Atzinums

Ievērojot to, ka Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centrs ir atvasināta publiska persona, tad uz centru attiecas ne tikai Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, bet arī Ministru kabineta 27.08.2024. skatītais informatīvais ziņojums "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamo prioritāri pasākumu pamatprincipiem un uzdevumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026 un 2027. gadam"sagatavošanu" ietvertais 8.princips, kā arī MK 19.09.2024. protokollēmumā (MK protokols Nr. 38, #2 3.punkts) noteiktais, ka neveido jaunas amata vietas valsts pārvaldē, izņemot gadījumus, kad tiek pieņemts atsevišķs Ministru kabineta lēmums.
Tāpat vēršam uzmanību, ka likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” (reģ. Nr: 757/Lp14) 79. pantā noteikts, ka 2025. gadā valsts un pašvaldību institūcijās netiek palielināts kopējais no valsts pamatbudžeta finansēto amata vietu skaits, izņemot gadījumus, kad ir pieņemts atsevišķs pašvaldības domes vai Ministru kabineta lēmums.
Ievērojot minēto, likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) ir norādāms Latvijas Nacionālais mākslīgā intelekta centra darbībai nepieciešamo amata vietu skaits, kā arī tas, no kurienes tās tiks iegūtas.
Gadījumā, ja tiks radītas jaunas amata vietas, tad tam ir jāparādās Ministru kabineta protokollēmumā.
Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka amata vietu skaita palielināšana valsts pārvaldē nav atbalstāma, ņemot vērā MK 19.09.2024. sēdē lemto.  
 

-

Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otrajai daļai nodibinājums ir mantas kopums, kas nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Savukārt minētā likuma 3. pantā ir noteikts, ka nodibinājums iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tiek ierakstīts biedrību un nodibinājumu reģistrā.
Valsts pārvaldes iekārtas likuma 6. pantā noteikts, ka valsts pārvalde ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā. Neviena iestāde vai pārvaldes amatpersona nevar atrasties ārpus šīs sistēmas.
Savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 1. panta 2. punktā noteikts, ka atvasināta publiska persona ir pašvaldība vai cita ar likumu vai uz likuma pamata izveidota publiska persona. Tai ar likumu piešķirta sava autonoma kompetence, kas ietver arī sava budžeta veidošanu un apstiprināšanu. Tai var būt sava manta.
Ievērojot minēto, ja tiek izveidots nodibinājums atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam, tad tas atbilstoši Valsts pārvaldes iekārtas likumam ir atvasināta publiska persona.
Vēršam uzmanību, ka Valsts pārvaldes iekārtas likuma 8. panta pirmajā un otrajā daļā ir noteikts, ka atvasinātu publisku personu institucionālās padotības formu un saturu nosaka likums, ar kuru vai uz kura pamata attiecīgā atvasinātā publiskā persona izveidota. Ja likumā nav noteikts citādi, attiecīgā atvasinātā publiskā persona atrodas Ministru kabineta pārraudzībā. Atvasinātu publisku personu funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie akti, saskaņā ar kuriem attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumi tiek veikti.
Ievērojot minēto, likumprojektā jānorāda Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra funkcionālās padotības formu un saturu, kā arī to, kura Ministru kabineta locekļa pārraudzībā atradīsies Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centrs.
 

-

Vēršam uzmanību, ka Satversmes tiesa 2006. gada 16. oktobra spriedumā "Par Radio un televīzijas likuma 46. panta sestās, septītās, astotās un devītās daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 58. un 91. pantam" norādīja, ka, tā kā valsts pārvaldei pamatā jābūt padotai Ministru kabinetam, tad Saeima patstāvīgu valsts iestādi var veidot vienīgi tādos gadījumos, kad to prasa citu konstitucionālo normu īstenošana. Patstāvīgās valsts iestādes ir izņēmums no valsts pārvaldes vienotības principa, un kā tādas ir veidojamas tikai īpašos gadījumos, kad demokrātiskā tiesiskā valstī citādi nevar nodrošināt pienācīgu pārvaldi noteiktā izpildvaras darbības jomā.
Atsevišķa valsts pārvaldes sfēra var tikt izņemta no Ministru kabineta kompetences un nodota patstāvīgai valsts iestādei, ja tiek konstatēts, ka šajā jomā Ministru kabinetam padota valsts iestāde nespēs nodrošināt pienācīgu pārvaldību.
Satversmes 1. pants noteic arī stingras robežas. Nav pieļaujama tādu patstāvīgu valsts iestāžu veidošana, kurām piešķirtās funkcijas ir iespējams tikpat efektīvi īstenot arī Ministru kabineta padotībā esošai iestādei.
Ievērojot minēto un izvērtējot likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un likumprojektu, tostarp centra uzdevumus, nav secināms, kāpēc nepieciešams šāds izņēmums no valsts pārvaldes vienotības principa, tas ir, nosakot, ka Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centrs ir nodibinājums. Tieši otrādi ir secināms, ka Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra funkcijas, uzdevumus ir iespējams efektīvi īstenot arī kā Ministru kabineta padotībā esošai iestādei.
Ņemot vērā minēto, likumprojekts nav atbalstāms.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likuma 2. panta otrajai daļai nodibinājums ir mantas kopums, kas nodalīts dibinātāja noteiktā mērķa sasniegšanai, kam nav peļņas gūšanas rakstura. Tādējādi, lai izveidotu nodibinājumu ir nepieciešams mantas kopums, kas tiks novirzīts konkrētiem mērķiem un šī nodibinājuma uzdevums ir finansiāli atbalstīt un veicināt šos mērķus un projektus.
Ievērojot minēto un izvērtējot likumprojekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un likumprojektu, nav konstatējams, ka Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centrs budžets tiks veidots un izmantots savādāk kā tiešās valsts pārvaldes iestādē, jo no projekta secināms, ka Latvijas Nacionālā mākslīgā intelekta centra budžetu galvenokārt veidos valsts dotācija.
Vēršama uzmanība, ka, piemēram, saskaņā ar Konceptuālo ziņojumu "Par Valsts kultūrkapitāla fonda finansēšanas modeļa maiņu" Valsts kultūrkapitāla fonda (kas arī ir nodibinājums) finansēšanas modelis paredz, ka no 2022. gada Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums no valsts budžeta kļūs proporcionāls attiecīgā gada plānotajiem nodokļu ieņēmumiem no alkohola akcīzes nodokļa (3%), tabakas akcīzes nodokļa (2%), izložu nodokļa (1.37%) un azartspēļu nodokļa (2.21%) apmērā no valsts budžeta daļas. Savukārt Sabiedrības integrācijas fonda (kas arī ir nodibinājums) finansējums notiek projektu veidā.

-

Nav saprotams 7.panta nosaukums, jo nevienā no panta daļām nekas netiek atrunāts par iekšējo revīziju. 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekta 6.panta trešā daļa nosaka, ka Centra sekretariāta funkcijas veic VDAA lūdzam papildināt kas nodrošina grāmatvedības funkciju. 
Vēršama uzmanību, ka grāmatvedības uzskaites veikšanas kārtību un tiesību subjektus kam tā ir jāveic nosaka Grāmatvedības likums līdz ar ko nav saprotams kāpēc šajā likumprojektā  (kas būtu uzskatāms par speciālo attiecībā pret Grāmatvedības likumu) grāmatvedības uzskaite ir izdalīta atsevišķi, bet tā neatškiras no Grāmatvedības likumā noteiktā. 

-

Lūdzam papildināt Anotāciju ar skaidrojumu kādas funkcijas vai atbalsta veidus nodrošinās Centram VDAA, veicot Sekretariāta funkciju. 
Vienlaikus lūdzam arī skaidrot kas veiks grāmatvedības funkciju Centram. 

-