Atzinums

Projekts paredz, ka to izdod saskaņā ar Valsts informācijas sistēmu likuma (turpmāk - VISL) 18.panta ceturtā daļā noteikto, ka Ministru kabinets nosaka vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums un kuras izmanto valsts platformu. 
1. Projekta 2.punktā un citos punktos paredzētais regulējums, kurā ietverta "vispārējā piekļuves kārtība, kas būtu piemērojama visām valsts platformām" neatbilst VISL 18.panta ceturtajā daļā sniegtajam pilnvarojumam un tas ir svītrojams. Konkrētu valsts platformu pieteikšanās un atļaujas izsniegšanas un anulēšanas kārtību šīs valsts platformas izmantošanai, kā arī speciālās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību paredzēts noteikt, pamatojoties uz VISL 18.panta piektās daļas 3.punktā doto pilnvarojumu. 
2. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka atbilstoši VISL 18.panta ceturtajā daļā noteiktajam privātpersonai vispārējām kvalifikācijas prasībām jāatbilst un atbilstības pārbaude jānodrošina visu valsts platformas izmantošanas laiku, nevis tikai pretendējot uz tās izmantošanu, kā tas norādīts projekta 1.punktā u.c.
3. Tāpat projekta 1.punkta redakcijas formulējums neatbilst Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr.108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 100.2. apakšpunktā noteiktajam.
4. Papildus vēršam uzmanību, ka VISL nav atrunāts specifisks termina "privātpersona" tvērums, proti, ka ar to būtu saprotams tikai komersants. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 1.panta astoto daļu privātpersona ir fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai šādu personu apvienība. Ievērojot minēto, precizējams projekta teksts, novēršot valsts platformu izmantot tiesīgo subjektu loka sašaurināšanu (t.sk. nelietot vārdkopas saīsinājumu "komersants", jo likums paredz, ka valsts platformu varēs izmantot privātpersonas). Būtu pieņemami, ja vārdkopas saīsinājums būtu "privātpersona".

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta tekstu atbilstoši projektā paredzētajam likuma pilnvarojumam, kā arī atbilstoši precizēt anotāciju (t.sk. skaidrot likuma pilnvarojuma tvērumu). 

-

2022. gada 5. maija likuma "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" anotācijā [1] skaidrots, ka īstenojot valsts IKT resursu atvēršanas politiku privātajam sektoram, ir nepieciešams ieviest kvalifikācijas prasības valsts platformu izmantošanai, lai mazinātu ar to saistītos drošības riskus. Likumprojekta 14.pants paredz noteikt valsts platformu izmantošanas kārtību. Tiek noteikta iespēja izmantot valsts platformas privātā sektora pakalpojumu nodrošināšanai. Valsts platformas pārzinim būs pašam jāpieņem lēmums par platformas atvēršanu privātajam sektoram iepriekš saņemot Satversmes aizsardzības biroja viedokli, vai potenciāla valsts platformas atvēršana nerada draudus nacionālajai drošībai. Tiek paredzēts deleģējums VISL 18.panta ceturtajā daļā Ministru kabinetam noteikt vispārējās kvalifikācijas prasības un to pārbaudes kārtību privātpersonām, kurām nav deleģēts valsts pārvaldes uzdevums, un kuras izmanto valsts platformu. Šie Ministru kabineta noteikumi noteiktu vispārējās kvalifikācijas prasības (tehniskās, organizatoriskās un drošības), kuras izvirzāmas privātpersonām attiecībā uz visām valsts platformām, kuras tiktu atvērtas privātajam sektoram. 

Spriežot pēc anotācijā aprakstītā, vispārējās kvalifikācijas prasības ir kvalitātes kritēriji, kuriem jāatbilst privātpersonai izmantojot valsts platformu, proti, sniedzot pakalpojumus privātpersonām ar valsts platformas starpniecību, lai mazinātu ar IKT resursu saistītos drošības riskus (tehnisko, organizatorisko un drošības).

Projekts paredz kvalifikācijas prasības, kuras pirmsšķietami nav saistītas ar IKT resursu izmantošanas drošības risku pārvaldību, un var radīt nepamatotu un nesamērīgu ekonomisko tiesību ierobežojumu. Tāpēc lūdzam vērtēt, vai un kā projektā definēto kvalifikācijas prasību izpilde ir saistīta tieši ar IKT resursu drošības risku mazināšanu un vai ar minētajām prasībām tiešām tie tiek samazināti (vai mērķis tiks sasniegts un vai mērķi nevar sasniegt ar mazākiem ierobežojumiem).

Vēršam uzmanību arī, ka nodokļu parāda neesamība uz noteiktu brīdi neliecina par maksāšanas disciplīnas ievērošanu, maksātspēju vai likumpaklausību, ja jau pēc nedēļas un vēlāk privātpersonai tāpat izveidotos nokavēto nodokļu maksājumu parāds un citu valsts obligāto maksājumu parāds.
Turklāt komersantu maksātnespējas procesi (t.sk. tiesiskās aizsardzības process) ietver arī pasākumus, kas veicina finansiālās grūtībās nonākuša (vai nākotnē iespējams var nonākt) parādnieka spēju nokārtot savas saistības un, ja iespējams, maksātnespējas atjaunošanu, tāpēc liegt izmantot valsts platformu šīs kategorijas komersantiem būtu pretēji jau Maksātnespējas likumā ietvertajam valsts politikas mērķim. Objektīvāku pārliecību par rēķinu apmaksātspēju varētu gūt aplūkojot uzņēmuma finansiālās darbības atskaites.
Arī komersantu saimnieciskās darbības apturēšana un pārtraukšana var būt uz dažādiem pamatiem, tostarp, piem., paša komersanta izvēle saistībā ar sezonālu saimniecisko darbību vai attīstības plānu izstrādi un īstenošanu bez saimnieciskās darbības - darījumiem (tā teikt gatavošanās saimnieciskajai darbībai vai tās transformēšana).
Komersanta likvidēšanas process ietver komersanta mantas pārdošanu un kreditoru prasījumu apmierināšanu, likvidators drīkst slēgt tos darījumus, kuri nepieciešami komersanta likvidācijai. Komersanta mantas (kustamas un nekustamas) pārdošanu var nodrošināt, piem., e-izsoļu vai tamlīdzīgā valsts platformas pakalpojumā.
Nodrošināt valsts platformas pakalpojumu komersantiem bez finansiāliem riskiem var arī ar citiem līdzekļiem, piem., pakalpojuma priekšapmaksa par noteiktu periodu, neliedzot finansiālās grūtībās nonākušam komersantam (t.sk. tā administratoram, likvidatoram) valsts platformas izmantošanu, ja tomēr tas to var atļauties.
Savukārt, krimināl (ne) sodāmības kritērijs nepasargās no riska, ka komersants apzināti vai neapzināti nenodarbinās (t.sk. ārpakalpojumā) personas ar minētām sodāmībām un viņām būs iespēja izmantot valsts platformu šo tiesisko attiecību ietvaros. Turklāt, vai nav labāk, ja persona ar kriminālu sodāmību savu legālo komercdarbību veic tā teikt valsts uzraugošo institūciju acu priekšā nevis kā citādi, kur uzraudzība prasītu lielākus resursus.Tādējādi var secināt un tas izriet arī no VISL, ka atbildīgais par valsts platformas drošības prasību nodrošināšanu ir valsts platformas pārzinis (veicot tehniskos, organizatoriskos pasākumus un drošības risku pārvaldību), ņemot vērā, ka nav izslēgti arī negodprātības riski (krimināli sodīta persona pirms nozieguma izdarīšanas, atklāšanas un notiesāšanas arī skaitījās nesodīta), kuru iestāšanās sekām nevajadzētu ietekmēt valsts platformas drošību (darbības vides var būt nodalītas, stingra uzraudzība u.c.) vai tās būtu efektīvi novēršamas (uz komersanta rēķina).

Ievērojot minēto, ir nepieciešams rast atbildes uz šādiem jautājumiem attiecībā uz katru kvalifikācijas prasību visos tās aspektos:
a) vai projektā noteiktās kvalifikācijas prasības ietekmē pamattiesības (kādas) (t.sk. absolūtās tiesības, kuras nevar tikt pakļautas ierobežojumiem); Ja ietekmē pamattiesības, tad:
b) kāda ir kvalifikācijas prasību ietekme uz šīm tiesībām, proti, vai tiesības tiek paplašinātas vai ierobežotas;
c) vai kvalifikācijas prasības satur gan negatīvu, gan pozitīvu ietekmi atkarībā no iesaistītajām pamattiesībām (piemēram, kādas pamattiesības ierobežošana  paplašina citas pamattiesības īstenošanu);
d) vai kvalifikācijas prasības ir formulētas skaidri un nepārprotami;
e) vai konkrētā kvalifikācijas prasība tiks noteikta atbilstoši likuma pilnvarojumam;
f)  kāpēc šādu kvalifikācijas prasību ir nepieciešams noteikt - vai pastāv ierobežojumu attaisnojošs leģitīms mērķis, kas izriet no likuma pilnvarojuma (vai tiek ievērots tiesiskās vienlīdzības princips);
g) vai kvalifikācijas prasība ir noteikta samērīgi ar nosprausto mērķi, proti, 
samērīguma principa ietvaros ir nepieciešams izvērtēt šādus aspektus:
1) kvalifikācijas prasībai jābūt noteiktai likuma pilnvarojumā ietverto mērķu sasniegšanai,
2) piemērotība - kvalifikācijas prasībai jābūt derīgai (t.sk. pierādāmai, pārbaudāmai) un piemērojamai. Ja likuma pilnvarojumā ietverto mērķi ar atbilstību kvalifikācijas prasībām nav iespējams sasniegt, tad kvalifikācijas prasība nav noteikta samērīga;
3) nepieciešamība - normā noteiktajai kvalifikācijas prasībai jābūt saudzīgākajam līdzeklim, kā sasniegt mērķi. Kvalifikācijas prasība ir  samērīga tad, ja nepastāv cits līdzeklis, kas ir tikpat iedarbīgs, bet tā izvēles gadījumā tiesību ierobežojums būtu mazāk jūtams;
4) samērīgums (šaurākā nozīmē) jeb proporcionalitāte. Līdzeklim un mērķim jābūt savstarpēji samērīgiem. Labumam, ko sabiedrība iegūst, nosakot kvalifikācijas prasības (tiesību ierobežojumus), ir jābūt lielākam par atsevišķa indivīda interesēm nodarīto kaitējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam papildināt projekta anotācijas 1.sadaļas 3.punktu, sniedzot atbildes uz šiem jautājumiem attiecībā uz kvalifikācijas prasībām.

Vienlaikus lūdzam skaidrot kvalifikācijas prasībās minēto būtiskāko juridisko terminu tvērumu (it īpaši kuriem normatīvajos aktos var būt dažādas pazīmes un robežas), piem., nelikumīgi dati, dati, kas rada draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai.

[1] https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/0D60CE97F195A4E0C225879E002AF1B5?OpenDocument
 

-

Aicinām anotācijas 1.3.punkta pirmajā rindkopā aktualizēt informāciju par 2022. gada 5. maija likuma "Grozījumi Valsts informācijas sistēmu likumā" pieņemšanu.

-