Atzinums

Komentējot plāna 1.pielikuma 1.2.punktu "Veikt nepieciešamos grozījumus, lai palielinātu gada pārskatu obligātās revīzijas (pārbaudes) slieksni, attiecinot šo prasību uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem.":
LZRA neatbalsta un iebilst pret plāna punktā paredzēto obligātās gada pārskatu revīzijas sliekšņa paaugstināšanu, attiecinot to tikai uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem. Revīzija ir būtiska finanšu sistēmas sastāvdaļa, kas nodrošina pārskatu patiesumu un uzticamību valstij, FM, VID, investoriem, bankām, kreditoriem un pašiem uzņēmumu īpašniekiem. Šobrīd auditēti tiek tikai aptuveni 3% no VID reģistrētajiem uzņēmumiem, bet 97% uzņēmumu netiek pakļauti nekādai neatkarīgai gada pārskatu pārbaudei. Papildu sliekšņa paaugstināšana vēl vairāk samazinās finanšu pārskatu caurspīdīgumu un palielinās riskus nodokļu aprēķinu un iekasēšanas sistēmai. Administratīvais slogs mikro un mazajiem uzņēmumiem jau ir samazināts ar atvieglotām gada pārskata prasībām. Vienlaikus nav veikts izvērtējums par būtiskajām atšķirībām starp Komercreģistra un VID reģistrēto aktīvo uzņēmumu skaitu. Uzskatām, ka revīzijas apjoma tālāka samazināšana apdraud finanšu sistēmas stabilitāti un sabiedrības uzticēšanos tai. Statistikas saites lūdzu skatīt šeit:  https://www.vid.gov.lv/lv/nodoklu-maksataji-katalogs/nodoklu-maksataju-juridisko-personu-skaits-2026-gada
un https://www.ur.gov.lv/lv/jaunumi/statistika/.
]LZRA iebilst, ka Ekonomikas ministrija tiek noteikta kā atbildīgā institūcija šāda būtiska jautājuma virzīšanā, kas atrodas Finanšu ministrijas funkcionālās un politiskās atbildības jomā. Kā redzams no LZRA rīcībā esošās informācijas 2024./2025.gada revīzijas sezonā tika revidētas 4546 kritērijiem atbilstošas mazas sabiedrības, no kurām tikai 77 bija pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas veido 1,69% no revidētajiem maziem uzņēmumiem, savukārt ierobežotās pārbaudes tika veiktas 970 mazu sabiedrību gada pārskatiem, no tiem 25 mazām sabiedrībām - pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kas veido 2,57% no pārbaudītajiem mazajiem uzņēmumiem. LZRA rīcībā nav precīzas informācijas par to, cik precīzi Latvijā ir uzņēmumu, kas nodarbojas tikai ar pārtikas mazumtirdzniecību un atbilst mazas vai mikrosabiedrības kritērijiem.  Publiskā informācija liecina, ka LaTS tīklā darbojas 270 uzņēmumi, top! tīklā darbojas 12 uzņēmumi, no tiem divas mazas sabiedrības, Elvi veikalu tīklā arī varētu darboties ap 20 uzņēmumu, un Citro tīklā darbojas 4 uzņēmumi, no tiem viena maza sabiedrība. Mūsu ieskatā, obligātas revīzijas sliekšņu palielināšanas iniciatīva pārtikas mazumtirdzniecības mazo sabiedrību izmaksu samazināšanas nolūkos faktiski tiem veikta viena tīkla - LaTS - interesēs, neskatoties uz to, ka, kā redzams no publiski pieejamās informācijas, LaTS tīklā franšīzes devējs 2024.gadā guva EUR 1 000 000 peļņu.  
Lai lemtu par revīzijas sliekšņu maiņu, ir jāanalizē visu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi kopumā, nevis atrauti viena nozare, kuras revidēto (pārbaudīto) uzņēmumu skaits ir niecīgs.



 

-

Komentējot plāna sadaļā MĒRĶI UN VEICAMIE UZDEVUMI 13.lpp. minēto par to, ka EM šajā plānā koncentrējas uz tirdzniecības jomā veicamajiem pasākumiem - tirgotāju lielāko izmaksu apzināšanu un mazināšanu:
Var piekrist, ka, lai veiktu lielāko izmaksu mazināšanu, ir jāveic pašizmaksas struktūras analīze. Atslēgas vārds šajā apgalvojumā ir ''lielāko''. Publiski pieejamā informācija liecina, ka Latvijas 25 lielāko mazumtirdzniecības uzņēmumu rentabilitāte ir tikai 2%. Pat ja izdosies kaut nedaudz samazināt tipiski lielākās tirgotāju izmaksas, piemēram, tirdzniecības personāla darba izmaksas, preču iegādes izmaksas, transporta izmaksas, elektroenerģijas apdrošināšanas izmaksas, tad maz ticams, ka šo izmaksu samazinājums samazinās arī pārdošanas cenas.
 

-

Komentējot plāna sadaļā MĒRĶI UN VEICAMIE UZDEVUMI 8.lpp, minēto, ka rīcības plāna normatīvā regulējuma prasību pārskatīšanas rīcības virziena 1.2. punktā iekļauts uzdevums veikt nepieciešamos grozījumus, lai palielinātu gada pārskatu obligāta revīzijas slieksni, tādējādi neradot būtisku administratīvo slogu mazajiem uzņēmumiem:
Pavisam nesen - 2024.gada 17.oktobrī - obligātās revīzijas sliekšņi, kas skar neto apgrozījuma un bilances kopsummas robežvērtibas, jau tika palielināti par 25%, un tie stājās spēkā, sākot ar 2024. pārskata gadu. 2025.gads bija otrais gads, kad ir spēkā šie paaugstinātie kritēriji.
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas nolikumu Finanšu ministrija, nevis Ekonomikas ministrija, ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas tostarp ietver grāmatvedības politikas un komercsabiedrību revīzijas politikas nozares, tādējādi jautājums par revīzijas politikas maiņu ir Finanšu ministrijas kompetencē. Lai lemtu par revīzijas sliekšņu maiņu, ir jāanalizē visu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi kopumā, nevis atrauti viena nozare, kuras revidēto uzņēmumu skaits ir niecīgs.
Kā redzams no LZRA rīcībā esošās informācijas 2024./2025.gada revīzijas sezonā tika revidētas 4546 kritērijiem atbilstošas mazas sabiedrības, no kurām tikai 77 bija pārtikas preču mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas veido 1,69% no revidētajiem maziem uzņēmumiem.
 

-

Komentējot Kopsavilkumā minēto, ka no datiem izriet, ka vairāk kā puse pārtikas preču mazumtirgotāju, kuru juridiskās adreses atradās ārpus pilsētām (lauku teritorijās), kā arī tie, kas pēc 2 pazīmēm atbilda mikrouzņēmuma definīcijai, strādā ar zaudējumiem:
LZRA atkārtoti uzsver, ka saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu uz mikrouzņēmumiem neattiecas ne obligātās revīzijas, ne ierobežotās pārbaudes prasības.
Papildus vēršam uzmanību, ka šie veikali pašlaik darbojas dažādu franšīzes uzņēmumu ietvaros. Tipiski, ka franšīzes devēja pakalpojumu izmaksas ir tik būtiskas, ka pašiem tirgotājiem nekas cits neatliek kā samierināties ar šīm izmaksām un darboties uz minimālas peļņas vai zaudējumu robežas.

 

-

Komentējot Kopsavilkumā minēto vienu no virzieniem izvirzītā mērķa sasniegšanai - normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana, piemēram, nozares identificētie problēmjautājumi saistībā ar kases aparātu lietošanas nosacījumiem un gada pārskatu obligātās revīzijas (pārbaudes) slieksni:
Iebilstam pret obligātās revīzijas sliekšņa jautājuma iekļaušanu kā vienu no normatīvā regulējuma pārskatīšanas virzieniem, jo plānā nav veikt ekonomiskā analīze, nav sniegti nekādi fakti un pamatojums tam, ka pārtikas mazumtirdzniecības uzņēmumiem, kam veicama obligātā revīzija vai pārbaude, tā uzskatāma par birokrātisku vai administratīvu šķērsli, kura likvidēšana sniegtu sabiedrībai lielāku ieguvumu nekā iespējamās negatīvās sekas no šo prasību atcelšanas, piemēram, finanšu disciplīnas pasliktināšanās, ziņotās finanšu informācijas uzticamības samazināšanās.
Arī arguments, ka paaugstinot gada pārskatu obligātās revīzijas (pārbaudes) slieksni mazinās vai nepalielinās plaisu starp nominālā un reālā apgrozījuma vērtībām mazumtirdzniecības nozares pārtikas veikalos, neiztur kritiku, jo, kā redzams, piemēram, no viena uzņēmuma, kas strādā LaTS tīklā - Lats veikali, SIA - gada pārskata, revīzijas izmaksas veidoja 0,06% no šī uzņēmuma neto apgrozījuma 2024.gadā. Praktiskā izteiksmē tas nozīmē, ka 20,00 EUR vērtu pirkumu revīzijas izmaksas ietekmē vien par 0,012 EUR jeb 1,2 centiem. Šāds apmērs ir finansiāli nebūtisks un nevar kalpot par argumentu cenu pieauguma pamatošanai nozares līmenī. Bez tam, analizējot "Latvijas Tirgotāju savienība" SIA gada pārskatu, redzams, ka revīzijas izmaksas veido 0,027 %. Savukārt, ''Lats veikali'' reklāmas izmaksas, kuras saņem Latvijas Tirgotāju savienība, ir 0,14 % no neto apgrozījuma. 
Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Finanšu ministrijas nolikumu Finanšu ministrija, nevis Ekonomikas ministrija, ir vadošā valsts pārvaldes iestāde finanšu nozarē, kas tostarp ietver grāmatvedības politikas un komercsabiedrību revīzijas politikas nozares, tādējādi jautājums par revīzijas politikas maiņu ir Finanšu ministrijas kompetencē. Lai lemtu par revīzijas sliekšņu maiņu, ir jāanalizē visu tautsaimniecības nozaru uzņēmumi kopumā, nevis atrauti viena nozare.
Bez tam atgādinām, ka 2024.gada 17.oktobri stājās spēkā grozījumi Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, ar kuriem revīzijai pakļauto uzņēmumu kritēriju sliekšņi tika paaugstināti par 25%. Attiecīgi par mazu sabiedrību, kuras gada pārskatu revidē (pārbauda) zvērināts revidents, ir uzskatāms uzņēmums, kura rādītāji 2 gadus pēc kārtas pārsniedz divas no trim šādu kritēriju robežvērtības:
bilances kopsumma — 1 000 000 euro ;
neto apgrozījums — 2 000 000 euro ;
vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 50 .
Mazajiem uzņēmumiem ar robežvērtībām:
1) bilances kopsumma — 451 000 euro līdz 499 00 euro ;
2) neto apgrozījums no 901 000 līdz 999 999;
3) vidējais darbinieku skaits pārskata gadā — 11 līdz 24
jau pie esošajiem kritērijiem ne obligātā revīzija, ne ierobežotā pārbaude netiek veikta.
Savukārt mikrosabiedrību gada pārskatu revīziju (pārbaudi) minētais likums neprasa. Ja kāds mikrouzņēmums veic gada pārskata revīziju, tad tā ir attiecīgā uzņēmuma brīvprātīga iniciatīva.

-

Komentējot Kopsavilkumā minēto par noslēgto Memorandu par pārtikas preču tirdzniecību:
Vēršam uzmanību, ka SIA "Elvi Latvija" valdes locekle L.Vārtukapteine izdevumā Latvijas biznesa gada pārskats, saite šeit: https://www.firmas.lv/resources/lbgp/2025/books/LBGP_2025.pdf?v28 ir norādījusi, ka Parakstītais pārtikas cenu memorands rosinājis zemo cenu grozu ieviešanu veikalos. Lai īstenotu memorandā pausto apņemšanos, “Elvi” veikalos zemo cenu groza produktu pārdošana būtībā tiek subsidēta ar citām preču cenām, jo šo produktu piecenojums bieži nenosedz to tirgošanas izmaksas. Uz aicinājumu ar izdevīgiem piedāvājumiem iesaistīties, ražotāji atsaucas ļoti kūtri, bet valsts, kuras rīcībās ir efektīvs rīks – PVN likmes samazināšana pirmās nepieciešamības precēm, pagaidām šādu variantu neizskata.

-