot par progresa uzraudzības un aktuālo risku indikatoru. Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 1.pielikuma 3.punktu, tajā iekļaujot arī projekta risku izvērtējumu kā datu lauku, kurā pēc līguma vai vienošanās noslēgšanas var veikt grozījumus.

-

Uzturam iebildumu par izziņas 57.punktu un saistībā ar izmaksu un ieguvumu analīzi un lūdzam papildināt MK noteikumu projekta anotāciju, jo nav ņemta vērā iebilduma būtība. Skaidrojam, ka Projekta izmaksu un ieguvumu efektivitātes novērtēšana ir tieši saistīta ar izmaksu un ieguvumu analīzi, kura katrā specifiskā atbalsta mērķa pasākumā var būtiski atšķirties un attiecīgi būs nepieciešams veikt precizējumus Centrālās finanšu un līgumu aģentūras jau sagatavotajā vispārīgajā izmaksu un ieguvumu analīzes veidnē, kā tas skaidrots jau iepriekšējās normatīva akta saskaņošanas stadijās. Tādējādi, lai proaktīvi novērstu interpretāciju par atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes atbildības jomu attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādi saskaņā ar Eiropas Savienības fondu vadības likuma 11.panta trešo daļu vai 12.panta trešo daļu, piedāvājam papildināt anotācijā sadaļu “1.3.Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi” pie 6.punkta par projekta izmaksu efektivitātes novērtēšanu ar teikumu šādā redakcijā.

 

Ja specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma īstenošanu regulējošie MK noteikumi paredz, ka projektā ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze, Sadarbības iestāde nodrošina finansējuma saņēmējam metodoloģisku atbalstu, kā arī nodrošina izmaksu un ieguvumu analīzes veidnes izstrādi un pielāgošanu attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa vajadzībām, veicot to sadarbībā ar atbildīgo iestādi.

Saskaņā ar MK 20.12.2022. rīkojumu Nr.968 "Par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu " 1.punktu: "Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15. panta pirmo daļu un trešās daļas 3. punktu reorganizēt Ekonomikas ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un ar 2023. gada 1. janvāri izveidot Klimata un enerģētikas ministriju.". Lūdzu attiecīgi precizēt minēto punktu. 

-

Uzturam priekšlikumu par izziņas 95.punktu un lūdzam precizēt MK noteikumu projekta 20.punktu, jo normatīvajam aktam ir jābūt nepārprotamam un skaidram. Šobrīd MK noteikuma projekta 20.punkta redakcija būtiski ierobežo finansējuma saņēmēja vai sadarbības iestādes iespējas precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju. Vēršam uzmanību, ka saikli “un” lieto, lai norādītu vienlīdzīgus teikuma locekļus, līdz ar to pēc esošās redakcijas finansējuma saņēmējs un sadarbības iestāde var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju tikai tad, ja precizējamā informācija vienlaicīgi nav aktuāla un nemaina būtiski projekta iesniegumu. Papildus vēršam uzmanību, ka informācijas izmaiņu būtību pirmreizēji vērtēs projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kuras sastāvā ir atbildīgās iestādes pārstāvis un CFLA un tikai pēc tam CFLA kā SI. Lūdzam izteikt MK noteikumu projekta 20.punktu šādā redakcijā.

 

20. Pēc lēmuma pieņemšanas par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai atzinuma sniegšanas par lēmumā ietverto nosacījumu izpildi, bet pirms līguma vai vienošanās noslēgšanas finansējuma saņēmējs vai sadarbības iestāde var precizēt projekta iesniegumā norādīto informāciju, ja tā ir zaudējusi aktualitāti vai pēc būtības nemaina projekta iesniegumu. Precizējumus izdara, nepārsniedzot šo noteikumu 18. un 19. punktā noteikto termiņu.