Atzinums

Tieslietu ministrija, noraidot LPS iepriekš izteikto iebildumu:
"Tā kā regulējums skar privātpersonas, kurām ir pretējas intereses: zemes īpašniekus un uz šīm zemēm esošo ēku īpašniekus, Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā ir nepieņemami šādu likumprojektu nenodot sabiedrības līdzdalībai publiskā apspriešanā, turklāt arī Tiesību aktu portālā pieprasīt atzinumu sniegšanu par minēto likumprojektu steidzamības kārtībā. "
Izziņā norāda:: "Satversmes tiesa spriedumā norādījusi, ka atbilstīgs atlīdzinājums zemes īpašniekiem pienākas par viņu pamattiesību nepamatotu aizskārumu no 2025. gada 1. janvāra līdz dienai, kad stājas spēkā jauns zemes likumiskās lietošanas maksas tiesiskais regulējums. Tādējādi, lai novērstu turpmāku zemes īpašnieku tiesību aizskārumu gadījumu rašanos (turklāt tādējādi arī samazinot no valsts budžeta izmaksājamo kompensāciju apmēru), nepieciešams, lai pēc iespējas ātrāk spēkā stājas arī grozījumi likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību"."
Tomēr Satversmes tiesa lēmumu pieņēma jau 2025. gada 10. decembrī, savukārt šis likumprojekts Tap portālā izsludināts tikai 26.04.26.

-

Atkārtoti norādām - Šobrīdējais likuma regulējums, kā arī Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi neparedz risinājumu konstatētajai sistēmiskajai problēmai- objekta- zemes, kas ir likumiskajā lietošanā, biežai nenoteiktībai, gadījumos, kad viena māja atrodas uz vairākām zemes vienībām, vai gadījumos, kad uz vienas lielas zemes vienības atrodas daudzas ēka, turklāt ne tikai dzīvojamās ēkas. Lai arī daudzos gadījumos zemes īpašnieki savas zemes vienības sadala, lai katrai ēkai būtu piekritīga tikai viena zemes vienība vai arī savās zemes vienībās izdala zemes vienību daļas, tomēr katrai mājai publiskā reģistrā nevar noskaidrot precīzu objekta- likumiskajā lietošanā esošās zemes platību, tās robežas, tādējādi arī nav iespējams noskaidrot objekta kadastrālo vērtību. Tas ir īpaši nepieņemami, jo spēkā esošā likuma regulējums paredz ēkas īpašnieka pienākumu maksāt likumisko lietošanas maksu pat nesaņemot rēķinu no zemes īpašnieka, bet dzīvokļu īpašnieku iespējas noskaidrot objekta kadastrālo vērtību, ja kadastrā nav paša objekta, ir problemātiskas. Turklāt nav pieņemami, ja lielām zemes vienībām uz kurām atrodas ne tikai dzīvojamās mājas, bet arī cita lietojuma ēkas, dzīvojamo ēku īpašniekiem likumisko lietošanas maksu jāaprēķina no visai zemes vienībai noteiktās kadastrālās vērtības proporcionāli likumiskajā lietošanā esošās zemes platībai, ja Valsts zemes dienests šādās zemes vienībās biroju, veikalu aizņemto platību novērtē augstāk, nekā dzīvojamo ēku aizņemto platību, vai arī otrādi- ja uz zemes vienības ir  arī sabiedriskās ēkas, to aizņemtā zemes platība tiek vērtēta zemāk.  Gadījumos, kad viena ēka atrodas uz vairākām zemes vienībām, ir izveidojusies nepieņemama situācija, kurā katras šādas zemes vienības 1m2 kadastrālā vērtība ir atšķirīga, proti, ēkai likumiskajā lietošanā esošās zemes ir novērtētas atšķirīgi, lai arī likuma regulējums paredz šo tikai kā pārejas situāciju, kamēr ēkas un zemes īpašums netiek apvienots vienā īpašumā.

Ja valsts nosaka regulējumu starp 2 privātpersonām, tad regulējumam jāparedz, ka ir skaidri zināms objekts uz kuru minētais regulējums attiecas, kā arī ja regulējumā tiek ietverta obligāti pienākumi maksāt no valsts noteiktas kadastrālās vērtības, tad valstij ir jānodrošina, ka objektam eksistē  kadastrālā vērtība, nepieļaujot interpretācijas šādas vērtības 'izgūšanā' no citam, lielākam objektam noteiktas vērtības.  Skaidrība par objektu, tā vērtību, kā arī šo datu esība Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā varētu sekmēt arī šādu zemju izpirkšanu, jo šobrīd pirms izpirkšanas uzsākšanas ēkas īpašnieki nezina faktisko izpērkamās zemes kadastrālo vērtību, ja tā visa nav vienas mājas likumiskajā lietošanā.

Turklāt bez šādu zemes vienības daļu reģistrācijas nav iespējama šo zemju izpirkšana un to reģistrāciju, kā arī zemes vienības daļas kadastrālās vērtības aprēķinu jau šobrīd paredz Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums. Bet tā kā tās tiek reģistrētas tikai pēc tam, kad pieņemts lēmums par izpirkšanu, veidojas situācijas, kurās kadastrālā vērtība no kuras maksāta likumiskās lietošanas maksa ir citāda nekā kadastrālā vērtība, kas aprēķināta pēc zemes vienības reģistrācijas, turklāt situācijās, kurās nav mainījušies ne kadastrālās vērtības aprēķina normatīvie akti, ne objekta dati, kurus izmanto masveida kadastrālajā vērtēšanā. Tādējādi, ja valsts patiesi vēlas veicināt dalītā īpašuma izbeigšanu, ir jāreģistrē likumiskās lietošanas objekts katrai būvei, kas ir citu īpašnieku īpašumā un atbilst likumiskās lietošanas objekta definējumam attiecībā uz būvēm.

Lūdzam papildināt 38.panta pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā: 
Piedāvātā redakcija
Ja ēkai likumiskajā lietošanā ir tikai daļa no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētas zemes vienības, Valsts zemes dienests bez maksas izveido un reģistrē atbilstošu zemes vienības daļu, kā arī šādu zemes vienības daļu kadastrāli vērtē kā atsevišķu zemes vienību, nodrošinot savstarpējās salīdzināmības principa ievērošanu zemēm ar vienādu lietojumu, kā arī nodrošinot, visām zemes vienībām, ja tās visas ir tikai vienas ēkas likumiskajā lietošanā, un zemes vienību daļām, kas ir tikai vienas ēkas likumiskajā lietošanā, vienādu 1m2 kadastrālo vērtību.

Tieslietu ministrija vairākkārtīgi ir norādījusi, ka tā nezina precīzu objektu loku uz kuru attiecas likumiskās lietošanas tiesības. Ļoti iespējams, ja Tieslietu ministrijas rīcībā būtu bijuši precīzi dati, tad tā nebūtu rosinājusi attiecībā uz likumiskās lietošnas tiesībām piemērot universālo kadastrālo vērtību. Lai turpmāk varētu pieņemt datos balstītus lēmumus, kā arī lai varētu pilnveidot kadastrālo vērtēšanu tieši attiecībā uz zemēm, zem ēkām, kurām zeme ir arī likumiskajā lietošanā, Lūdzam likumu papildināt ar jaunu punktu šādā redakcijā: 

Institūcija Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā bez maksas reģistrē pazīmi par būves atbilstību šī likuma 14. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. punktiem.

Tieslietu ministrijas piedāvātais regulējums ietver pēc būtības 2 savstarpēji nesavietojamus regulējumus:
1) pienākumu būves īpašniekam maksāt lietošanas maksu arī nesaņemot no zemes īpašnieka maksāšanas paziņojumu
2) pienākumu būves īpašniekam segt maksāšanas paziņojuma izmaksas, kas prezumē, ka zemes īpašniekam tomēr būtu jānosūta maksāšanas paziņojums, tādējādi maksa būtu veicama saņemot maksāšanas paziņojumu.
Ja valsts regulē 2 privātpersonu savstarpējās attiecības, tad regulējumam jābūt nepārprotamam un skaidram, protams, 2 privātpersonām ir jāsaglabā tiesības vienoties citādi, tomēr, ja vienošanās nav noslēgta, regulējumam jābūt skaidram, kas nepieļauj situācijas, kurās viena privātpersona ir gaidījusi maksāšanas paziņojumu, bet vēl to nesaņemot konstatē, ka otra privātpersona jau veic līdzekļu piedziņu, motivējot, ka pirmajai pašai bez maksāšanas paziņojuma bija jāzin gan maksājuma apmērs, gan tas jāsamaksā.  Lūdzam likumprojektā novērst šo pretrunu, t.sk. likuma 38.panta otrajā daļā.

-

Norma nosaka, ka lietošanas maksas ir rēķināma no likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības. Tā kā likumiskajā lietošanā esošā zeme bieži ir tikai daļa no zemes īpašniekam piederošās zemes vienības, ir jānodrošina, ka kadastrālā vērtība tiek aprēķināta objektam- likumiskajā lietošanā esošai zemei. Tas ir īstenojams, ja valsts informāciju sistēmās tiek nodrošināta likuma objekta- likumiskajā  lietošanā esošā zeme- esība. Vēršam izmanību uz faktu, ka Tieslietu ministrijas izstrādātā un Ministru kabineta apstiprinātā kadastrālās vērtēšanas metodika paredz zemes vērtēšanu atbilstoši uz tās esošo ēku galvenajam lietošanas veidam vai atbilstoši teritorijas plānojumos atļautajai izmantošanai neapbūvētām vai daļēji apbūvētām zemēm, tādējādi, visos gadījumos, kad uz zemes atrodas ne tikai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, bet arī cita lietojuma būves vai zemes vienībā ir lielas platības, kurās ir atļauta jauna apbūve, zemes vienībai noteiktā kadastrālā vērtība neatbilst likumiskajā lietošanā esošajai zemei, jo ja tā pati likumiskajā lietošanā esošā zeme būtu noteikta kā atsevišķa zemes vienība, tās kadastrālā vērtība (nemainoties nevienam citam parametram) būtu atšķirīga. Lūdzam nodrošināt, ka ir ne tikai  likumiskās lietošanas objekts, bet arī kadastrālā vērtība tiek noteikta šim objektam. 

-

Tieslietu ministrijas piedāvātā norma par nekustamā īpašuma nodokļa kompensāciju ir pretrunā pašas Tieslietu ministrijas iepriekš virzītajam konceptam, kura rezultātā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tika veiktas izmaiņas, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības. Minētā neaplikšanas pazīme no Tieslietu ministrijas puses tika pamatota ar vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas nepieciešamību, ka visiem zemes īpašniekiem jāsaņem vienāda atlīdzība, t.sk. pašvaldībām, tādējādi pašvaldību kā zemes īpašnieku atlīdzība par minētajām zemēm ir noteikta tikai kā likumiskās lietošanas maksa, kurā tāpat kā citu īpašnieku saņemtajā maksā ietilpst arī nekustamā īpašuma nodoklis. 
Ēku īpašnieki nevar zināt kāds nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts zemes īpašniekam par likumiskajā lietošanā esošo objektu, jo 1) nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts par visu zemes vienību, nevis par likumiskajā lietošanā esošo daļu, pat ja tā ir reģistrēta kā zemes vienības daļa; 2) zemes īpašniekam var būt piemēroti gan atbrīvojumi, gan kāda zemes vienības daļa var būt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekam.
Šāds regulējums, kas paredz ka vienai privātpersonai ir jākompensē otrai privātpersonai kāda nodokļa, kas aprēķināts otrajai personai, nav pieņemams, jo ja tas tiek noteikts ar likumu, tad strīdu gadījumos pirmā privātpersona lūgs datus par nodokļa apmēru nodokļu administrācijai, bet tai 1) nebūs tiesību tādus datus izsniegt; 2) pat ja tādas tiesības tiktu noteiktas, datu izsniegšana radīs papildus lielu administratīvo slogu, jo daudzdzīvokļu ēkas parasti pieder ļoti daudziem īpašniekiem; 3) pat ja tiktu kompensēti datu izsniegšanas izdevumi, nevienā reģistrā nav iespējams konstatēt būves atbilstību šī likuma 14.panta pirmajai daļai, kas nosaka būves atbilstību likumiskās lietošanas objektam- zemei zem tās: 
"14. pants
Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:
1) ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai;
2) ēkas iegūtas, privatizējot valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus;
3) ēkas uzceltas uz valstij vai pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes, kas atbilstoši likumam piešķirta pastāvīgā lietošanā zemes reformas laikā;
4) ēkas (būves), izmantojot būvlietojuma tiesības, uzceltas kā privatizēto uzņēmumu blakus lietas [šīs ēkas (būves) uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu kopā ar privatizētajām ēkām];"

Lūdzam izslēgt no normas regulējumu par nekustamā īpašuma nodokli.

-

Tā kā kadastrālā vērtība zemei var mainīties pat gada laikā un arī mainās gada laikā, lūdzam nodrošināt, ka būvju īpašniekiem tiek paziņots par kadastrālās vērtības izmaiņām zemei, kas ir viņu likumsikajā lietošnā. 

-

Tieslietu ministrijas piedāvātie grozījumi mehāniski uzliek papildus slogu dzīvokļu īpašniekiem, paredzot, ka visos gadījumos tiem papildus likumiskās lietošanas maksai par zemi ir jākompensē zemes īpašniekam arī nekustamā īpašuma nodoklis par zemi.  Vēršam uzmanību uz faktu, ka daudzos gadījumos likumiskās lietošanas maksa būtiski pieauga ar 2025.gada universālajām kadastrālajām vērtībām, kas bija lielākas nekā fiskālās kadastrālās vērtības un minētajos gadījumos zemes īpašnieku ienākumi no likumiskās lietošanas bija būtiski  lielāki nekā nekustamā īpašuma nodoklis. Grozījumi šajos gadījumos vēl vairāk palielinās zemes īpašnieku ienākumus, kas būtiski pieauga jau 2025.gadā saistībā ar universālo kadastrālo vērtību būtisku pieaugumu salīdzinājumā ar fiskālajām kadastrālajām vērtībām. LPS ieskatā uz šiem gadījumiem neattiecas Satversmes tiesas spriedums, bet piedāvātie grozījumi rada bažas par satversmību attiecībā uz ēku īpašniekiem.

Turklāt visiem dzīvokļu īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kas dzīvokļus privatizēja, faktiski nebija izvēles iespēju, jo iespēja - neprivatizēt dzīvokli, nevar tikt uzskatīta par izvēli attiecībā uz esību piespiedu nomas attiecībās ar zemes īpašnieku jeb likumiskās lietošanas tiesībās ar zemes īpašnieku.

Savukārt zemes īpašniekiem un viņu mantiniekiem, kas atjaunoja īpašuma tiesības, bija reālas izvēles: atjaunot īpašuma tiesības, zinot, ka uz zemes atrodas ēkas, kas viņiem nepieder, pieprasīt zemes īpašuma tiesības atjaunot citā vietā, saņemt īpašuma kompensācijas privatizācijas sertifikātus.

Turklāt gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieki iedalās tajos, kas aprakstīti iepriekš, un tādos, kas brīvprātīgi 'iestājās' šajās attiecībās dažādos veidos kļūstot par dzīvokļu vai zemju īpašniekiem, zinot, ka zeme ir piespiedu nomā jeb likumiskajā lietošanā. Tātad apzinājās šādu attiecību esību un saskatīja izdevīgumu kļūt par dalītā īpašuma īpašniekiem.

Savukārt šie brīvprātīgie gan zemju, gan dzīvokļu īpašnieki savstarpēji iedalās fiziskajās un juridiskajās personās. Juridiskās personas, kas ir komersanti ir vēl specifiskāka apakšgrupa, jo pēc definīcijas komersanta jeb komercsabiedrību mērķis ir gūt peļņu, t.sk. uzņemoties daudzus un dažādus riskus.

Latvijas Pašvaldību savienības ieskatā regulējumā būtu jāņem vērā šie būtiski dažādie apstākļi kādos privātpersonas kļuva par dalītā īpašuma īpašniekiem, kā arī šādu privātpersonu iedalījumu fiziskajās un juridiskajās personās, kā arī , iespējams, fizisko personu tālāku iedalījumu, piemēram, trūcīgās un maznodrošinātās personas, ģimenes ar bērniem, viena vecāka mājsaminiecības, utt.

-

Izziņā, atbildot uz LPS iebildumu, Tieslietu ministrija norāda sekojošo: "šobrīd zemes likumiskās lietošanas tiesiskajās attiecībās zemes likumiskās lietošanas maksa tiek aprēķināta no visas zemes vienības kadastrālās vērtības proporcionāli likumiskajā lietošanā esošajai platībai, attiecīgi tas, ka nav reģistrēta zemes vienības daļa, netraucē aprēķināt zemes likumiskās lietošanas maksu. Tāpat arī kompensējamo nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu, ja likumiskajā lietošanā nav visa zemes vienība, aprēķina, ņemot vērā aprēķināto nekustamā īpašuma nodokli visai zemes vienībai, kā arī likumiskajā lietošanā esošās zemes platību, proti, kompensējamais nekustamā īpašuma nodokļa apmērs tiek aprēķināts proporcionāli likumiskajā lietošanā esošajai zemes platībai tāpat kā zemes likumiskās lietošanas maksa."

Tomēr nevienā normatīvajā aktā tas nav noteikts. Savukārt visos gadījumos, kad visa zemes vienība nav likumiskajā lietošanā tikai vienai ēkai, 'proporcionalitātes' piemērošana rada netaisnīgas situācijas starp privātpersonām, kuras ir salīdzināmos apstākļos, jo tādējādi zem līdzīgām ēkām likumiskās lietošanas aprēķiniem izmantojamā kadastrālā vērtība vai tās proporcija ir būtiski dažāda. šāda dažādība nonāk pretrunā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā noteiktajiem kadastrālās vērtēšanas principiem. Lūdzam nodrošināt valsts informācijas sistēmās likumiskās lietošanas objektam tā kadastrālo vērtību, vienlaikus nodrošinot, ka zeme zem vienas mājas tiek vērtēta identiski, kā arī zeme zem līdzīgām blakus esošām mājām- līdzīgi.

-

Tieslietu ministrijas piedāvātā norma ir pretrunā pašas Tieslietu ministrijas iepriekš virzītajam konceptam, kura rezultātā likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tika veiktas izmaiņas, nosakot, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības. Minētā neaplikšanas pazīme no Tieslietu ministrijas puses tika pamatota ar vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanas nepieciešamību, ka visiem zemes īpašniekiem jāsaņem vienāda atlīdzība, t.sk. pašvaldībām, tādējādi pašvaldību kā zemes īpašnieku atlīdzība par minētajām zemēm ir noteikta tikai kā likumiskās lietošanas maksa. 
Ēku īpašnieki nevar zināt kāds nekustamā īpašuma nodoklis ir aprēķināts zemes īpašniekam par likumiskajā lietošanā esošo objektu, jo 1) nekustamā īpašuma nodoklis tiek aprēķināts par visu zemes vienību, nevis par likumiskajā lietošanā esošo daļu, pat ja tā ir reģistrēta kā zemes vienības daļa; 2) zemes īpašniekam var būt piemēroti gan atbrīvojumi, gan kāda zemes vienības daļa var būt ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekam.
Šāds regulējums, kas paredz ka vienai privātpersonai ir jākompensē otrai privātpersonai kāda nodokļa, kas aprēķināts otrajai personai, nav pieņemams, jo ja tas tiek noteikts ar likumu, tad strīdu gadījumos pirmā privātpersona lūgs datus par nodokļa apmēru nodokļu administrācijai, bet tai 1) nebūs tiesību tādus datus izsniegt; 2) pat ja tādas tiesības tiktu noteiktas, datu izsniegšana radīs papildus lielu administratīvo slogu, jo daudzdzīvokļu ēkas parasti pieder ļoti daudziem īpašniekiem; 3) pat ja tiktu kompensēti datu izsniegšanas izdevumi, nevienā reģistrā nav iespējams konstatēt būves atbilstību šī likuma 14.panta pirmajai daļai, kas nosaka būves atbilstību likumiskās lietošanas objektam- zemei zem tās: 
"14. pants
Civillikuma 968. un 973.panta noteikumi nav piemērojami un ēkas (būves) līdz to apvienošanai vienā īpašumā ar zemi ir uzskatāmi par patstāvīgu īpašuma objektu, ja ir viens no šādiem nosacījumiem:
1) ēkas uzceltas uz zemes, kas atbilstoši likumiem piešķirta šim nolūkam, iegūta darījuma rezultātā vai uz cita tiesiska pamata pirms Civillikuma lietu tiesību daļas spēkā stāšanās dienas (1992.gada 1.septembra), bet zemes īpašuma tiesības atjaunotas vai atjaunojamas bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam (tiesību pārņēmējam) vai arī zeme piekrīt vai pieder valstij vai pašvaldībai;
2) ēkas iegūtas, privatizējot valsts vai pašvaldību uzņēmumus (uzņēmējsabiedrības) vai atsevišķus valstij vai pašvaldībai piederošus nekustamā īpašuma objektus;
3) ēkas uzceltas uz valstij vai pašvaldībai piederošas vai piekrītošas zemes, kas atbilstoši likumam piešķirta pastāvīgā lietošanā zemes reformas laikā;
4) ēkas (būves), izmantojot būvlietojuma tiesības, uzceltas kā privatizēto uzņēmumu blakus lietas [šīs ēkas (būves) uzskatāmas par patstāvīgu īpašuma objektu kopā ar privatizētajām ēkām];"

Norma paredz, ka būves īpašniekam jākompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājums šī nodokļa maksāšanas paziņojumā norādītajā apmērā un termiņos, bet nav noteikts zemes īpašnieka pienākums nosūtīt būves īpašniekam šo maksāšanas paziņojumu. Pat ja tāds pienākums tiktu noteikts, maksāšanas paziņojums tiek sagatavots nevis par katru likumiskajā lietošanā esošo zemi, bet gan par visu zemes īpašniekam piederošo zemes vienību, kas bieži ir lielāka nekā likumiskajā lietošanā esošā zeme. Turklāt maksāšanas paziņojums netiek sagatavots tikai par vienu zemes vienību, bet gan par visiem zemes īpašniekam piederošajiem īpašumiem vienas pašvaldības teritorijā, t.sk. arī par būvēm, tāpat tajā ir redzami piemērotie atvieglojumi un cita informācija par zemes īpašnieku un tā īpašumiem.

Lūdzam izslēgt no normas regulējumu par nekustamā īpašuma nodokli.

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"Lietošanas maksa ir maksājama par katru ceturksni uz priekšu, ja būves īpašnieks un zemes īpašnieks nevienojas citādi. Maksāšanas paziņojuma izmaksas pēc tā saņemšanas sedz kopā ar nākamo lietošanas maksas maksājumu. Būves īpašnieks kompensē zemes īpašniekam nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu maksāšanas paziņojumā par nekustamā īpašuma nodokli norādītajā apmērā un termiņos. Pienākums maksāt lietošanas maksu un kompensēt nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu zemes īpašniekam par attiecīgo laiku atkrīt, ja zemes lietošanas tiesības nav bijis iespējams izmantot nepārvaramas varas dēļ.";

Tieslietu ministrijas piedāvātais regulējums ietver pēc būtības 2 savstarpēji nesavietojamus regulējumus:
1) pienākumu būves īpašniekam maksāt lietošanas maksu arī nesaņemot no zemes īpašnieka maksāšanas paziņojumu
2) pienākumu būves īpašniekam segt maksāšanas paziņojuma izmaksas, kas prezumē, ka zemes īpašniekam tomēr būtu jānosūta maksāšanas paziņojums, tādējādi maksa būtu veicama saņemot maksāšanas paziņojumu.
Ja valsts regulē 2 privātpersonu savstarpējās attiecības, tad regulējumam jābūt nepārprotamam un skaidram, protams, 2 privātpersonām ir jāsaglabā tiesības vienoties citādi, tomēr, ja vienošanās nav noslēgta, regulējumam jābūt skaidram, kas nepieļauj situācijas, kurās viena privātpersona ir gaidījusi maksāšanas paziņojumu, bet vēl to nesaņemot konstatē, ka otra privātpersona jau veic līdzekļu piedziņu, motivējot, ka pirmajai pašai bez maksāšanas paziņojuma bija jāzin gan maksājuma apmērs, gan tas jāsamaksā.  Lūdzam likumprojektā novērst šo pretrunu, t.sk. likuma 38.panta trešajā daļā.

Papildus 38.panta trešā daļa paredz nereālu pienākumu- maksāt par katru ceturksni uz priekšu, kas nav īstenojams ne no maksājuma veikšanas, ne no maksājuma paziņošanas sastādīšanas un izsūtīšanas viedokļa, visos gadījumos, kad mainās kadastrālā vērtība gan uz ceturkšņa 1.datumu, gan tā laikā. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabinetam apstiprinot jaunu kadastrālo vērtību bāzi tā ietekmēs visu objektu kadastrālās vērtības sākot ar 1.janvāri un atbilstoši kadastrā reģistrētajiem datiem uz attiecīgā gada 1.janvāri,  tādējādi kadastrālo vērtību no kuras ir jāmaksā likumiskā lietošana var uzzināt tikai pēc 1.janvāra, bet norma paredz, ka maksājums, kurš aprēķināts no vērtības, kuru uzzina pēc 1.janvāra, ir jāsamaksā līdz 1.janvārim.

Savukārt nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojumi zemes īpašniekam tiek nosūtīti līdz taksācijas gada 15.februārim, tādējādi pat ja tiek noraidīts iepriekšējais iebildums, svītrot no regulējuma nekustamā īpašuma nodokli, tad nav iespējams līdz 1.janvārim kompensēt nodokli, par kura apjomu zemes īpašnieks uzzina pēc 1.janvāra. Normā it kā iekļautais regulējums, ka NIN maksājums jākompensē NIN maksājuma paziņojumā noteiktajos termiņos, sevī pēc būtības ietver pienākumu zemes īpašniekam papildus likumiskās lietošanas maksājuma paziņojumam papildus izsūtīt arī NIN paziņojumu.

Lūdzam novērst pretrunas
 

-

Uz LPS iebildumu: "Tā kā kadastrālā vērtība ne tikai var mainīties, bet gadījumos, kad Ministru kabinets pieņem jaunu kadastrālo vērtību bāzi vai maina kadastrālās vērtēšanas metodiku, kadastrālās vērtības noteikti mainās,  nav iespējams maksāt likumisko lietošanas maksu par katru ceturksni uz priekšu. Arī rēķinu izrakstīšana par likumiskās lietošanā esošās zemes lietošanu ir iespējama tikai pēc tam, kad uz katra gada 1.janvāri ir zināmas kadastrālās vērtības, kuras gadījumos, kad Ministru kabinets pirms tam ir mainījis vērtēšanas metodiku, vai kadastrālo vērtību bāzi, vienmēr mainīsies 1.janvārī. Lūdzam šo pretrunu atrisināt."

Tieslietu ministrija izziņā norāda:  "Iebildums nav ņemts vērā, jo iebildumā minētais princips tika ieviests jau ieviešot zemes likumiskās lietošanas tiesības tiesību nomas reformas ietvaros un attiecīgi tas ir ticis diskutēts ļoti laikietilpīgā attiecīgā likumprojekta saskaņošanas un pieņemšanas procesā."

Tieslietu ministrijas norādītais apliecina, ka nav izprasta problēmas būtība. Lūdzam tomēr pretrunu atrisināt.

-

Jau šobrīd zemes un ēku īpašnieki var vienoties, tomēr lielākā daļā gadījumu šādas vienošanās netiek panāktas. Ir nepamatoti pieņemt, ka līdz 2031.gadam šādas vienošanās tiks panāktas lielākajā daļā gadījumu. Savukārt, ja šādu vienošanos nav, tad normas autori paredz būtisku tiesvedību skaita pieaugumu, ne tikai noslogojot tiesas, bet radot arī visiem iesaistītajiem papildus tiesāšanās izdevumus, nemaz nerunājot par laika noslodzi. 
Lūdzam nepapildināt 42.pantu ar astoto daļu

-

Kategoriski iebilstam pret 42.panta papildināšanu ar desmito daļu. Tieši Tieslietu ministrija rosināja un panāca likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" izmaiņas un šobrīd 1. panta otrās daļas 1.² punkts nosaka, ka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliek pašvaldībai piederošo zemi (tās daļu), uz kuru pastāv likumiskās zemes lietošanas tiesības. Nav pamatoti atkal mainīt viedokli un rosināt šo punktu izslēgt.

-