Atzinums

SIA “Credit Solutions” (turpmāk – Sabiedrība) ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu “Grozījumi Reklāmas likumā” (turpmāk – Likumprojekts) un neatbalsta piedāvātās izmaiņas, ar kurām paredzēts nodot Latvijas Bankai Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) funkcijas patērētāju kreditēšanas reklāmas uzraudzības jomā.
Sabiedrība kopumā neatbalsta PTAC regulatīvo un uzraudzības funkciju nodošanu Latvijas Bankai attiecībā uz nebanku kreditēšanas sektoru un attiecīgi iebilst pret Likumprojektā paredzēto risinājumu. Sabiedrības ieskatā piedāvātā regulatora maiņa nav pietiekami pamatota un var radīt arī pretēju efektu nekā deklarēts. Neskatoties uz virzīto reformu, joprojām nav sniegts skaidrs un pierādījumos balstīts pamatojums šādas funkciju pārdales nepieciešamībai. Lai arī anotācijā kā mērķis tiek minēta administratīvā sloga mazināšana un vienotas uzraudzības pieejas nodrošināšana, pastāv pamatots risks, ka praksē tas var novest pie normatīvā regulējuma sarežģītības pieauguma un uzņēmējdarbības vides neskaidrības, vienlaikus nepaskaidrojot, kā konkrēti šie mērķi tiks sasniegti. Tāpat nav konstatēti pierādījumi par PTAC nespēju efektīvi īstenot savas funkcijas, kas pamatotu šādu institucionālu izmaiņu nepieciešamību. Sabiedrības ieskatā normatīvā regulējuma maiņai ir jābalstās konkrētu problēmu identificēšanā un izmērāmu uzlabojumu sasniegšanā, nevis institucionālās struktūras pārveidē kā pašmērķī.
Ņemot vērā minēto, Sabiedrība iebilst arī pret grozījumiem Reklāmas likumā, ar kuriem paredzēts nodot patērētāju kreditēšanas reklāmas uzraudzību Latvijas Bankai, izslēdzot PTAC kompetenci šajā jomā. Šāda institucionāla pārdale nav balstīta identificētos uzraudzības trūkumos, neatbilst līdzšinējai patērētāju tiesību aizsardzības sistēmas loģikai un rada būtiskus riskus reklāmas uzraudzības efektivitātei un tiesiskajai noteiktībai.
Finanšu ministrijas informatīvajā ziņojumā skaidri norādīts, ka PTAC īsteno patērētāju tiesību un interešu aizsardzību, uzraugot preču un pakalpojumu tirgu, tostarp nodrošinot informācijas pieejamību un palīdzot patērētājiem risināt konfliktus. PTAC kompetencē ietilpst arī atbildīgas aizdošanas principa ievērošanas kontrole un negodīgas komercprakses novēršana, tai skaitā maldinošas reklāmas uzraudzība un patērētājiem nelabvēlīgu līguma nosacījumu ierobežošana.
Patērētāju kreditēšanas jomā PTAC īsteno integrētu un savstarpēji saistītu uzraudzības funkciju kopumu – reklāmas, negodīgas komercprakses un netaisnīgu līguma noteikumu kontroli –, kas tiek realizēts vienotā sistēmā, nodrošinot konsekventu un patērētājiem saprotamu aizsardzības mehānismu. Reklāmas uzraudzība šajā kontekstā nav izolēta funkcija, bet gan būtiska daļa no plašāka patērētāju aizsardzības instrumentu kopuma.
Reklāmas uzraudzība pēc būtības ir horizontāla patērētāju tiesību aizsardzības funkcija, kas saistīta ar informācijas skaidrību, patērētāju uztveri un tirgus prakses ietekmi uz patērētāju lēmumiem. Tās nodalīšana no PTAC un nodošana Latvijas Bankai rada mākslīgu sistēmas sadrumstalotību un risku, ka reklāmas jautājumi tiks vērtēti galvenokārt no finanšu regulējuma perspektīvas, nevis no patērētāju interešu aizsardzības viedokļa.
Papildus jāņem vērā Latvijas Bankas jau esošais plašais kompetenču loks, kas aptver prudenciālo uzraudzību, NILLTPFN kontroli, makrouzraudzību un Eiropas Savienības regulējuma ieviešanu. Reklāmas uzraudzība, kas pēc būtības ir operatīva un preventīva funkcija, šādā institucionālā ietvarā var kļūt par sekundāru prioritāti, kas potenciāli samazina tās efektivitāti.
Nozīmīgi arī tas, ka patērētāju kreditēšanas reklāmas regulējums šobrīd atrodas attīstības procesā, tostarp saistībā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumiem un Eiropas Savienības direktīvu prasību pārņemšanu. Šādos apstākļos institucionāla uzraudzības pārdale palielina tiesiskās nenoteiktības risku un var apgrūtināt stabilas un konsekventas uzraudzības prakses veidošanos.
Attiecībā uz atsauci uz citu valstu praksi jānorāda, ka anotācijā nav veikts pietiekami detalizēts šo modeļu izvērtējums, jo īpaši reklāmas regulējuma horizontālā rakstura kontekstā, un šāds salīdzinājums pats par sevi nevar kalpot par pietiekamu pamatojumu reformas ieviešanai Latvijā.
Ņemot vērā minēto, secināms, ka Likumprojekts, ciktāl tas paredz patērētāju kreditēšanas reklāmas uzraudzības nodošanu Latvijas Bankai, nav pietiekami pamatots un rada būtiskus riskus patērētāju tiesību aizsardzības sistēmai, vājinot tās konsekvenci un efektivitāti, kā arī ignorējot PTAC uzkrāto kompetenci un pieredzi šajā jomā.
 

-