Atzinums

Izskatot noteikumu projektu, nav iespējams gūt atbildi, kā tiks pārvaldīts vides troksnis. Attiecībā uz satiksmes troksni rosinām noteikt, ka satiksmes troksnis tiek pārvaldīts, izstrādājot trokšņa stratēģiskās kartes un rīcības plānus teritorijās, kur šādu dokumentu izstrāde ir noteikta. Pārējos gadījumos lūdzam noteikt skaidru, izpildāmu un uz uzlabojumiem vērstu kārtību, vienlaikus neapdraudot infrastruktūras objekta likumīgi uzsākto darbību.

-

Spēkā esošo Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumu Nr. 16 “Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” 4.12. punktā ir definēts trokšņa robežlielums: “4.12. trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību;”.
Noteikumu projekta anotācijā ir norādīts, ka “nav nodalīta vides trokšņa mērķlielumu (vērtība, kuru vides aizsardzības institūcijas ņem vērā, pieņemot lēmumus attiecībā uz piesārņojošo darbību) un vides trokšņa robežlielumu (vērtība, kas nevar tikt pārsniegta) piemērošana”. Ņemot vērā noteikumu projekta anotācijā minēto, noteikumu projekta 9. punktu un pielikumu, teritorijās, kurās ir esoša apbūve, trokšņa līmenis nedrīkst pārsniegt pielikumā norādītos robežlielumus. Ir plašas teritorijas, kur lidostas, autoceļu, dzelzceļu troksnis, tostarp arī ceļu satiksmes troksnis Rīgas pilsētā, pārsniedz norādītās vērtības. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 2. punktu ar termina "trokšņa robežlielums" definīciju. 

Noteikumu projekta anotācijā  nav  analizēts, kas notiks ar objektiem, kuru radītais trokšņa līmenis esošajā apbūvē ir augstāks nekā  noteikumu projekta pielikumā noteiktie vides trokšņa robežlielumi. 

Papildināt projekta 2. punktu ar trokšņa robežlieluma terminu: “2.3 - trokšņa robežlielums – pieļaujamā trokšņa rādītāja vērtība, kuru pārsniedzot, attiecīgā institūcija izskata iespēju veikt vai veic pasākumus, kas samazina trokšņa rādītāja vērtību”.

Papildināt anotāciju ar informāciju par to, kas notiks ar objektiem, kuru radītais trokšņa līmenis esošajā apbūvē ir augstāks nekā  noteikumu projekta pielikumā noteiktie vides trokšņa robežlielumi.
 

Attiecībā uz vides trokšņa un tā atbilstības novērtēšanu Noteikumu projekta 5. punkts ar apakšpunktiem noteic, ka satiksmes un rūpniecisko objektu radīto vides troksni novērtē attiecībā uz akustisko komfortu ēkās un apbūvē kopumā saskaņā ar būvakustikas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem un ņemot vērā stratēģiskās trokšņa kartēšanas datus, ja tādi ir pieejami, šo noteikumu ​pielikumā noteiktos vides trokšņa robežlielumus, vēsturisko teritorijas apbūvi un prasības teritorijas attīstības plānošanai, teritorijas izmantošanai un apbūvei. Satiksmes ministrijas ieskatā Noteikumu projekta 5. punkts ar apakšpunktiem ir savstarpēji pretrunīgs un neskaidrs un no tā neizriet noteikta kārtība un nosacījumi, kādā veicama vides trokšņa novērtēšana, jo īpaši gadījumos, kad veicama vides trokšņa aprēķināšana un prognozēšana: 
a) nav skaidra tiesību normas piemērošanas kārtība, jo šķietami tiek paplašināts vides trokšņa novērtēšanas tvērums, vides trokšņa novērtēšanā ietverot gan uzdevumu novērtēt vides troksni teritorijās, gan troksni telpās (akustisko komfortu ēkās) un apbūvē kopumā saskaņā ar būvakustikas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem. Līdz šim Ministru kabineta noteikumu Nr. 16   7. punkts, kā arī 1. un 2. pielikums noteica konkrētu no trokšņa telpās nodalītu vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes. Cita starpā MK not. Nr. 16 pašlaik noteic, konkrēti kādā veidā prognozē un aprēķina troksni (metodes), kādās teritorijās nodrošināma atbilstība vides trokšņa robežlielumiem (teritorijā, kura ietver dzīvojamo apbūvi, kas reģistrēta Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā kā apbūves zeme vai zeme zem dzīvojamo ēku pagalmiem, kā arī 2 m attālumā no fasādes, kura ir visvairāk pakļauta trokšņa iedarbība), kādā veidā nosakāms, kuru no MK not. Nr. 16 2 pielikuma robežlielumiem uz vērtējamo teritoriju attiecināt (vērtējot atbilstoši teritorijas plānojumam). 
b) Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likuma “Par piesārņojumu” 1. panta 7. punktam troksnis ir noteikts kā viens no piesārņojuma veidiem un atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr. 18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. punktam un 2. pielikuma 5. un 8. punktam troksnis ir viena no ietekmēm, kas jāvērtē, veicot prognozes. Piedāvātā Noteikumu projekta 5. punkta ar apakšpunktiem redakcija sniedz tik plašas interpretācijas iespējas, ka tā neļauj prognozēt un plānot satiksmes infrastruktūras objektu būvniecību un ekspluatāciju tādā veidā, lai būtu pārliecība par atbilstību normatīvajiem aktiem.  

Ievērojot minēto, Noteikumu projekts būtu papildināms ar trūkstošo informāciju un kārtību. Satiksmes ministrijas ieskatā arī Noteikumu anotācijā nepieciešams papildus paskaidrot Noteikumu projekta regulējuma piemērošanas būtību un kārtību. 

-

Pacelšanās un nosēšanās sektoros nav iespējams ar lidojumu procedūru palīdzību būtiski ietekmēt trokšņa līmeni,.Šādas iespējas ir tikai attiecībā uz pacelšanās procedūrām, bet nosēšanās procedūru gadījumā pašlaik lielākajai daļai gaisa kuģu nav nekādu iespēju samazināt gaisa kuģa radīto trokšņa līmeni ar procedūru palīdzību. Līdz ar to šajās teritorijās nav iespējams novērst trokšņa robežlielumu pārsniegumus, būtiski neierobežojot gaisa kuģu kustību, ko regulē Eiropas savienības regula 598/2014.
Attiecīgi lūdzam papildināt noteikumu projekta 8.punktu ar norādi par lidlaukiem, kas licencēti gaisa pārvadājumu veikšanai, gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās sektoriem.

 

Izteikt noteikumu projekta 8.punktu šādā redakcijā:
“8. Aizsargjoslās gar autoceļiem, dzelzceļiem, lidlaukiem, kas licencēti gaisa pārvadājumu veikšanai, gaisa kuģu pacelšanās un nosēšanās sektoros un teritorijās, kuras atrodas tuvāk par 30 m no stacionāriem  trokšņa avotiem šo noteikumu ​pielikumā minētie vides trokšņa robežlielumi ir uzskatāmi par mērķlielumiem.”
 
 

Atbalstam noteikumu projekta 9. punktā ietverto mērķlielumu ieviešanu, tomēr teritorijas attīstības plānošanas normatīvajos aktos vārds “jauns” tiek lietots uz atšķirīgas izmantošanas pirmreizēju atļaušanu, bet noteikumu projektā vārds "jauns" tiek lietots kā kritērijs mērķļielumu piemērošanai, līdz ar to nav skaidrs, kas tiek saprasts ar jēdzienu “jauna apbūve”.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt noteikumu projekta 2. punktu ar šī jēdziena definīciju, lai nebūtu šaubu par jēdziena piemērošanu noteikumu projekta izpratnē.
 

-

 Valsts akciju sabiedrība “Starptautiskā lidosta "Rīga"” ir identificējusi plašas teritorijas Rīgas pilsētas Imantas un Beberbeķu apkaimē, kur attiecībā uz gaisa kuģu troksni nav iespējams nodrošināt savrupmāju vai mazstāvu dzīvojamai apbūvei paredzētos trokšņa robežlielumus, bet teritorijas izmantošana vairāk atbilst savrupmāju vai mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijas izmantošanas veidam Spēkā esošajā Rīgas pilsētas teritorijas plānojumā ir paredzēta jaukta izmantošana ar dzīvojamo funkciju. Šādas jauktas izmantošanas ar dzīvojamo funkciju teritorijas ir pietiekoši plašas, lai būtu lietderīgi tām ieviest risinājumu, ņemot vērā, ka pašvaldības atbilstoši esošajam regulējumam citādi nedrīkst noteikt mazstāvu vai savrupmāju dzīvojamo apbūvi.
Turklāt daļa no šīm teritorijām Beberbeķu apkaimē atrodas valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlauka teritorijas (arī turpmākajai attīstībai nepieciešamās teritorijas) robežās (apstiprinātas ar Ministru kabineta 05.07.2011. noteikumiem Nr 535 ”Noteikumi par valsts akciju sabiedrības "Starptautiskā lidosta "Rīga"" lidlauka statusu, lidlauka teritorijas robežām un šīs teritorijas plānoto (atļauto) izmantošanu”).
 
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt  noteikumu projekta pielikuma 4. punktu ar papildu teikumu: “Paaugstināta trokšņa līmeņa dzīvojamās apbūves teritorijas”. Vienlaikus anotācijā lūdzam paredzēt, ka  ir nepieciešami grozījumi arī  Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi”, paredzot pašvaldībām iespēju definēt šādas teritorijas. 

Papildināt  noteikumu projekta pielikuma 4. punktu ar papildus teikumu: “Paaugstināta trokšņa līmeņa dzīvojamās apbūves teritorijas”.

Spēkā esošais regulējums neparedz trokšņa robežlielumu jauktas apbūves teritorijām bez dzīvojamās funkcijas.
Rosinām  izteikt  noteikumu projekta pielikuma 4. punktu citā redakcijā.

 “4.Jauktas centra apbūves teritorijas, izņemot teritorijas, kurās nav atļauta dzīvojamā apbūve.” 

Papildus vēršam uzmanību, ka saskaņā ar informatīvajā ziņojumā "Par vides trokšņa regulējumu", kas izskatīts Ministru kabinetā 2021. gada 18. februārī, minēto, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija bija paredzējusi izvērtēt iespēju noteikt atšķirīgus robežlielumus satiksmes, gaisa satiksmes un rūpnieciskajiem trokšņa avotiem, lai atšķirīgi vides trokšņa rādītāji prognozēs nebūtu jāsummē. Satiksmes ministrija lūdz izvērtēt šādu pieeju visaptverošai trokšņa pārvaldībai.

-

Viens no Noteikumu projekta mērķiem ir nodalīt vides trokšņa pārvaldību satiksmes un rūpnieciskajiem trokšņa avotiem, ievērojot, ka Noteikumu projekts ietver trokšņa novērtēšanas robežlielumus šādiem objektiem. Tomēr Noteikumu projekts neietver visus vides trokšņa novērtēšanas nosacījumus, kā, piemēram, vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes.  
Vienlaikus Satiksmes ministrija ir konstatējusi, ka ar saskaņošanai izsludināto Ministru kabineta noteikumu projekta “Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi” (21-TA-849), kas paredz nodalīt trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldību, pieņemšanas brīdi spēku zaudēs Ministru kabineta 2014. gada 7. janvāra noteikumi Nr. 16 „Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība” (turpmāk – MK not. Nr. 16), kas līdz šim noteica vides trokšņa novērtēšanas nosacījumus, t.sk. vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtību un novērtēšanas metodes. Tomēr Noteikumu projektā un tā anotācijā nav ietverta informācija par kārtību, kādā turpmāk būs novērtējams vides troksnis satiksmes un rūpnieciskajiem objektiem, ievērojot paredzamās regulējuma izmaiņas. Vienlaikus Noteikumu projekta anotācijā nav norādīts, ka tiek pārņemtas normas no MK not. Nr. 16.  
Ņemot vērā minēto, lūdzam Noteikumu projekta anotācijā iekļaut aprakstošo informāciju par paredzētajiem grozījumiem tiesību aktu sistēmā (sniedzot informāciju, kādus tiesību aktu grozījumus nepieciešams vienlaikus virzīt, vai nepieciešams izstrādāt jaunus tiesību aktus), ievērojot, ka ar Ministru kabineta noteikumu projekta "Trokšņa stratēģisko karšu un rīcības plānu trokšņa pārvaldībai izstrādes noteikumi" (21-TA-849) pieņemšanas brīdi spēku zaudēs MK not. Nr. 16 un Noteikumu projektā nav noteikta vides trokšņa rādītāju piemērošanas kārtība un novērtēšanas metodes. 

-

Lūdzam papildināt noteikumu projekta anotāciju ar skaidrojumu, ka  noteikumu projekta pielikumā uzskaitītās teritorijas ir noteiktas atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.aprīļa noteikumos Nr. 240 “Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumi” 17. punktā definētajām zonām. Robežlielumi ir noteikti zonām, kas ir definētas Noteikumu Nr.240 17.1 – 17.5 apakšpunktā. Pārējām teritorijām robežlielumi nav noteikti.
Tas ir nepieciešams, lai nebūtu šaubas par to, vai kādā teritorijā ir piemērojami trokšņa robežlielumi, piemēram, Noteikumu Nr.240 17.11 apakšpunktā minētā Lauksaimniecības teritorijā ir atļauta viensētu apbūve, kurai kā dzīvojamai apbūvei varētu būt piemērojams trokšņa robežlielums.
 

-