Atzinums

Par informatīvā ziņojuma 4.2.2. punktā izvirzīto prioritāro pasākumu administratīvo šķēršļu novēršanai un informatīvā ziņojuma 3.pielikuma tabulā Nr.2 “Nozares izvirzītie būtiskākie pasākumi, kuru īstenošana izvērtējama primāri sniegtās informācijas” ietverto pasākumu saistībā ar spēkā esošā regulējuma par kases aparātu un kases sistēmu lietošanu pārskatīšanu un uzlabošanu.
Izanalizējot Ekonomikas ministrijas informatīvajā ziņojumā iekļauto pasākumu, secināms, ka pasākuma formulējums ir neskaidrs, nav izprotami uzdevumi, kādi būtu izpildāmi pasākuma realizācijai. Pasākums ir pārāk plašs, tajā nav iekļauti paskaidrojumi, informācijas apkopojumi vai pētījumi, kas raksturotu situāciju, iespējamo problemātiku un veicamos uzdevumus, nav izprotami sasniedzamie mērķi.
Kā konstatējams no informatīvā ziņojuma 3.pielikuma tabulā Nr.2 sniegtās informācijas, pasākums, iespējams, ir vērsts uz normatīvajā regulējumā nostiprinātajām obligātajām tehniskām prasībām un lietošanas kārtību kases aparātiem un kases sistēmām – “kases sistēmu sertificēšana, ierobežojumi,  finansiālais slogs, ko rada obligāta prasība izmantot apkalpojošos dienestus u.c.”, respektīvi – atteikties vai daļēji atteikties no prasībām kases aparātiem un kases sistēmām.
Vēršam uzmanību, ka pasākumi, kas attiecas uz prasībām kases aparātiem un kases sistēmām, nevar tikt ieviesti atrauti no kopējā valstiskā mērķa – visas sabiedrības labuma.
Kases aparātu reformas ieviešanas galvenais panākums – tehniskajām prasībām atbilstošas elektroniskās ierīces un iekārtas, kas nodrošina, ka nodokļu maksātājiem ir būtiski ierobežotas iespējas veikt manipulācijas elektroniskajās ierīcēs un iekārtās, lai nenorādītu faktisko ieņēmumu apmēru. Pateicoties kases aparātu reformas laikā ieviestajām prasībām, VID var salīdzinoši viegli konstatēt veiktās manipulatīvās darbības kases aparātos un kases sistēmās. Atteikšanās no prasībām nozīmētu atkal nodokļu ieņēmumu risku būtisku pieaugumu un budžeta ieņēmumu apdraudējumu.
Tā kā informatīvajā ziņojumā minētā pasākuma ieviešana sekmēs ēnu ekonomikas pieaugumu, attiecīgi būs nepieciešami kompensējoši mehānismi – uzraudzības un kontroles pastiprināšanai, t.i, biežas pārbaudes no VID puses. Ja šīs kontroles nebūs pietiekami stipras un efektīvas, uzņēmēji turpinās darboties ēnu ekonomikā, un ir iespējams scenārijs, kur notiek atgriešanās 2016.gada situācijā, kad pārkāpumi tika konstatēti 75 % no VID veiktajām pārbaudēm.
Pasākuma ieviešana var radīt negatīvas blakusparādības godprātīgiem uzņēmējiem, pat pasliktināt vispārējo ekonomisko situāciju. Sagaidāmās sekas ir ne tikai ēnu ekonomikas pieaugums, bet arī negodīga konkurence, mazāki ieņēmumi valsts budžetā, tādējādi radot vēl lielākus uzņēmējdarbības riskus godprātīgiem uzņēmējiem nekā esošais stāvoklis.
Ievērojot mērķi samazināt uzņēmēju slogu, vienlaikus ir svarīgi rūpīgi izvērtēt visus aspektus un iespējamos ietekmes faktorus, lai nodrošinātu, ka pieņemtie lēmumi ir labi apsvērti un vispārējā labuma virzienā. Pirms pasākuma ieviešanas ir nepieciešams izvērtējums plašākā kontekstā – kā tas stimulēs ekonomiku, vai tas pozitīvi ietekmēs ekonomiskās izaugsmes stratēģiskos virzienus, inovācijas, eksporta tirdzniecību u.c. Tāpat vispirms ir jābūt izvērtētam, kāda ir kases aparātu un kases sistēmu prasību faktiskā birokrātiskā un finansiālā ietekme uz uzņēmējdarbības vidi, kāds ir sabiedrības labuma samērojums ar slogu uzņēmējdarbībai. Nepieciešams iepazīties ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras un Latvijas Darba devēju konfederācijas veikto pētījumu, datiem un pierādījumu par problēmu, lai pilnībā saprastu šo situāciju un izvērtētu risinājumu potenciālu, kā arī pamatojumu, kāpēc tieši atteikšanās no prasībām kases aparātiem un kases sistēmām ir izvirzīta kā prioritārais pasākums uzņēmējdarbības administratīvo šķēršļu novēršanai.
Jāatzīmē arī, ka normatīvais regulējums, kas nosaka kases aparātu un kases sistēmu tehniskās prasības un lietošanas kārtību – Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.95 “Noteikumi par nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu tehniskajām prasībām” un Ministru kabineta 2014.gada 11.februāra noteikumi Nr.96 “Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība” – ir izdoti uz fiskālās politikas pamata – saskaņā ar likumu “Par nodokļiem un nodevām”, un attiecināmi uz valsts pārvaldes finanšu nozari, kas ietver nodokļu politiku un nodokļu administrēšanas politiku, tādējādi ierosinātais pasākums ir attiecināms ne tikai uz uzņēmējdarbības, bet arī uz finanšu un nodokļu politiku.
Tādējādi, ņemot vērā, ka VID jau vērtē kases aparātu un kases sistēmu sertifikācijas prasības godprātīgo komersantu kontekstā, ja informatīvajā ziņojumā pasākums - “Pārskatīt un uzlabot spēkā esošo regulējumu par kases aparātu un kases sistēmu lietošanu” - tiek iekļauts, pasākumam ir nepieciešams skaidrojums, kas pamatots ar izvērtējumiem un pētījumiem, skaidri formulētiem mērķiem un panākamo rezultātu.
(VID)

-

Informatīvā ziņojuma 1.2.sadaļā (5.lpp) ir minēts, ka turpmākajos 3 gados investīciju virzienam būtu nepieciešams papildu valsts budžeta finansējums indikatīvi vismaz 1,23 miljr. euro, ka arī 2.3.sadaļā (8.lpp) norādīts, ka nepieciešama valsts budžeta finansējuma palielināšana zinātnes bāzes finansējuma programmai, nodrošinot ikgadējo finansējumu vismaz 70 milj. euro apmērā ik gadu. Ņemot vērā, ka šobrīd likumprojekts “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” jau pieņemts Saeimā 1.lasījumā, lūdzam norādīt, ka 2024.gadā paredzētie pasākumi tiks īstenoti ministrijām piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, savukārt jautājums par papildu nepieciešamo finansējumu 2025.gadā un turpmākajos gados skatāms Ministru kabinetā 2025.gada budžeta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

-

Informatīvā ziņojuma 2.3.sadaļā (9.lpp) un 4.3.sadaļā (18.lpp) pie turpmākās rīcības apraksta tiek noteikts, ka Ekonomikas ministrija sniegs prioritāro pasākumu pieteikumus par papildu finansējuma piešķiršanu. Norādām, ka iepriekšējās sadaļās nav sniegta informācija kurā gadā un kādā apmērā būs nepieciešams papildu finansējums, attiecīgi minētie turpmākās rīcības pasākumi neizriet no informatīvajā ziņojumā sniegtās informācijas un ir svītrojami. Vienlaikus attiecībā uz 4.3.sadaļā (18.lpp) norādīto prioritāro pasākumu “Latvijas pakalpojumu eksporta, investīciju piesaistes, tūrisma konkurētspējas un valsts ekonomiskā tēla veicināšana” vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta š.g. 15.augusta lēmumam (sēdes prot. Nr.40 43.§) likumprojektā “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 2024.gadam un turpmākajiem gadiem Ekonomikas ministrijas budžeta programmā 28.00.00 "Ārējās ekonomiskās politikas ieviešana" ir paredzēts finansējums 823 602 euro apmērā Latvijas uzņēmēju eksportspēju stiprināšanai, ieviešot valsts ekonomisko tēlu, izstrādājot Latvijas valsts tēla komunikācijas stratēģiju un nodrošinot valsts tēla kampaņu realizēšanu mērķa valstīs, veicinot tūrisma nozares konkurētspēju, ārvalstu investīciju piesaisti viedās specializācijas jomās un kāpinot Latvijas uzņēmēju eksportspēju,  turklāt atbilstoši Ministru kabineta š.g. 26.septembra  lēmumam (sēdes prot. Nr.47 43.§) budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” ir ieplānots finansējums Ekonomikas ministrijai 2024.-2026.gadam ik gadu 6 milj. euro apmērā prioritārajam pasākumam “Inovāciju un eksporta atbalstam”.

-

Attiecībā uz informācijas apmaiņu ar CFLA par procesiem projektu vērtēšanā, ko būtu iespējams automatizēt, lūdzam precizēt statusu uz “Izpildīts” vai arī norādīt konkrētās darbības, kuras plānots īstenot attiecībā uz birokrātijas mazināšanu uzņēmēju projektu vērtēšanas posmā.

-

Lūdzu informatīvo ziņojumu papildināt ar detalizētu analīzi par ES fondu 2021-2027 (turpmāk -ES fondi) plānoto investīciju programmu un Atveseļošanās fonda (turpmāk - AF) investīviju atdevi un ietekmi uz akūtajām Latvijas tautsaimniecības vajadzības. Sniegt analīzi par ES fondu un AF invesīciju ietekmi, pieprasījumu pēc finansējuma no valsts budžeta līdzekļiem. 

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma saturu ar informāciju, uz kādiem aprēķiniem balstās un kādi konkrēti investīciju projekti ir ņemti par pamatu 5 lpp norādītajai informācijai par ikgadējo finansiālo nepieciešamību turpmākiem trim gadiem no valsts budžeta. 

-

Lūgums papildināt informatīvo ziņojumu ar sadaļu, kurā pārskatāmā veidā norādīts viss nepieciešamais valsts budžeta finansējumus dalījumā pa plānotajiem Ekonomikas ministrijas pasākumiem. Ņemot vērā, ka papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršana tiek skatīta Ministru kabinetā valsts budžeta un budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām, lūgums norādīt alternatīvus finansējuma avotus gadījumā, ja papildus valsts budžeta finansējums norādīta apjomā netiek piešķirts.
 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 3.3. sadaļā "Pasākumi darba tirgus paplašināšanai" (13.lpp.) minēts: "Īpaši nepieciešams atbalstīt darba meklētājus ar mobilitātes risinājumiem, lai sekmētu darbaspēka nokļūšanu no apdzīvotām vietām, kur darba iespējas ir ierobežotas, uz pilsētām/novadiem, kur ir darba piedāvājumi un darbā iekārtošanās iespējas, kā arī motivēt darba devējus un  pašvaldības ieguldīt darbinieku mobilitātē ar kompensējošiem mehānismiem dzīvošanai vai transporta izmaksu segšanai". Informatīvā ziņojuma projektā (13.lpp.) kā viens no piedāvātajiem risinājumiem darba tirgus paplašināšanai un reģionālās mobilitātes veicināšanai ir minēts: "ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo izdevumu pārskatīšana un sasaiste (transporta izdevumi, darbinieka ēdināšanas un veselības izdevumi, veselības veicināšanas pakalpojumi, attālinātais darbs, u.c.)".
Informējam, ka jau pašlaik likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz dažādus iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojumus, kas vērsti uz darba tirgus paplašināšanu un reģionālo mobilitāti. Proti, saskaņā ar likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 8. panta piecpadsmito daļu no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli (iedzīvotāju ienākuma nodokli), izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 euro gadā (vidēji 40 euro mēnesī) un darba devējs izpilda likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" noteiktos nosacījumus. Lai veicinātu darbinieku veselību, likums "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" paredz, ka darba devēja apmaksātās veselības apdrošināšanas polises darbiniekam līdz 426,86 euro gadā ir atbrīvotas no aplikšanas ar algas nodokli (iedzīvotāju ienākuma nodokli). Tāpat no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli 2021., 2022. un 2023. taksācijas gadā atbrīvo ar attālinātā darba veikšanu saistītos darbinieka izdevumus, kurus atbilstoši Darba likumam sedz darba devējs, ja to kopējais apmērs mēnesī par pilnas slodzes darbu nepārsniedz 30 euro. Attiecībā uz transporta izdevumiem, vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumu Nr. 899 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas kārtība" 18.² 11. apakšpunktu pie ienākumiem, par kuriem nav jāmaksā algas nodoklis pieder arī izdevumi darbinieka nogādāšanai no dzīvesvietas uz darbu un no darba uz dzīvesvietu, ja darba specifikas dēļ darbiniekam nav iespējams nokļūt darbā vai pēc darba dzīvesvietā ar sabiedrisko transportu vai sabiedriskā transporta izmantošana, vērtējot pēc ceļā pavadītā laika un sabiedriskā transporta kursēšanas laika grafika, nav lietderīga salīdzinājumā ar darba devēja nodrošināto transporta pakalpojumu.
Vienlaikus informējam, ka Saeima š.g. 16. novembrī 1. lasījumā atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādāto likumprojektu "Grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"", kas paredz likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" kā pastāvīgu normu noteikt nodokļa atbrīvojumu darba devēja kompensācijām par darbinieka izdevumiem saistībā ar attālināto darbu, kā arī palielināt minētā nodokļa atbrīvojuma apmēru no 30 euro līdz 40 euro mēnesī, saglabājot obligātos nosacījumus tā piemērošanai, kā arī palielināt nodokļa atbrīvojuma apmēru par darba devēja apmaksātajām veselības apdrošināšanas polisēm darbiniekiem no 426,86 euro līdz 750 euro gadā.
Vienlaikus atzīmējam, ka priekšlikumi, kas paredz atbrīvot no algas nodokļa (iedzīvotāju ienākuma nodokļa) ienākumus, ko darbinieks saņem uz darba attiecību pamata, ietekmē darbinieku sociālās aizsargātības līmeni, īpaši ilgtermiņā, jo algas nodokļa objekts vienlaikus ir arī valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Finanšu ministrija neatbalsta informatīvā ziņojuma projekta 13.lpp. minēto risinājumu, kas paredz ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo izdevumu pārskatīšanu un sasaisti (transporta izdevumi, darbinieka ēdināšanas un veselības izdevumi, veselības veicināšanas pakalpojumi, attālinātais darbs, u.c.). Tādējādi lūdzam no informatīvā ziņojuma projekta 3.3. sadaļas "Pasākumi darba tirgus paplašināšanai" (13.lpp.) izslēgt piedāvāto risinājumu: "ar darbaspēka nodokļiem neapliekamo izdevumu pārskatīšana un sasaiste  (transporta izdevumi, darbinieka ēdināšanas un veselības izdevumi, veselības veicināšanas pakalpojumi, attālinātais darbs, u.c.)".

-

Ņemot vērā, ka informatīvajā ziņojumā iekļauti pasākumi, piemēram, jaunu atbalsta instrumentu izstrāde uzņēmumiem un bankām, nodokļu atvieglojumi, kas pirmšķietami var saturēt komercdarbības (valsts) atbalstu saimnieciskās darbības veicējiem, kā arī plānota kapitālsabiedrību ar publiskas personas kapitāla daļu darbība uz vispārīgajiem komercdarbības principiem, lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar informāciju, ka īstenojot informatīvajā ziņojumā minētos pasākumus, t.sk. augstāk minētos, tie tiks izvērtēti valsts atbalsta kontekstā un nepieciešamības gadījumā piemērotas valsts atbalsta normas.

-

Informatīvā ziņojuma 3.pielikuma Tabula Nr.2 "Nozares izvirzītie būtiskākie pasākumi, kuru īstenošana izvērtējama primāri" paredz pasākumu izstrādāt priekšlikumus dubultās nodokļu piemērošanas novēršanai ārvalstu investoriem - fiziskām personām (nerezidentiem). Attiecībā uz apgalvojumu, ka investori – fiziskas personas, kuri ir citu valstu nodokļu rezidenti, saskaras ar ekonomisku nodokļu dubulto uzlikšanu par Latvijas sabiedrību izmaksātajām dividendēm, atzīmējam, ka dividenžu ienākums Latvijā vispārējā gadījumā netiek aplikts ne ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli. Ņemot vērā iepriekš minēto, vispārējā gadījumā attiecībā uz nodokļu rezidentu un nerezidentu – juridisko un fizisko personu, saņemtajām dividendēm no Latvijas uzņēmuma nevar rasties ne juridiskā, ne ekonomiskā nodokļu dubultā uzlikšana.
 

Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt Informatīvā ziņojuma 3.pielikuma Tabulā Nr.2 iekļauto pasākumu "Izstrādāt priekšlikumus dubultās nodokļu piemērošanas novēršanai ārvalstu investoriem - fiziskām personām (nerezidentiem)".

Informatīvā ziņojuma 4.2. sadaļas "Būtiskākie īstenotie pasākumi" 4.2.2. punktā paredzēts, ka vienlaikus izvirzīti prioritārie jeb šobrīd būtiskākie pasākumi administratīvo šķēršļu novēršanai, kur citā starpā ir minēts pasākums izstrādāt priekšlikumus dubultās nodokļu piemērošanas novēršanai ārvalstu investoriem - fiziskām personām (nerezidentiem). Informatīvā ziņojuma 4.3. sadaļas "Turpmākās darbības" 9. punktā paredzēts pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu peļņas sadales gadījumā, vienlaikus paredzot ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli ārvalstu investoriem - fiziskām personām, investīciju vides uzlabošanai Latvijā. Atzīmējam, ka dividenžu ienākums Latvijā vispārējā gadījumā netiek aplikts ne ar uzņēmumu ienākuma nodokli, ne iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vispārējā gadījumā attiecībā uz nodokļu rezidentu un nerezidentu – juridisko un fizisko personu, saņemtajām dividendēm no Latvijas uzņēmuma nevar rasties ne juridiskā, ne ekonomiskā nodokļu dubultā uzlikšana. Turklāt, nav saprotams, kā papildu nodokļa ieturēšana varētu veicināt investīcijas.
 

Ņemot vērā minēto, lūdzam izslēgt Informatīvā ziņojuma 4.2. sadaļas 4.2.2. punktā minēto pasākumu "izstrādāt priekšlikumus dubultās nodokļu piemērošanas novēršanai ārvalstu investoriem - fiziskām personām (nerezidentiem)", kā arī izslēgt 4.3. sadaļas 9. punktā minēto darbību "pārskatīt uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu peļņas sadales gadījumā, vienlaikus paredzot ieturēt iedzīvotāju ienākuma nodokli ārvalstu investoriem - fiziskām personām, investīciju vides uzlabošanai Latvijā.".

Lūdzam izslēgt Informatīvajā ziņojumā iekļauto pasākumu, kas paredz sagatavot priekšlikumu grozījumiem likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”, paredzot, ka noteiktas uzņēmumu P&A izmaksas var tikt norakstītas tajā gadā, kad tās radušās, piemērojot vērtību palielinošu koeficientu. Vienlaikus, lūdzam izslēgt arī 2.3.sadaļas "Turpmākās rīcības" 3.punktu, kas paredz Finanšu ministrijai, nodokļu darba grupas ietvaros, izvērtēt uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumu (turpmāk - UIN) P&A darbībām, tai skaitā veicot grozījumus likumā “Par uzņēmumu ienākuma nodokli”. Vēršam uzmanību, ka UIN tiek piemērots sadalītajai peļņai ņemot vērā faktiski aprēķinātās summas grāmatvedībā, nekoriģējot peļņas vai zaudējumu aprēķinu, kā tas bija noteikts līdz 2017.gada 31.decembrim. Līdz ar  to, praktiski nav iespējams noteikt UIN atvieglojumus izdevumiem, kuri jau ir uzskatāmi par saimnieciskās darbības izdevumiem. Jāņem vērā, ka UIN sistēma pēc būtības tika mainīta, lai veicinātu investīciju piesaisti un ieguldījumu veicināšanu, atliekot UIN samaksu līdz brīdim, kad peļņa faktiski tiek sadalīta. Ņemot vērā, ka P&A atbalstam pastāv nodokļu atvieglojumi jaunuzņēmumiem, lūdzam Informatīvajā ziņojumā iekļaut izvērtējumu, cik efektīvs ir jau pastāvošais atbalsts P&A un problēmas, kas rada nepieciešamību pēc papildus atbalstiem P&A vai jau esošo aizstāšanu ar efektīvāku atbalstu.

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projektā vārdu lietojumu “Eiropas Savienības Struktūrfondu“. Vēršam uzmanību, ka izšķir: 1) Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.–2020. gada plānošanas periods un 2) Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas periods. Tāpat precizējams “jaunā” Eiropas Savienības fonda plānošanas perioda, norādot precīzu laika periodu.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 2.2.sadaļu "Būtiskākie īstenotie pasākumi" ar atbalsta pasākumiem, kas netika iekļauti Ministru kabineta 2023. gada 13. jūlijā apstiprinātajā informatīvā ziņojuma “Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādņu 2021. – 2027. gadam īstenošanas gaitu” sadaļā “2.3. Inovācijas”, piemēram, ar informāciju par ES fondu 2021.-2027.gada plānošanas perioda 1.2.1.2.pasākumu "Produktivitātes aizdevumi (t.sk., ar kapitāla atlaidi) inovatīvām iekārtām, pētniecībai un attīstībai, tehnoloģiju pārnesei".

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 3.prioritārā virziena  "Cilvēkkapitāla attīstība" 3.2.2.punktā "Būtiskākie īstenotie pasākumi" iekļautajiem sasniedzamajiem rezultātiem un piedāvātajiem risinājumiem pieaugušo mūžizglītības veicināšanai nav skaidrs, vai tie ir EM priekšlikumi, vai arī tos ir plānots izdiskutēt ar atbildīgajām institūcijām, t.sk. ne Informatīvais ziņojums, ne tā protokollēmums neietver informāciju par atbildīgajiem un veicamajiem uzdevumiem, līdz ar to nav skaidrs to iekļaušanas mērķis.

-

Attiecībā uz informatīvā ziņojuma 3.prioritārā virziena  "Cilvēkkapitāla attīstība" ietvaros izvirzītajiem uzdevumiem EM:
(1) attiecībā par cilvēkkapitāla pārvaldības sistēmu, kas nodrošina reģionālu atbalsta sistēmu prasmju pilnveidošanas un pārkvalifikācijas iespējas, t.sk. darba tirgus norišu prognozēšanu un (2) attiecībā par absolventu monitoringa sistēmu, lūdzam EM saskaņot ziņojumu ar nozaru ministrijām (LM un IZM) ņemot vērā, ka daļa no turpmākajā rīcībā ietvertajām darbībām tiek plānotas nozaru pasākumos, tostarp līdzfinansējot no ES fondiem. Vienlaicīgi attiecībā uz absolventu monitoringa sistēmu, lūdzam pārliecināties, ka netiek dublētas funkcijas ar IZM, un, iespējams, šādu jau apkopotu informāciju ir iespējams iegūt no IZM.

-

Aicinām EM informatīvā ziņojuma 2.prioritārā virziena  "Inovācijas" sadaļas  2.1.sadaļā "Esošās situācijas apraksts- ieguldījumi P&A" 2.rindkopā minēto, ka NIP (2021.-2027) noteiktā mērķa sasniegšanai attiecībā uz ieguldījumu P&A palielināšanai līdz 1,5% no IKP 2027. gadā, ir nepieciešami papildu stimuli un pasākumi gan valsts, gan uzņēmumu ieguldījumu P&A paaugstināšanai; secināms, ka, salīdzinot ar 2021. gadu kopējiem ieguldījumiem P&A jāpieaug 3,25 reizes jeb par 558 milj. EUR (7.lpp.) iekļaut gan kopējos informatīvā ziņojuma secinājumos, gan arī kā ziņu MK, iekļaujot šo informāciju kā informatīvā ziņojuma protokollēmuma jaunu punktu, tādējādi vēršot MK uzmanību uz to, ka bez papildus stimuliem gan valsts, gan privāto ieguldījumu P&A investīciju veikšanai un bez papildus valsts  budžeta finansējuma P&A izdevumiem atbilstoši  informatīvā ziņojumā ietvertajiem aprēķiniem, nav iespējams nodrošināt NIP 2021-2027 mērķa sasniegšanu par P&A ieguldījumu palielināšanu līdz 1.5 % no IKP 2027.gadā un līdz ar to arī mērķa par tautsaimniecības transformāciju sasniegšanu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka informatīvā ziņojuma 2.prioritārā virziena  "Inovācijas" sadaļas "Turpmākās rīcības" 5.4.punkts jau ir izpildīts līdz ar ES kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” īstenošanas MK noteikumu apstiprināšanu MK š.g. 7.novembrī. Līdz ar to, aicinām EM šī punkta informāciju pārcelt pie 2.2.punkta "Būtiskākie īstenotie pasākumi" satura.

-

Lūdzam EM izvērtēt nepieciešamību precizēt informatīvā ziņojuma 2.prioritārā virziena  "Inovācijas" sadaļas "Turpmākās rīcības" 4.4.punkta redakciju, t.sk. paredzot, ka 2-pētniecības veidlapas satura precizēšanas ietvaros, izvērtējot datu laukus, no kuriem jāatsakās, ņemt vērā ne tikai to izmantošanu politikas plānošanā, bet arī RIS3 monitoringa procesa nodrošināšanas aspektu.

-

Sadaļā "3.3.2. Būtiskākie īstenotie pasākumi" sadaļā "Rezultatīvie rādītāji" aicinām precizēt  rezultatīvo rādītāju "Latvijas iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 72.5%" - par kādu vecuma grupu ir runa un pārbaudīt rezultatīvā rādītāja nosaukuma un vērtības atbilstību, ņemot vērā to, ka ekonomiskās aktivitātes līmenis pēc CSP datiem vecuma grupā 15–64 gadi  jau ir 76,8% 2022.g. (https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__EMP__NBB__NBA/NBA031)

-

Sadaļu "3.2.1.Esošās situācijas apraksts" aicinām papildināt ar faktisku cilvēku skaitu ar digitālajām prasmēm 2022.g.

-

Lūdzam precizēt mērvienību 5.lpp. "finansējums mājokļu pieejamībai, - zemas īres maksas mājokļu būvniecībai - ik gadu
nepieciešams lēmums valsts budžetā vismaz 50. EUR."

-

Lūdzam papildināt informatīvo ziņojumu ar atsauci uz plānošanas dokumentiem, kur ir noteikts mērķis: panākt tautsaimniecības izaugsmes pieaugumu 5% apmērā katru gadu un palielināt eksporta apjomu līdz 30 miljardiem EUR 2023. gadā un līdz 39 miljardiem EUR 2027. gadā.

-

Konstatējot, ka Informatīvā ziņojuma 3.pielikumā ir ietverta informācija: "De minimis veidlapu sagatavošana – Izpildīts. Veiktas sistēmas izmaiņas, turpmāk ikviens komersants varēs sagatavot De minimis veidlapu bez laika ierobežojumiem", skaidrojam, ka De minimis atbalsta uzskaites sistēmas (turpmāk – Sistēma) pieejamība no 2022.gada pirmā ceturkšņa tika ierobežota drošības apsvērumu dēļ (sakarā ar Krievijas agresijas pret Ukrainu rezultātā radušies kiberdrošības riskiem), un vēršam uzmanību, ka, balstoties uz 04.08.2023 no Ekonomikas ministrijas saņemto informāciju, ka vairākiem atbalsta pretendentiem ir nepieciešams Sistēmai piekļūt neierobežotu darba laiku, Finanšu ministrija kā Sistēmas turētājs sadarbībā ar Sistēmas uzturētāju reaģēja uz Ekonomikas ministrijas lūgumu noņemt laika ierobežojumus, un tādējādi no 2023.gada augusta atbalsta pretendenti Sistēmai var piekļūt bez laika ierobežojumiem. Lūdzam informatīvo ziņojumu papildināt ar informāciju, ka sistēmas izmaiņas veicis Sistēmas turētājs - Finanšu ministrija.
 

-

Informatīvā ziņojuma 14.lp ir sniegta informācija, ka Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Labklājības ministriju ir sagatavojusi priekšlikumus Darba likuma grozījumiem elastīgas nodarbinātības uzlabošanai. Vienlaicīgi tekstā tiek uzskaitīti tehniski grozījumu panti, nesniedzot informāciju par grozījumu būtību un saturu (izņemot 3.punktu).
Ņemot vērā augstāk minēto, lūdzam izvērtēt teksta precizēšanu, atspoguļojot grozījumu būtību.
 

-

Informatīvā ziņojuma 5.lp sniegta informācija, ka Ekonomikas ministrija Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes tematiskās komitejas ietvaros un no tās izrietošo uzdevumu ietvaros ir veikusi sarunas ar komercbankām, eksportējošiem uzņēmumiem un to pārstāvošajām organizācijām, lai uzlabotu finanšu pakalpojumu pieejamību. Sarunu rezultātā ir identificēts priekšlikums, ka nepieciešams izstrādāt jaunu atbalsta instrumentu – obligāciju instrumentu aizdevumiem bankām.
No sniegtās informācijas nav iespējams saprast potenciālās jaunās atbalsta programmas darbības mehānismu, finansējuma avotu/us un tās iespējamo finansiālo apmēru. Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt informatīvā ziņojuma papildināšanas iespējas.
 

-

Lai informatīvā ziņojuma projekta 3. pielikumā būtu norādīts korekts iedzīvotāju ienākuma nodokļa nosaukums, lūdzam informatīvā ziņojuma projekta 3. pielikuma 1. tabulā aizstāt vārdus "iedzīvotāju ienākumu nodokļu" ar vārdiem "iedzīvotāju ienākuma nodokļa".
 

-

Ņemot vērā, ka informatīvā ziņojuma 3.pielikumā ir iekļauts pasākums Finanšu ministrijai izvērtēt nodokļu administrēšanas un uzraudzības procesu saīsināšanas, optimizācijas un automatizācijas iespējas, kā arī izvērtēt paātrināto procesu priekšrocību, kuras saņems Valsts ieņēmumu dienesta augstu reitingu saņēmušie komersanti, piemērošanas iespējas arī LIAA "zaļā koridora" uzņēmumiem un lielajiem eksporta uzņēmumiem (eksports virs 1 milj. euro gadā), vienlaikus sniedzam šādu Finanšu ministrijas (Valsts ieņēmumu dienesta) veikto izvērtējumu.

Attiecībā uz nodokļu administrēšanas un uzraudzības procesa saīsināšanu, optimizāciju un automatizāciju
Informējam, ka uz doto brīdi Finanšu ministrija neplāno, kā arī nav identificējusi nepieciešamību veikt grozījumus likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas ir vispārējais nodokļu normatīvais akts, lai saīsinātu, optimizētu vai automatizētu nodokļu administrēšanas un uzraudzības procesus, it sevišķi, ņemot vērā, ka š.g. 30.jūnijā stājās spēkā vairāki nozīmīgi minētā likuma grozījumi, kas vērsti uz procesu optimizāciju un automatizāciju.
Proti, ir stājies spēkā jaunais nodokļu kontroles regulējums, kurā integrēti vairāki līdz šim likumā paredzētie nodokļu administrācijas pārbaužu veidi (datu atbilstības pārbaude, tematiskā pārbaude, nodokļu apmēra precizēšana un ar nodokļiem apliekamā objekta precizēšana), tādējādi optimizējot pārbaužu skaitu, kā arī ir noteiktas Valsts ieņēmumu dienesta tiesības piešķirt un atteikt samaksas termiņa pagarinājumu, kā arī atcelt lēmumu par samaksas termiņa pagarinājuma piešķiršanu ar Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas sagatavotu lēmumu, pamatojoties tikai uz automātisku datu apstrādi.

Bez tam jāvērš uzmanība, ka normatīvajos aktos noteiktā nodokļu administrēšanas procesa pilnveidošana, tostarp, automatizējot, saīsinot vai optimizējot noteiktus procesus, ir patstāvīgi veicams uzdevums.
Vienlaikus jānorāda, ka saskaņā ar Ministru prezidentes E.Siliņas 2023.gada 6.novembra rezolūciju Nr.2023-1.1.1./17-35 ar mērķi mazināt birokrātiju un uzlabot valsts pārvaldes efektivitāti, kā arī veicināt pieejamu investīciju vidi, ir lūgts visām ministrijām sadarbībā ar Tieslietu ministriju līdz 2024.gada 1.februārim sniegt priekšlikumus par iespēju saīsināt savas nozares kompetences jomā izdodamo administratīvo aktu izdošanas termiņus, it sevišķi standartizētos jautājumos.
Tāpat jāmin, ka Valdības rīcības plāna ietvaros Finanšu ministrija ir izvirzījusi uzdevumu pārskatīt normatīvajos aktos noteikto nodokļu maksātāju pienākumu saturu un apjomu, lai mazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.
Minēto uzdevumu īstenošanas termiņa ietvaros, lai mazinātu administratīvo slogu, Finanšu ministrija tostarp vērtēs Ekonomikas ministrijas sagatavotās birokrātijas mazināšanas iniciatīvas, kas paredz nodokļu administrēšanas un uzraudzības procesu saīsināšanu, optimizāciju, kā arī automatizācijas iespējas.
 
Savukārt Valsts ieņēmumu dienests ir sniedzis šādu informāciju par šobrīd procesā īstenotajiem pasākumiem, kuri saistīti ar nodokļu administrēšanas un uzraudzības procesu pilnveidošanu:
1) Valsts ieņēmumu dienesta pašapkalpošanās ekosistēmas izveide – attīstīt Valsts ieņēmumu dienesta klientu pašapkalpošanās vidi, veidojot savstarpēji integrētus, klientorientētus un datu vadītus Valsts ieņēmumu dienesta procesus un izveidojot produktīvu darba vidi digitālo pakalpojumu nodrošināšanai;
2) Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmas pielāgošana e-rēķinu izmantošanai;
3) iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju funkcionalitātes izstrāde saistībā ar plānoto Nodokļu informācijas sistēmas (NIS) izslēgšanu;
4) nodokļu apkalpošanas vides pilnveidošana sadarbībai ar nodokļu maksātāju;
5) saistībā ar Eiropas Savienības iniciatīvu prasību ieviešanu Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmās (turpmāk – IS):
▪ Eiropas Savienības pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmas (VIES – PVN) (Eiropas Savienības datu sagatavošanas sistēmas (VIES/ESDSS) pārbūve un informācijas apmaiņas paplašināšana, tai skaitā integrācija ar e-rēķinu risinājumu);
▪ Pievienotās vērtības nodokļa shēmas mazajiem uzņēmumiem (SME) ieviešana (īpašais atbrīvojums maziem un vidējiem uzņēmumiem);
6) VID IS pielāgošana nacionālo normatīvo aktu prasībām:
▪ sabiedriskā labuma organizāciju (turpmāk – SLO) iedalījuma izmaiņas – SLO caurskatāmības koeficienta piešķiršanas (zaļā, dzeltenā vai sarkanā krāsa) un piešķirto SLO pakāpju nodošanai tālāk arī uz atvērto datu portālu;
▪ Maksājumu administrēšanas informācijas sistēmas (turpmāk – MAIS) risinājuma, ka, iesniedzot SLO gada pārskatu par 2023.gadu (kuru varēs iesniegt, sākot no 2024.gada 1.janvāra), uz “Vadības ziņojuma” pamata tiek izveidots SLO uzraudzības uzdevums, ieviešana.
 
Bez tam procesu automatizācijas un optimizācijas iespējas, kā norāda Valsts ieņēmumu dienests, ir tikušas izskatītas MAIS ieviešanas procesā, vērtējot administratīvā sloga samazināšanas iespējas gan nodokļu maksātājiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam.
Tādējādi tie procesi, kuri jau ir pārcelti uz MAIS (piemēram, nodokļu maksātāju reģistrācijas procesi), ir izvērtēti, savukārt tie, kuri vēl tiks ieviesti MAIS, – tiks vērtēti atbilstoši MAIS plānam.
 
Attiecībā uz priekšrocību piešķiršanu Valsts ieņēmumu dienesta augstu reitingu saņēmušajiem komersantiem
Vēršam uzmanību, ka Finanšu ministrija ar 2023.gada 5.jūnija vēstuli Nr.4.1-37/28/1748 aicināja nozaru ministrijas, tostarp Ekonomikas ministriju, izvērtēt iespēju normatīvajos aktos noteikt priekšrocības un atvieglojumus, kurus varētu piešķirt nodokļu maksātājiem ar augstu novērtējumu (reitingu) saskaņā ar publiski pieejamo Valsts ieņēmumu dienesta noteikto nodokļu maksātāju reitinga kopējo novērtējumu.
Tas nozīmē, ka katra nozares ministrija (un tās padotības iestāde) ir atbildīga par savas kompetences normatīvā regulējuma izvērtēšanu ar mērķi noteikt iespējamās priekšrocības un atvieglojumus, kurus varētu saņemt nodokļu maksātāji ar augstu novērtējumu (reitingu) (jeb citiem vārdiem nodokļu maksātāji, kuri ir pierādījuši savu izcilību attieksmē pret valsti un līdz šim no valsts puses saņēmuši īpašu attieksmi un  pretimnākšanu uz sadarbību).
Tādējādi, aicinām Ekonomikas ministriju atkārtoti pārskatīt savas kompetences normatīvo regulējumu, tostarp izvērtējot paātrināto procesu priekšrocību, kuras saņems Valsts ieņēmumu dienesta augstu reitingu saņēmušie komersanti, piemērošanas iespējas arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "zaļā koridora" uzņēmumiem un lielajiem eksporta uzņēmumiem (eksports virs 1 milj. euro gadā).

-

Informatīvajā ziņojumā tiek norādīts, ka Ekonomikas ministrija sadarbībā ar nozaru asociācijām ir identificējusi arī šādu administratīvo šķērsli darba spēku piesaistei no trešajām valstīm – iestāžu datu savietojamība, lai veiktu operatīvu datu apmaiņu nodokļu nomaksas kontrolei.
Tādējādi informatīvā ziņojuma 11.lpp. tiek piedāvāts priekšlikums imigrācijas procesu pilnveidei, kas paredz “FM, IeM, LM, Ekonomikas ministrijai nodrošināt savstarpēju datu savietojamību, regulāru un automatizētu datu apmaiņu, izstrādājot nodokļu nomaksas kontroles sistēmu vīzu saņēmušajiem ārzemniekiem”.
Lūdzam detalizētāk skaidrot, kas ir domāts ar “nodokļu nomaksas kontroles sistēmu”. Vai plānots, ka četras nozaru ministrijas kopīgi izstrādās jaunu informācijas sistēmu jeb tomēr priekšlikums ir saistīts ar esošo sistēmu pilnveidošanu, lai nodrošinātu operatīvāku datu apmaiņu un to apstrādi.
Ievērojot minēto, lūdzam pārskatīt sniegtā priekšlikuma formulējumu.

-

Par informatīvā ziņojuma 11.lpp. ietverto informāciju
Saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 18.panta pirmās daļas 36.punktu (ievērojot pārejas noteikumu 239.punktā noteikto) ar 2024.gada 1.janvāri būs publiski pieejams Valsts ieņēmumu dienesta noteiktais nodokļu maksātāju reitinga kopējais novērtējums (nevis, kā šobrīd minēts informatīvajā ziņojumā - Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāja kopējā reitinga sistēma).
Ievērojot minēto, lūdzam atbilstoši precizēt informatīvā ziņojuma tekstu.

Savukārt, tā kā Valsts ieņēmumu dienests neveido "zaļā koridora" eksportējošo uzņēmumu sarakstu, aicinām informatīvajā ziņojumā norādīt, ka tiek izmantots Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras "zaļā koridora" uzņēmumu saraksts, jo pretējā gadījumā no šobrīd informatīvajā ziņojumā atspoguļotās informācijas var tikt maldīgi uzskatīts, ka šo sarakstu izveido un uztur Valsts ieņēmumu dienests.

-

Aicinām pārskatīt, vai informatīvā ziņojuma 17.lpp. ir pareizi minēts Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijas un Ilgtspējīgas attīstības komisijas kopsēdes datums (šobrīd norādīts – 2023.gada 24.novembris), kurā tika izskatīta Valsts kancelejas informācija par plānoto rīcību birokrātijas mazināšanas jomā.

-

Lūdzam pārskatīt saīsinājuma lietošanu, lai nodrošinātu pārskatāmāku informatīvā ziņojuma satura uztveršanu. Tā, piemēram:
- informatīvā ziņojuma 1.lpp. Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes tematiskā komiteja tiek saīsināta kā “IKPTK”, lai gan turpmāk šāds saīsinājums tekstā netiek lietots (tāpat jānorāda, ka minētās komitejas pilnais nosaukums tiek saīsināts arī informatīvā ziņojuma 5.lpp.);
- informatīvā ziņojuma 1.lpp. tiek lietots saīsinājums “ANM”, lai gan iepriekš tekstā nav lietots tā pilnais nosaukums;
- informatīvā ziņojuma 4.lpp. Ministru kabineta š.g. 22.augustā pieņemtais Ekonomikas ministrijas virzītais 1.2.3.6. pasākums "Tūrisma produktu attīstības programma" tiek saīsināts kā “Tūrisma atbalsta programma”, lai gan turpmāk šāds saīsinājums tekstā netiek lietots;
- informatīvā ziņojuma 15.lpp. Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam tiek saīsinātas kā “NIP”. Tā kā minēto pamatnostādņu pilnais nosaukums pirmo reizi minēts informatīvā ziņojuma 7.lpp., tad attiecīgi šeit būtu nepieciešams veidot tās saīsinājumu;
- informatīvā ziņojuma 16.lpp. Valsts kanceleja tiek saīsināta kā “VK”, lai gan turpmāk šāds saīsinājums tekstā netiek lietots, jo arī turpmāk tiek lietots iestādes pilnais nosaukums.

-

Informatīvā ziņojuma secinājuma daļas 3.punktā ir uzsvērts, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 202.¹ punktu, Ministru kabineta tematiskā komiteja darbojas līdz konkrētā Ministru kabineta darbības laika beigām vai līdz noteikto uzdevumu pilnīgai izpildei, līdz ar to Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes tematiskajā komitejā uzdotie uzdevumi ir aktualitāti zaudējuši.
Tomēr, tā kā no informatīvā ziņojuma izriet, ka turpmākās darbības, kuras apņēmusies koordinēt Ekonomikas ministrija, izriet no Ekonomikas ministrijas sagatavotajām birokrātijas mazināšanas iniciatīvām, kuras tika izskatītas Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes tematiskās komitejas š.g. 10.augusta sēdē (tā, piemēram, informatīvā ziņojuma 16.lpp. tiek uzsvērts, ka “turpmāk katras ministrijas uzdevums ir pārrunāt ar sociāliem partneriem atbildībā esošo procesu saīsināšanas, optimizācijas un automatizācijas iespējas), attiecīgi, mūsuprāt, informatīvajā ziņojuma secinājuma daļas 3.punktā ietvertais secinājums ir precizējams, piemēram, norādot, ka, neskatoties uz to, ka ar Ministru prezidenta 2023.gada 3.novembra rīkojumu Nr.2023/1.2.1-279 “Par atsevišķu Ministru prezidenta rīkojumu atzīšanu par spēku zaudējušiem” spēku ir zaudējis Ministru prezidenta 2023.gada 12.jūnija rīkojums Nr.2023/1.2.1.-153 "Par Izaugsmes, konkurētspējas un produktivitātes tematisko komiteju", tomēr šajā komitejas š.g. 10.augusta sēdē izskatītās Ekonomikas ministrijas iniciatīvas joprojām ir aktuālas un Ekonomikas ministrija ir uzņēmusies šo iniciatīvu īstenošanas koordinēšanu.

-

Ministru kabineta 20.06.2023. sēdē zināšanai pieņemtajā informatīvā ziņojuma "Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai" ievadā ir īpaši uzsvērts, ka informatīvā ziņojuma mērķis ir sniegt Ekonomikas ministrijas redzējumu par strukturālās transformācijas nozīmi ekonomikas izaugsmes veicināšanā un tās galvenajiem izaicinājumiem un prioritārajiem rīcības virzieniem.
Ievērojot minēto, ierosinām izvērtēt iespēju precizēt informatīvā ziņojuma "Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai" pirmo rindkopu, uzsverot, ka informatīvais ziņojums izstrādāts, pamatojoties uz Ekonomikas ministrijas sniegto redzējumu par priekšnosacījumiem nacionālās industriālās politikas īstenošanas nodrošināšanai, lai veicinātu Latvijas konkurētspēju un ilgtspējīgu attīstību.

Tāpat aicinām informatīvā ziņojuma "Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai" pirmajā rindkopā ietverto norādi uz informatīvo ziņojumu "Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai" nesaīsināt vai lietot citu saīsinājumu.
Jo pretējā gadījumā nav skaidri uztverams, vai informatīvajā ziņojumā "Par prioritāriem rīcības virzieniem nacionālās industriālās politikas īstenošanai" ietvertais saīsinājums “informatīvais ziņojums” ir attiecināms uz minēto informatīvo ziņojumu, vai tomēr uz informatīvo ziņojumu "Prioritārie rīcības virzieni ekonomikas transformācijas īstenošanai".

-