Atzinums

Anotācijas 3. sadaļā “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” norādīts, ka projekts šo jomu neskar. Anotācijas 7.5. sadaļā noteikts: “Projekta izpildē iesaistītās institūcijas to realizēs esošā finansējuma ietvaros.”

Lūdzam precizēt anotāciju un izvērtēt projekta faktisko ietekmi uz pašvaldību budžetiem.

Anotācijas 7.2. sadaļā pašā projektā ir aprēķināts administratīvo izmaksu pieaugums 1 630 740,48 euro apmērā, tomēr 3. sadaļā vienlaikus norādīts, ka ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem nav. Šie secinājumi savstarpēji nav saskanīgi.

Papildus administratīvajām izmaksām pašvaldībām var rasties izdevumi informācijas sistēmu pielāgošanai, datu integrācijām, eksporta risinājumu izstrādei un tīmekļvietņu funkcionalitātes pielāgošanai. Šādu izmaksu apmērs anotācijā nav novērtēts.
Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestādes praktiskā pieredze liecina, ka pienākuma izpildei var būt nepieciešama sistēmas HORIZON un citu informācijas sistēmu pielāgošana, vienotas līgumu datu ievades struktūras izveide un papildu darbinieku iesaiste. Pirms tehniskā risinājuma izstrādes nav iespējams ticami noteikt nepieciešamās izmaksas un darba apjomu. Tādēļ nav pietiekama pamata secinājumam, ka projekts neietekmēs pašvaldību budžetus un IKT attīstību un visos gadījumos būs īstenojams esošā finansējuma ietvaros

Lūdzam precizēt anotāciju:
1) 3. sadaļā norādīt, ka projekts var ietekmēt valsts un pašvaldību budžetus, skaidrojumā ietverot informācijas sistēmu pielāgošanas un papildu cilvēkresursu nepieciešamību;
2) 7.4. sadaļā pie iekšējo procesu digitalizācijas norādīt “Jā” un raksturot nepieciešamo datu sasaistes, pārbaudes un publicēšanas procesu;
3) 7.5. sadaļā norādīt: “Projekta izpildei nepieciešamais finansējums precizējams pēc tehniskā risinājuma un informācijas sistēmu pielāgojumu apjoma noteikšanas.”.

-

Anotācijas 7.2. sadaļā administratīvā sloga aprēķinā vienai iestādei piemērots teorētisks pieņēmums – 16 stundas ceturksnī un četras reizes gadā.

Lūdzam pārskatīt administratīvā sloga aprēķinu, jo vienots 16 stundu patēriņš ceturksnī visām iestādēm neatspoguļo faktisko slogu.
Prasības izpildes darba apjomu nosaka nevis tikai publicēšanas biežums, bet arī maksājumu, iepirkumu, līgumu, līgumu grozījumu un iesaistīto institūciju skaits, kā arī izmantoto informācijas sistēmu skaits un automatizācijas pakāpe. Vienāda laika norma nelielai iestādei un valstspilsētas pašvaldībai ar vairākām iestādēm un lielu darījumu apjomu nav objektīvi pamatota.
Lūdzam administratīvā sloga aprēķinā izmantot diferencētu metodiku, ņemot vērā iestāžu darījumu apjomu un nepieciešamo datu apstrādes darbību skaitu, kā arī atsevišķi novērtēt sākotnējās ieviešanas izmaksas.

-

Anotācijas 8.1.2. sadaļā “uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību” norādīts, ka projekts šo jomu neskar.

Lūdzam mainīt anotācijas 8.1.2. sadaļas novērtējumu, norādot, ka projekts ietekmē valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Lai nodrošinātu projektā prasīto informāciju par faktiskajiem maksājumiem, nepieciešama datu iegūšana no finanšu/grāmatvedības sistēmām un to sasaistīšana ar iepirkumu un līgumu datiem. Pati anotācija kā iespējamos risinājumus min API saskarnes, automatizētus scenārijus un drošus datu eksporta/importa risinājumus. Tas pēc būtības nozīmē informācijas sistēmu pielāgošanu un datu integrāciju.
Lūdzam anotācijā atzīt IKT ietekmi un novērtēt nepieciešamos sistēmu pielāgojumus un automatizētas datu apmaiņas nepieciešamību, to izstrādes termiņus un izmaksas pašvaldībām.

-

Iebilstam pret pienākuma noteikšanu 2027. gadam decentralizēti katrai iestādei publicēt informāciju par visiem faktiskajiem izdevumiem neatkarīgi no darījuma vai līguma summas.

Prasības izpilde nav tikai tīmekļvietnes satura publicēšanas darbība. Lai sagatavotu publicējamo informāciju, pašvaldībai jāspēj sasaistīt grāmatvedības maksājumu dati ar iepirkumu un līgumu uzskaites datiem, tostarp identificēt, kuri maksājumi veikti Publisko iepirkumu likuma ietvaros un kuriem piemērojami likuma 3. un 4. pantā paredzētie izņēmumi. Lielā pašvaldībā šādi dati atrodas vairākās informācijas sistēmās un iestādēs, tādēļ prasība rada būtisku datu atlases, salāgošanas, kvalitātes kontroles un publicēšanas slogu.

Vienlaikus no 2028. gada 1. janvāra Publisko iepirkumu likumā jau paredzēts centralizēts risinājums šo datu iesniegšanai publikāciju vadības sistēmā. Anotācijā atzīts, ka šā risinājuma ieviešanai nepieciešama automatizēta datu apmaiņa, izmantojot API, automatizētus scenārijus vai drošus datu eksporta/importa risinājumus, lai novērstu manuālu datu ievadi.

Pašvaldību izmantotajā grāmatvedības un finanšu vadības sistēmā maksājumu automātiska sasaistīšana ar iepirkumiem un līgumiem pašlaik ir iespējama tikai testa režīmā attiecībā uz atsevišķiem līgumiem. Pienākuma izpildei būtu nepieciešama vienota līgumu datu ievades struktūra, sistēmas HORIZON un citu tehnisko risinājumu pielāgošana, kā arī grāmatvedības, iepirkumu, juridiskās un IT jomas darbinieku iesaiste. Pirms procesa un tehniskā risinājuma izstrādes nav iespējams ticami noteikt nepieciešamā darba apjomu.
Tādējādi atsevišķa, tikai vienu gadu piemērojama risinājuma ieviešana prasītu dublējošu informācijas sistēmu pielāgošanu un radītu papildu administratīvo slogu, kura apmērs un finansēšanas avots projektā nav pietiekami izvērtēts. Lūdzam pārskatīt 2027. gadam paredzēto decentralizēto risinājumu un nodrošināt centralizētu pagaidu datu iesniegšanas/publicēšanas mehānismu vai noteikt prasības spēkā stāšanos vienlaikus ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto centralizēto risinājumu no 2028. gada 1. janvāra.

Lūdzam svītrot projekta 1.1., 1.4., 1.5. un 1.6. apakšpunktu, neieviešot 2027. gadam atsevišķu informācijas publicēšanas pienākumu. Projekta 1.2. un 1.3. apakšpunktā paredzētie tehniskie precizējumi saglabājami.

-

Ja 1. iebildums netiek atbalstīts, nav atbalstāma pienākuma attiecināšana uz visiem darījumiem neatkarīgi no summas.
Pilnīgi visu maksājumu norādīšana (neatkarīgi no darījuma summas) radītu nesamērīgu administratīvo slogu.

Lūdzam projekta 1.1. apakšpunktā 20.9.¹ apakšpunkta ievaddaļu izteikt šādā redakcijā:
“20.9.¹ sadaļā “Publiskie iepirkumi” ne vēlāk kā līdz kalendāra gada ceturksnim sekojošā mēneša pēdējam datumam iekļauj informāciju par ceturksnī veiktajiem maksājumiem saistībā ar iepirkumiem, kuri veikti atbilstoši Publisko iepirkumu likumam un kuru paredzamā līgumcena ir vienāda ar šā likuma 9. panta pirmajā daļā noteiktajām līgumcenu robežvērtībām vai lielāka, kā arī ar šo iepirkumu ietvaros noslēgtajiem iepirkuma līgumiem, publicējot vismaz šādu informāciju:”

Pārējo 20.9.¹ apakšpunkta redakciju saglabāt negrozītu.

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt viena gada pārejas regulējuma samērīgumu un lietderību.

Pašvaldībām līdz 2027. gada sākumam var būt nepieciešams izveidot vai pielāgot datu apkopošanas, integrācijas un publicēšanas risinājumus, kas pēc viena gada būs aizstājami ar Publisko iepirkumu likumā paredzēto centralizēto risinājumu. Tādējādi pastāv risks, ka publiskie līdzekļi tiks izmantoti īslaicīgu, savstarpēji atšķirīgu risinājumu izstrādei vairākās iestādēs.

Lūdzam anotācijā salīdzināt decentralizētā viena gada risinājuma kopējās izmaksas ar centralizēta pagaidu risinājuma izmaksām un izvēlēties risinājumu, kas novērš paralēlu IT risinājumu izstrādi pašvaldībās.

-

Skat. iebildumu pie 20.9.¹ apakšpunkta.

-