Atzinums

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma sadaļa plānotie pasākumi pasākuma 2.3. aprakstu, lai ņemtu vērā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 17.pantā noteikto darbiekārtošanas pakalpojumu precīzu terminoloģiju. Papildus lūdzam precizēt par 2.3. pasākumu atbildīgo institūciju Iekšlietu ministriju (PMLP), Labklājības ministriju saglabājot kā līdzatbildīgo.

 

Lūdzam izteikt 2.3. pasākumu šādā redakcijā:
“Liegt uzņēmumiem, kuri veic darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus,  uzaicināt ārvalstniekus ar ieceļošanas mērķi “Darbs”.
Vienlaikus darbiekārtošanas pakalpojumu sniedzējiem tiktu  saglabātas tiesības veikt starpniecības pakalpojumus darbiekārtošanā, nodrošinot darbinieku atlasi jebkurā trešajā valstī, un piedāvāt Latvijas darba devējam, bet darba devējam ar aģentūru par atlasīto kandidātu būtu jāvienojas Latvijā un attiecīgi arī pašam darba devējam būtu nepieciešams noformēt uzaicinājumu izvēlētajam darbiniekam, tādējādi uzņemoties pilnu atbildību par ielūgto personu, nevis paļaujoties uz šī darbinieka nomu.”
 

Lūdzam precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma 15.punktu, lai ņemtu vērā Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 17.pantā noteikto darbiekārtošanas pakalpojumu precīzu terminoloģiju. Papildus lūdzam par atbildīgo institūciju noteikt Iekšlietu ministriju (PMLP), Labklājības ministriju saglabājot kā līdzatbildīgo.
 

15. Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Labklājības ministriju, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju līdz 2025. gada 1. jūnijam īstenot informatīvā ziņojuma plānoto pasākumu tabulas 2.3. punktā noteikto pasākumu, liedzot uzņēmumiem, kuri veic  darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumus, uzaicināt ārvalstniekus ar ieceļošanas mērķi “Darbs".

Papildināt plānoto pasākumu pirmo rīcības virzienu ar šādu pasākumu:

"Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā pielāgot regulējumu attiecībā uz trešo valstu studentu iesaisti pašnodarbinātībā."

Pamatojums:
Pašreiz Imigrācijas likuma 9.panta (5¹) daļa paredz, ka ārzemniekam, kurš saņēmis ilgtermiņa vīzu vai termiņuzturēšanās atļauju sakarā ar pilna laika studijām Latvijas Republikā akreditētā izglītības iestādē vai sakarā ar studentu apmaiņu, ir tiesības uz nodarbinātību līdz 20 stundām nedēļā vai 40 stundām nedēļā studiju brīvlaika periodā pie jebkura darba devēja. Vienlaikus 9.panta pirmās daļas 1.punkts nosaka, ka ārzemniekam var piešķirt tiesības uz nodarbinātību ar ierobežojumiem, slēdzot darba līgumu ar noteiktu darba devēju noteiktā specialitātē (profesijā) vai uz nepilnu darba laiku vai slēdzot citu civiltiesisku līgumu, ja viņš vēlas būt nodarbināts. Līdz ar to jāsecina, ka 9.panta (5¹) daļa paredz ne tikai iespēju iesaistīties darba tiesiskajās attiecībās ar darba līgumu, bet arī cita veida tiesiskajās attiecībās, t.sk. arī pašnodarbinātībā. Vienlaikus gan attiecībā uz pašnodarbinātību jāuzsver, ka diezgan sarežģīti vai pat neiespējami ir noteikt vai uzraudzīt iesaistes pašnodarbinātībā stundu skaitu.
Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likums pieļauj, ka bezdarbnieka statusā ir pašnodarbināta persona, taču, nepiesaistot iesaistes pašnodarbinātībā stundu skaitam, bet ienākumam no pašnodarbinātības –  ja pašnodarbināta persona ir reģistrējusi Valsts ieņēmumu dienestā saimniecisko darbību, tās ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu un pašnodarbinātais veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) 10% apmērā, kas ir iemaksas pensijas apdrošināšanai. Nodarbinātības valsts aģentūra, izmantojot administratīvos datus, pārliecinās par minētā nosacījuma izpildi. Pašreiz tiek vērtēta nepieciešamība samazināt pieļaujamā ienākuma slieksni, ņemot vērā minimālās algas nozīmīgo pieaugumu pēdējos gados. 
Trešo valstu studenti kā pašnodarbinātie ir nodarbināti arī digitālajās darba platformās. Drīz tiks uzsākts darbs pie Eiropas Parlamenta un Padomes 2024.gada 23.oktobra  direktīvas (ES) 2024/2831 par darba nosacījumu uzlabošanu platformu darbā pārņemšanas. Direktīvas apsvērumos tiek minēts termins "gatavības režīms", uzsverot, ka Eiropas Savienības Tiesa ir lēmusi, ka “gatavības režīma” laiks, kurā darba ņēmēja iespējas veikt citas darbības ir ievērojami ierobežotas, ir uzskatāms par darba laiku. Līdz ar to, pārņemot direktīvas prasības nacionālajos normatīvajos aktos, būs liela uzmanība jāpievērš arī darba un atpūtas laika regulējumam.





 

Papildināt plānoto pasākumu pirmo rīcības virzienu ar šādu pasākumu:

"Izvērtēt un nepieciešamības gadījumā pielāgot regulējumu attiecībā uz trešo valstu studentu iesaisti pašnodarbinātībā."

Lai pēc iespējas precīzi atspoguļotu Valsts darba inspekcijas 2025.gadā izvirzīto mērķi, kas saistīts ar trešo valstu valstspiederīgo nodarbinātības uzraudzību, ņemot vērā jautājuma aktualitāti un nepieciešamību pārplānot un pārvirzīt Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos resursus (it sevišķi cilvēkresursus), Valsts darba inspekcija izsaka priekšlikumu precizēt informatīvā ziņojuma 12.lapaspuses septītās rindkopas pirmajā teikumā sniegto informāciju, to izsakot šādā redakcijā: “Ņemot vērā situāciju Latvijas darba tirgū ar trešo valstu pilsoņiem, Valsts darba inspekcija 2025.gadā plānojusi būtiski palielināt sadarbībā ar Valsts robežsardzi veicamo pārbaužu skaitu, ar mērķi tuvāko gadu laikā to trīskāršot.”
 

Ņemot vērā situāciju Latvijas darba tirgū ar trešo valstu pilsoņiem, Valsts darba inspekcija 2025.gadā plānojusi būtiski palielināt sadarbībā ar Valsts robežsardzi veicamo pārbaužu skaitu, ar mērķi tuvāko gadu laikā to trīskāršot.