Atzinums

Projekta ID
23-TA-621
Atzinuma sniedzējs
Latvijas Meža īpašnieku biedrība
Atzinums iesniegts
19.07.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
  Ņemot vērā, ka Latvijā nav izveidota taisnīga kompensāciju sistēma par saimnieciskās darbības aprobežojumiem īpaši aizsargājamās teritorijā un mikroliegumos, kā arī zemes īpašniekiem nav dotas iespējas apstrīdēt viņu īpašumu iekļaušanu dabas liegumu teritorijā,  aicinām pārtraukt noteikumu projekta tālāku virzību!

   Arvien vairāk cilvēku apzinās situācijas netaisnīgumu un vēlas aizsargāt savas tiesības uz īpašumu. Jau vairāk kā 850 cilvēki ir parakstījuši petīciju:(https://www.peticijas.com/n_jaunm_aizsargjamm_teritorijm_bez_taisngas_kompenscijas_nodroinanas) ar prasību apturēt jaunu aizsargājamu teritoriju veidošanu bez taisnīgu kompensāciju nodrošināšanas. Petīcijā ir teikts: “Mēs apakšā parakstījušies, aicinām nekavējoties pārtraukt jaunu īpaši aizsargājamu teritoriju un mikroliegumu izveidi, līdz netiek izveidota un ieviesta taisnīga kompensāciju sistēma par uzliktajiem īpašumu apsaimniekošanas ierobežojumiem. Aicinām neiznīcināt Latvijas iedzīvotāju spēju dzīvot un saimniekot laukos, nepasliktināt ģimeņu labklājības līmeni un pat elementāru vajadzību nodrošināšanu, kā piemēram, malkas ieguvi apkurei, līdzekļus zāļu iegādei! Ierosinājumu par jaunu aizsargājamu teritoriju izveidošanu, valsts iestādes gatavo, neinformējot zemes īpašnieku, līdz ar to, neko nenojaušot, zemes īpašnieks par pieņemto lēmumu uzzina tikai pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas. Tas liedz iespēju zemes īpašniekiem piedalīties publiskās apspriešanas procesā. Normatīvie akti neparedz konkrētās zemes īpašniekam tiesības apstrīdēt ne priekšlikumu, ne pieņemto Ministru kabineta lēmumu. Netiek publicēta informācija par teritoriju veidošanas  sociāli ekonomisko novērtējumu. Zemes īpašnieki nav pret saprātīgas dabas aizsardzības sistēmas izveidi, taču pašreizēja situācijā cilvēki nonāk beztiesiskā stāvoklī, jo, lai arī ne formāli, bet pēc būtības ,viņu zeme tiek nacionalizēta. Esošā kompensāciju sistēma ir klaji netaisnīga, jo reālās īpašumu vērtības vietā tiek maksāti 50 līdz 160 eiro gadā, kas var būt pat mazāk par 1% no reālās vērtības! Šāda netaisnīga sistēma ir jāaptur! Demokrātiskā valstī tiesību sistēmai jābūt izveidotai tā, lai visās situācijās indivīdam ir tiesības aizstāvēt savas tiesības. ”

Tāpat vēlamies detalizētāk norādīt, ka:

   Demokrātiskā valstī indivīdam ir tiesības paļauties uz valsti, ka tās rīcība būs atbilstoša Satversmei. Satversmes 105.pants nosaka, ka īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.
   Demokrātiskas valsts uzbūve sastāv no tā, ka privātīpašums kalpo, lai varētu funkcionēt  uzņēmējdarbība, no kuras savukārt tiek maksāti nodokļi valsts budžetam. Šobrīd Latvijas valsts nenodrošina bez maksas tās iedzīvotājiem nepieciešamos veselības aprūpes pakalpojumus (izņemot neatliekamo palīdzību un palīdzību akūtas  saslimšanas gadījumos par minimālu samaksu). Atšķirībā no totalitāras varas principiem padomju varas laikā, kur nebija ļauts pastāvēt privātīpašumam, bet pastāvēja bezmaksas medicīna un augstākā izglītība,  Latvijas valstī indivīdam jāspēj pašam sevi nodrošināt ar saviem līdzekļiem, tostarp,  maksājot par veselības aprūpes pakalpojumiem, bet savukārt, valsts atbalsta   privātīpašuma esamību un tā izmantošanu savu vajadzību nodrošināšanai un valsts ekonomikas funkcionēšanai, bet  nenodrošina indivīdam bez maksas visas vajadzības, tostarp veselības aprūpi, līdz ar to demokrātiskai valstij nav tiesību nacionalizēt privātīpašumu bez taisnīgas atlīdzības!
Valsts ir izveidojusi tādu tiesisko sistēmu, ka piešķirot Ministru kabinetam tiesības izveidot dabas liegumu teritorijas, indivīds Latvijā ir pilnīgi beztiesiskā stāvoklī, jo tam nav nekādu tiesību aizstāvēt savas tiesības tiesā (piemēram, apstrīdēt, cik pamatoti ir iekļaut teritoriju dabas liegumu sastāvā, pārliecināties par lēmuma atbilstību normatīvajiem aktiem, pārliecināties, vai ekspertam ir bijuši attiecīgie sertifikāti un citas darbības), jo Ministru kabineta lēmums nav administratīvais akts.
Ierosinājumu par dabas lieguma teritorijas izveidošanu, Dabas pārvalde gatavo, neinformējot zemes īpašnieku, līdz ar to, neko nenojaušot, zemes īpašnieks par pieņemto lēmumu uzzina tikai pēc Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas. Normatīvie akti neparedz zemes īpašniekam tiesības apstrīdēt ne priekšlikumu, ne pieņemto Ministru kabineta lēmumu.
Ministru kabineta lēmumu kopumā var apstrīdēt Satversmes tiesā, bet Satversmes tiesa vērtē tikai Ministru kabineta lēmumu kopumā un tā atbilstību Satversmei, nevis apstākļus par  konkrētā zemes īpašuma iekļaušanu dabas lieguma teritorijā. 
Dabas aizsardzības pasākumu pienākumiem jābūt sadalītiem vienmērīgi uz visiem sabiedrības locekļiem sedzot šos izdevumus no valsts budžeta līdzekļiem, nevis būtiski ietekmējot atsevišķu sabiedrības grupu.
  Dabas aizsardzības pasākumu ieviešanā valstij jārīkojas, ievērojot Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu, tostarp, aprobežojumu gadījumā, kad aprobežojums privātpersonai jau sasniedz tādu apmēru, ka privātpersonas stāvoklis ir līdzvērtīgs stāvoklim bez īpašuma.
   Aicinām apturēt noteikumu tālāku virzību, nekavējoties uzsākt darbu pie taisnīgas kompensāciju sistēmas, par saimnieciskās darbības aprobežojumiem ieviešanu!
 
Piedāvātā redakcija
-