Atzinums

DAIF Latvija uztur aktuālu iebildumu, par ko netika panākta vienošanās 20.02.2023.saskaņošanas sanāksmē.

Aizsardzības sektora sadarbība ar aizsardzības industriju ir tikai viens no līdzekļiem piegāžu drošības īstenošanai. Piemēram, piegāžu drošību NBS organizē, veidojot MTL uzkrājumus, attīstot MTL uzturēšanai un personāla apmācībai nepieciešamās kompetences, kā arī slēdzot līgumus ar uzņēmumiem, kuri nav aizsardzības industrijas uzņēmumi (piemēram, pārtikas un degvielas nodrošināšanai). Attiecīgi, šī likuma mērķa definīcijai ir jābūt fokusētai uz aizsardzības industrijas attīstību un pielāgošanu. Esošais likumprojekta nosaukums nav saskaņā ar likumprojekta 2.panta redakciju. 

DAIF Latvija uzskata, ka ir jāsniedz atbalsts un likuma ietvaros ir jāparedz normas arī industrijas starptautiskai konkurētspējai, ne tikai NBS ietvaros, bet sniedzot pienesumu un integrējoties ES un NATO aizsardzības spēju attīstībā un inovācijā.

Būtiski, ka jau līdz šim sadarbībā ar Aizsardzības ministrijas ir veicināts Latvijas aizsardzības industriju komersantu eksports, atbalstot dalību starptautiskās nozares izstādēs, kā arī organizējot divpusējus pasākumus ar citu valstu industriju pārstāvjiem, kas ir nozīmīgi mehānismi aizsardzības starptautiskajai sadarbībai.
 

Likums nosaka kārtību, mehānismus un atbildības stratēģiskajai partnerībai starp aizsardzības industriju un aizsardzības nozari, nosaka pasākumus nacionālās aizsardzības industrijas attīstības veicināšanai un darbības drošības realizēšanai.
 

DAIF Latvija uztur aktuālu iebildumu, par ko netika panākta vienošanās 20.02.2023.saskaņošanas sanāksmē.

Šobrīd Latvijā nedarbojas citas tieši aizsardzības industrijas intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas. Līdz ar to nevar sadarboties ar organizācijām, kuru nav. Savukārt, ja veidojas jaunas biedrības, tām ir jāiegūst noteikta pārstāvniecība, lai tām būtu mandāts vest sarunas ar aizsardzības nozari, kā arī svarīgi ir praksē īstenot atbilstošu organizācijas darbību, tai skaitā tieši arī attiecībā uz labas pārvaldības, ētikas un citu principu ievērošanu.
Likumprojektā ir skaidri jānorāda sadarbības partneri aizsardzības industrijas attīstības kontekstā, kas ļautu arī deleģēt noteiktas funkcijas, kā jau to šobrīd arī pieļauj Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pants. DAIF Latvija uzskata, ka ir nosakāmas tādas deleģējamās funkcijas, kuras nav pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantā minētajiem gadījumiem, kad nevar veikt deleģējumu. 
Konkrēta sadarbības partnera (šajā gadījumā DAIF Latvija) ietveršana neierobežo ministrijas sadarbību ar citām biedrībām un interešu pusēm citās nozarēs, īstenojot civilmilitāro sadarbību visaptverošai valsts aizsardzībai. Vienlaikus organizācijai ir jānodrošina pārstāvniecība starptautiskā un Eiropas Savienības līmeņa nozares apvienojošā organizācijā. 

Papildus tam DAIF Latvija norāda, ka īpaši aizsardzības industriju uzņēmumiem ir svarīgi iesaistīties šīs jomas uzņēmumu apvienojošā organizācijā, lai sekmētu to darbības atbilstību nozares prasībām, nodrošinātu ētiskus, caurspīdīgus sadarbības principus ar aizsardzības nozari, kā arī iesaistītos konsolidētā industriju viedokļa veidošanā un paušanā . Tāpat būtiski no aizsardzības nozares puses īstenot vienlīdzīgus nosacījumus un vienotu pieeju atbalstam, ko tieši pozitīvi sekmē sadarbība ar aizsardzības uzņēmumu apvienojošo organizāciju.
 

sadarbību ar aizsardzības industrijas intereses pārstāvošo nevalstiskajām organizācijām, Aerospace, Security and Defence Industries Association of Europe (ASD Europe) un nacionālo organizāciju, kura apvieno nozares komersantus un zinātniskās institūcijas ar lielāko nodarbināto skaitu;

DAIF Latvija uztur aktuālu iebildumu, par ko netika panākta vienošanās 20.02.2023.saskaņošanas sanāksmē.

Kopš 2013.gada 28.augusta Aizsardzības ministrijas un DAIF Latvija parakstītās Vienošanās par sadarbību ietvaros un papildus izvirzītajiem mērķiem 2021.gada 20.martā Aizsardzības ministrijas un DAIF Latvija Vienošanās par sadarbību, tiek īstenoti pasākumi aizsardzības industrijas attīstības atbalsta organizācijas mehānismu ieviešanai un īstenošanai.
Kā ir minēts likumprojekta anotācijā, tad ir uzsākta mērķtiecīga vispārējas aizsardzības inovāciju ekosistēmas izveide, kur būtiska loma pasākumu ieviešanā ir tieši arī industrijas nevalstiskajām organizācijām (NVO). Tāpat anotācijā ir minēts, ka „Sadarbības ar NVO var ietvert tādas darbības kā konsultācijas (piem., par aizsardzības nozares plānotajiem nodrošinājuma vai normatīvu projektiem), kopīgu uz industrijas attīstību orientētu pasākumu rīkošanu (piem., produkcijas demonstrācijas, izstādes, inovāciju pasākumus, konferences, mācības, izglītojošus un informatīvos pasākumus u.tml.), industrijas pārstāvju iesaisti atbilstošos pārrobežu sadarbības formātos u.c. un starptautiskā sadarbība aizsardzības industrijas attīstības atbalsta jomā var ietver starpvaldību (G2G) sadarbību, starptautisko organizāciju (piem., NATO, ES, EDA u.c.) ietvara sadarbību, NBS nodrošinājuma jomas atsevišķu projektu ietvara sadarbību (piem., pārrobežu iepirkumu ietvaros) u.c. veida starptautisko sadarbību, kas tiešā vai pastarpinātā veidā veicina nacionālās aizsardzības industrijas attīstību”.

Attiecīgi, šobrīd likumprojekts attiecībā uz NVO iesaisti paredz tikai šādus pasākumus: NVO aktivitāšu koordinēšanu aizsardzības industrijas attīstības atbalstam 8.panta (2) 5); konsultāciju pasākumus ar aizsardzības industrijas komersantiem, kā arī to intereses pārstāvošajām NVO 9.panta (2)  7); Aizsardzības ministrija, izstrādājot un īstenojot aizsardzības industrijas attīstības atbalsta politiku, konsultējas ar aizsardzības industrijas NVO 11.panta (1).

DAIF Latvija norāda, ka vispārējas aizsardzības inovāciju ekosistēmas izveidē, attīstībā un pasākumu īstenošanā aizsardzības industrijas interešu pārstāvošai NVO ir būtiska loma tieši šo pasākumu ieviešanā un īstenošanā ar paredzamu atbalstu arī no Aizsardzības nozares, ņemot vērā ikdienas regulāro darbu un ciešo sadarbību tieši ar industriju, nevis piedaloties tikai konsultāciju procesā ar Aizsardzības nozari.

Likumprojektā ir skaidri jānorāda sadarbības partneri aizsardzības industrijas attīstības kontekstā, kas ļautu arī deleģēt noteiktas funkcijas, kā jau to šobrīd arī pieļauj Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pants. DAIF Latvija uzskata, ka ir nosakāmas tādas deleģējamās funkcijas, kuras nav pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 41.pantā minētajiem gadījumiem, kad nevar veikt deleģējumu. 
Konkrēta sadarbības partnera (šajā gadījumā DAIF Latvija) ietveršana neierobežo ministrijas sadarbību ar citām biedrībām un interešu pusēm citās nozarēs, īstenojot civilmilitāro sadarbību visaptverošai valsts aizsardzībai. Vienlaikus organizācijai ir jānodrošina pārstāvniecība starptautiskā un Eiropas Savienības līmeņa nozares apvienojošā organizācijā. 

Papildus tam DAIF Latvija norāda, ka īpaši aizsardzības industriju uzņēmumiem ir svarīgi iesaistīties šīs jomas uzņēmumu apvienojošā organizācijā, lai sekmētu to darbības atbilstību nozares prasībām, nodrošinātu ētiskus, caurspīdīgus sadarbības principus ar aizsardzības nozari, kā arī iesaistītos konsolidētā industriju viedokļa veidošanā un paušanā . Tāpat būtiski no aizsardzības nozares puses īstenot vienlīdzīgus nosacījumus un vienotu pieeju atbalstam, ko tieši pozitīvi sekmē sadarbība ar aizsardzības uzņēmumu apvienojošo organizāciju.
 
 

Aizsardzības nozare savas kompetences un Aizsardzības ministrijai piešķirto valsts budžeta vai citu piesaistīto līdzekļu ietvaros var deleģēt 9.panta 2.daļā minēto aizsardzības industrijas attīstības atbalsta organizēšanas mehānismu ieviešanu un organizēšanu aizsardzības industrijas organizācijai, kura apvieno nozares komersantus un zinātniskās institūcijas ar lielāko nodarbināto skaitu.