Atzinums

Lūdzam svītrot 2. priekšlikumu un arī veikt attiecīgas korekcijas ziņojumā. PVN samazinātās likmes saglabāšanai būs nepieciešami jauni kompensējošie pasākumi, jo 2023. gada noteiktais akcīzes nodokļa likmju palielinājums ir jau iestrādāts valsts budžeta ieņēmumu un izdevumu bāzes scenārijā.

-

Ziņojumā pareizi minēts, ka iepirkuma cenai ir liela nozīme cenu veidošanā. Līdz ar to, piem., Latvijā audzēto kartupeļu cenu vietnē Barbora.lv nosacīti sarežģīti salīdzināt ar, piem., Lietuvā audzēto kartupeļu cenu vietnē Barbora.lt, jo uzreiz saskaramies ar daudziem papildu nezināmiem faktoriem, kas nosaka iepirkuma cenu. Šo papildu nezināmu faktoru ietekmi noņemtu cenas analīze vienas šķiras un šķirnes kartupeļiem no, piem., Kipras, kas zināmā mērā vienādotu iespējamo iepirkuma cenu un palīdzētu koncentrēties uz citu faktoru ietekmes analīzi. Cita svarīga lieta, kurai nav pievērsta analīze ir konkurence, kura, iespējams, ir ļoti dažāda uzņēmumu starpā Baltijas valstīs, un kurai, iespējams, arī ir liela nozīme cenu veidošanas mehānismā.

-

Sadaļā “2.1. PVN samazinātās likmes 12 % apmērā noteikšanas ietekme uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu mazumtirdzniecības cenām Latvijā” izmaiņas PVN likmē tiek pasniegtas kā vienīgais cenu pārmaiņu faktors, kas nav patiesība.

-

Sadaļā “2.1. PVN samazinātās likmes 12 % apmērā noteikšanas ietekme uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu mazumtirdzniecības cenām Latvijā” analīze tiek balstīta uz 18 produktu analīzi, savukārt sadaļā “2.2. Svaigu augļu, ogu un dārzeņu mazumtirdzniecības cenu salīdzinājums Baltijas valstīs” analīze tiek balstīta jau uz 22 produktiem. Lūdzam ziņojumā sniegt paskaidrojumu, kāpēc produktu klāsts ir atšķirīgs.

-

Informatīvajā ziņojumā nav minēts, ka “Aprēķinātajiem rezultātiem ir salīdzinoši lieli standartnovirzes rādītāji un tāpēc atsevišķu produktu izslēgšana no aprēķiniem atstāj būtisku ietekmi uz vidējo rādītāju. Tā, piemēram, izslēdzot no aprēķiniem lielo oranžo ķirbi (kuram cena palielinājās visvairāk), reālo cenu pieaugums tirdzniecības tīklā #1 ir vairs tikai 5,2%, bet nominālo cenu pieaugums – 6,7%, bet tirdzniecības tīklā #2 attiecīgi 10,6% un 6,3% (skat. 3. pielikumu). Tāpēc apkopojuma veikšanai par vidējo cenu līmeņa pieaugumu abos apsekotajos Latvijas mazumtirdzniecības tīklos kopumā, ķirbji ir izslēgti no aprēķiniem” (LBTU ziņojums, 19.–20. lpp.) Ja tas būtu minēts arī ziņojumā, tad ziņojuma lasītājam būtu skaidrs, cik lielā mērā ziņojumā veiktie secinājumi ir atkarīgi no analīzei atlasīto preču klāsta un cik ļoti piesardzīgam ir jābūt politikas veidotājam, ja viņš balstīs savus lēmumus uz ziņojumā minētiem rezultātiem un secinājumiem. Lūdzam papildināt ziņojumu ar minēto informāciju, kā arī parādīt, kā mainītos aprēķinātie rezultāti, ja no analīzes tiktu izslēgti ne tikai lielie oranžie ķirbi, bet arī dilles, kāposti (t.sk. sarkanie), sarkanie redīsi atsevišķi un kopā. Tikai tad būtu iespējams vismaz nosacīti secināt, ka un vai “PVN palielināšana Latvijā pilnībā ir konvertējusies svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenās”.

-

Informatīvajā ziņojumā “atsevišķi salīdzinātas cenas bez atlaidēm (nominālās cenas) un cenas ar atlaidēm (reālās cenas)”. Uzskatam par nepiemērotu cenu ar atlaidēm salīdzināšanu, kam ir divi iemesli. Pirmkārt, ziņojuma mērķis nav analizēt dažādu pārtikas preču mazumtirdzniecības tiklu tirgvedības politiku internetā. Otrkārt, ņemot vērā, ka cenu monitorings tika veikts “katra mēneša 20. datumā (+/- 3 dienas)” (kas nav minēts informatīvajā ziņojumā, bet ir minēts Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes ziņojumā “Cenu monitorings mazumtirdzniecības tīklos pārtikas produktiem, kuriem ir piemērota samazināta pievienotās vērtības nodokļa likme”, uz kuru atsaucās un balstās ziņojuma autori), pastāv risks iegūt nobīdītus analīzes rezultātus un līdz ar to nepatiesus secinājumus gadījumā, ja kādā valstī kādam tiklam ir tirgvedības stratēģija tieši šajā periodā rīkot akcijas analizējamai preču grupai. Tapāt aicinām ziņojumā atspoguļot datu iegūšanas un analīzē izmantotu produktu atlases metodi, lai veidotu patiesu priekšstatu par veikto analīzi.

-

Ņemot vērā izteiktos iebildumus par informatīva ziņojuma 1.priekšlikumu, lūdzam attiecīgi precizēt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3.punktu, kā arī papildināt protokollēmuma projektu ar punktu par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmes izvērtējuma sagatavošanu līdz 2028.gada 1.jūnijam.

-

Neatkarīgi no tā vai Pievienotās vērtības nodokļa likuma norma attiecībā uz PVN samazināto likmi 12 % apmērā ir uz noteiktu laiku vai bez termiņa, lai vērtētu normas darbību, vismaz reizi četros gados būtu gatavojams izvērtējums par PVN samazinātās likmes 12% apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegāžu cenām galapatērētājiem, tai skaitā salīdzināt cenu svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādēm galapatērētājiem reģionālajā līmenī. Tādējādi lūdzam attiecīgi papildināt Informatīvā ziņojuma 1.priekšlikumu.

-

Lūdzam svītrot Informatīvā ziņojuma 1.priekšlikumā norādīto par to, ka saglabāt PVN samazināto 12 % likmi svaigiem augļiem ogām un dārzeņiem pēc 2024. gada 31. decembra, Pievienotās vērtības nodokļa likumā nosakot to kā pastāvīgu tiesību normu. Par Pievienotās vērtības nodokļa likuma normu attiecībā uz PVN samazināto likmi 12 % apmērā varētu spriest pēc Informatīvā ziņojuma par valsts nodokļu pārskatīšanu 2024.–2027. gadā izskatīšanas Ministru kabinetā.

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma 1.punkta sesto rindkopu par to, ka Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā “Par samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes piecu procentu apmērā ieviešanas efektivitāti svaigiem augļiem, ogām un dārzeņiem” (23-TA-1768) bija vērtēti rezultatīvie rādītāji atbilstoši Ministru kabineta 2020.gada 30.septembra sēdes protokollēmumam Nr. 57 28.§  un rezultatīvo rādītāju izpildes rezultāti liecināja, ka no četriem rezultatīvajiem rādītājiem trīs rādītāji ir izpildīti daļēji un tikai viens ir izpildīts. 

-

Lūdzam svītrot Informatīvā ziņojuma 1.punkta pirmās piecas rindkopas, jo šī vēsturiskā informācija nav saistīta ar uzdoto sagatavot novērtējumu atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 28. novembra sēdes protokola Nr. 59 64.§ 1.3. apakšpunktam. Attiecīgi lūdzam svītrot Secinājumu 1.punktu.

-

Sadaļā “2. PVN samazinātās likmes 12 % apmērā noteikšanas ietekme uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādes cenām galapatērētājiem” tiek minēts:

“Lai novērtētu PVN samazinātās likmes 12 % apmērā ietekmi uz svaigu augļu, ogu un dārzeņu piegādes cenām galapatērētājiem, Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte ir īstenojusi pētījumu  (turpmāk – LBTU pētījums), kura laikā ir apsekotas svaigu augļu, ogu un dārzeņu ikmēneša cenas divu Latvijā dominējošu mazumtirdzniecības tīklu (turpmāk apzīmēti ar #1 un #2) internetveikalos.”

“Dominējošie mazumtirdzniecības tiklu internetveikali Latvijā” ir ļoti neveiksmīgs formulējums, no kura iesākam izvairīties, jo, piem., 1a.lv pozicionē sevi, kā lielākais interneta veikals Latvijā. Neskatoties uz to, ka var nojaust, par ko iet runa, lūdzam skaidrības nolūkā norādīt, vai ar #1 tiek apzīmēts interneta veikals Barbora un ar #2 Rimi interneta veikals vai otrādi.
Ja tiek apgalvots, ka šie internetveikali ir dominējoši, tad lūdzam norādīt datus, kas to apliecina.

-

Informatīvā ziņojuma sadaļas “Secinājumi” 1.–6. punktus nevar uzskatīt par secinājumiem. Labākajā gadījumā tas ir kopsavilkums. 7.–10. punkti daļēji satur secinājumus.
Pēc būtības informatīvajam ziņojumam esošajā versijā ir šādi secinājumi:
          1. PVN palielināšana Latvijā kopumā pilnībā ir konvertējusies dominējošo mazumtirdzniecības tīklu cenās (ziņojuma secinājumu 7. punkts).
          2. Analizēto produktu cenas Latvijas dominējošajos mazumtirdzniecības tīklos ir zemākas (ziņojuma secinājumu 10. punkts):
                  a. Starpība starp svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenām Lietuvā un Latvijā atbilst PVN likmes starpībai (ziņojuma secinājumu 8. punkts).
                  b. Starpība starp svaigu augļu, ogu un dārzeņu cenām Igaunijā un Latvijā neatbilst PVN likmes starpībai (ziņojuma secinājumu 9. punkts).
Lūdzam rast iespēju korektāk formulēt ziņojuma secinājumus.
 

-