Atzinums

Iebildums par:
(Priekšlikums 1.2. “Nozaru ministrijām ievērot vienotās digitālās attīstības kārtību visām IKT attīstības aktivitātēm”;
Priekšlikums 1.3. “Ieviest IKT projektu lietderības izvērtēšanas modeli”)

Lai arī vienota IKT attīstības aktivitāšu uzskaite un samērīga lietderības izvērtēšana ir atbalstāma, tomēr informatīvajā ziņojumā nav pietiekami skaidri nošķirta jauna vai būtiska IKT attīstības aktivitāte no informācijas sistēmas ikdienas uzturēšanas un operatīvi nepieciešamiem pielāgojumiem.
Pilna sākotnējās pamatošanas un saskaņošanas procedūra nebūtu samērīgi piemērojama kļūdu un datu labojumiem, drošības ievainojamību novēršanai, konfigurācijas izmaiņām, nelieliem pilnveidojumiem, sistēmas darbības stabilitātes nodrošināšanai un normatīvo aktu prasību ieviešanai esošās informācijas sistēmās. Šādas izmaiņas bieži ir jāīsteno īsos termiņos, un papildu saskaņošanas posmi var apdraudēt iestādes pamatfunkciju savlaicīgu izpildi.

Priekšlikums
Lūdzam precizēt, ka:
– pilna IKT attīstības aktivitātes sākotnējās pamatošanas un saskaņošanas procedūra piemērojama jauna IKT risinājuma izveidei vai būtiskai esoša risinājuma attīstībai;
– uzturēšanas darbiem, kļūdu un drošības labojumiem, konfigurācijas izmaiņām, neliela apjoma pilnveidojumiem un normatīvo aktu prasību ieviešanai paredzama vienkāršota reģistrācijas un izvērtēšanas kārtība;
– steidzamu drošības incidentu, būtisku darbības traucējumu vai normatīvajos aktos noteiktu īsu ieviešanas termiņu gadījumos paredzama paātrināta kārtība.
 

 

Iebildums par:
(Priekšlikumi 1.2. un 1.3;
MK sēdes protokollēmuma projekta 2.2. punkts)

VVD atbalsta visu viena IKT resursa izveidē, uzturēšanā un attīstībā veikto ieguldījumu kumulatīvu uzskaiti, jo tā nodrošina informāciju par resursa kopējām dzīves cikla izmaksām. Vienlaikus nepieciešams nepārprotami nodalīt izmaksu kumulatīvo uzskaiti no konkrētas IKT attīstības aktivitātes klasificēšanas atbilstoši trīs līmeņu izvērtēšanas modelim.
Ja 140 000 EUR un 3 000 000 EUR sliekšņi tiktu piemēroti, summējot visus vēsturiskos ieguldījumus konkrētajā informācijas sistēmā, ilgstoši ekspluatētām un regulāri pilnveidojamām valsts informācijas sistēmām praktiski jebkura turpmāka, arī neliela apjoma attīstības aktivitāte automātiski tiktu pakļauta augstāka līmeņa izvērtēšanai.

Priekšlikums
Lūdzam precizēt, ka:
– trīs līmeņu izvērtēšanas modeļa finanšu slieksnis nosakāms pēc konkrētās plānotās attīstības aktivitātes vai savstarpēji funkcionāli saistītu attīstības aktivitāšu kopuma plānotajām izmaksām;
– IKT resursa vēsturiskās un dzīves cikla izmaksas tiek uzskaitītas kumulatīvi caurskatāmības, izmaksu analīzes un investīciju plānošanas vajadzībām;
– nav pieļaujama vienotas attīstības iniciatīvas mākslīga sadalīšana vairākās aktivitātēs, lai izvairītos no attiecīgā izvērtēšanas līmeņa piemērošanas.

 

Iebildums par:
(II nodaļa “Valsts pārvaldes IKT kompetences pilnveide, standartizācija un konsolidācija – Kompetences centru attīstība”;
Priekšlikumi 2.1. un 2.2.)

VVD atbalsta tādu IKT funkciju centralizāciju, kur centralizēts modelis sniedz pierādāmu efektivitātes, drošības, kvalitātes vai mēroga ieguvumu, piemēram, infrastruktūras, koplietošanas platformu, standartizētu darba vietu, programmatūras koda repozitoriju, DevOps rīku un citu horizontālu pakalpojumu nodrošināšanā.
Vienlaikus pamatdarbības informācijas sistēmu attīstība ir cieši saistīta ar konkrētās iestādes normatīvajām funkcijām, biznesa procesiem, datiem un lietotāju vajadzībām. Ja iestāde saglabā atbildību par pamatfunkciju izpildi un informācijas sistēmas darbības rezultātu, tai jāsaglabā arī pietiekamas pilnvaras šīs informācijas sistēmas attīstības vadībai. Nav pieļaujama situācija, kurā atbildība par sistēmas darbības rezultātu saglabājas nozaru iestādei, bet sistēmas attīstības prioritātes, termiņi vai nepieciešamie resursi atrodas ārpus tās faktiskas ietekmes.

Priekšlikums
Lūdzam kompetenču centru darbības modelī noteikt, ka pamatdarbības informācijas sistēmas pārzinis saglabā vismaz:
– atbildību par sistēmas attīstības prioritātēm un sasniedzamajiem rezultātiem;
– biznesa un funkcionālo prasību noteikšanu un attīstības darbu prioritizēšanu;
– nodevumu akceptēšanu, budžeta un attīstības plāna pārvaldību;
– atbildību par sistēmas dzīves cikla un pakalpojuma kvalitātes pārvaldību.
Pirms attiecīgu funkciju nodošanas kompetences centram jābūt noteiktam pakalpojumu finansēšanas modelim, pakalpojuma līmeņa prasībām (SLA), atbildības sadalījumam un eskalācijas kārtībai.

 

Iebildums par:
(Priekšlikums 3.1. “Pārskatīt tehnoloģiskā nodrošinājuma sagādes pieeju”;
MK sēdes protokollēmuma projekta 4.1.1. punkts)

VVD atbalsta principu, ka valstij ir jānodrošina pilnīga piekļuve par publiskajiem līdzekļiem izstrādātas pasūtījumprogrammatūras pirmkodam, tā versiju pārvaldība, izsekojamība un iespēja nepieciešamības gadījumā programmatūras uzturēšanu nodot citam pakalpojuma sniedzējam.
Vienlaikus formulējums par obligātu programmatūras koda publicēšanu kodu repozitorijos var tikt interpretēts kā pienākums pirmkodu padarīt publiski pieejamu. Šāda pieeja nav piemērojama visām informācijas sistēmām un visam programmatūras kodam, ņemot vērā kiberdrošības prasības, ierobežotas pieejamības informāciju, trešo personu intelektuālā īpašuma un licencēšanas nosacījumus, kā arī sistēmu drošības arhitektūru.

Priekšlikums
Lūdzam precizēt, ka:
– obligāta prasība ir pasūtījumprogrammatūras pirmkoda glabāšana un versiju pārvaldība valsts vai tās kontrolētā programmatūras koda repozitorijā, nodrošinot valstij nepieciešamās piekļuves un izmantošanas tiesības;
– pirmkoda publiska pieejamība nosakāma atsevišķi, izvērtējot konkrētā risinājuma kiberdrošības, informācijas aizsardzības, licences un citus ierobežojumus;
– ja pirmkoda publiskošana nav pieļaujama vai lietderīga, jābūt iespējai to glabāt slēgtā, piekļuves tiesībām ierobežotā valsts kontrolētā repozitorijā.

-

Iebildums par:
(III nodaļa “Pārmaiņas IKT resursu un pakalpojumu sagādē”;
Priekšlikumi 3.1. un 3.3.)

VVD atbalsta EIS IKT katalogu pārskatīšanu, reālas konkurences veicināšanu, tehnoloģiski neitrālu prasību noteikšanu un piegādātāju atkarības mazināšanu. Vienlaikus nav lietderīgi noteikt vienotu pieņēmumu, ka stundu likmēs jeb laika un materiālu principā balstīta pakalpojumu iegāde būtu pieļaujama tikai tehniskai uzturēšanai un nebūtu izmantojama esošu informācijas sistēmu pakāpeniskai attīstībai.
Ilgstoši ekspluatējamu pamatdarbības informācijas sistēmu attīstība bieži notiek iteratīvi, un visas prasības nav iespējams pilnībā un nemainīgi definēt ilgstoša līguma noslēgšanas brīdī. Šādos gadījumos laika un materiālu modelis var būt saimnieciski pamatots, ja pasūtītājs nodrošina efektīvu darba apjoma, izmaksu un kvalitātes kontroli.

Priekšlikums
Lūdzam paredzēt, ka laika un materiālu modelis var tikt izmantots arī esošu informācijas sistēmu uzturēšanai un pakāpeniskai attīstībai, ja tiek nodrošināti vismaz:
– iepriekš apstiprināti darba uzdevumi un izmaksu aplēses;
– noteikts attiecīgā darba vai darbu kopuma finanšu limits;
– pārbaudāmi rezultāti un pieņemšanas kritēriji;
– izpildes un izmaksu kontrole;
– programmatūras koda, dokumentācijas un testēšanas rezultātu nodošana pasūtītājam.
Jaunu informācijas sistēmu izveidei un būtiskai esošo sistēmu pārbūvei prioritāri saglabājama konkurenci nodrošinoša iepirkuma procedūra un uz pārbaudāmiem rezultātiem balstīti nodevumi. Piegādātāju atkarības mazināšana primāri īstenojama ar valsts tiesībām uz pirmkodu un datiem, kvalitatīvu dokumentāciju, zināšanu pārnesi un reālu iespēju nepieciešamības gadījumā mainīt pakalpojuma sniedzēju.
 

-

Iebildums par:
(Ievads un kopsavilkums – jaunās kārtības piemērošanas tvērums)

Informatīvajā ziņojumā norādīts, ka jaunie saskaņošanas mehānismi attiecināmi uz IKT resursu attīstības aktivitātēm, kuras tiks uzsāktas pēc jauno pārvaldības mehānismu stāšanās spēkā, vienlaikus īpaši norādot uz jau īstenošanā esošo ES fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu projektu turpināšanu.
Lai izvairītos no atšķirīgas interpretācijas un nepieciešamības pārskatīt jau uzņemtās līgumsaistības, piemērošanas robežai jābūt skaidri noteiktai neatkarīgi no aktivitātes finansējuma avota.

Priekšlikums
Lūdzam nepārprotami noteikt, ka jaunās prasības netiek piemērotas ar atpakaļejošu spēku:
– jau noslēgtiem IKT līgumiem un vispārīgajām vienošanām;
– jau apstiprinātām un īstenošanā esošām IKT attīstības aktivitātēm;
– šo aktivitāšu ietvaros iepriekš paredzētiem un līgumiski nodrošinātiem darbiem.
Jaunā kārtība piemērojama jaunām IKT attīstības aktivitātēm, kas tiek iniciētas pēc attiecīgā regulējuma spēkā stāšanās, kā arī būtiskām iepriekš apstiprinātu aktivitāšu tvēruma izmaiņām.
 

-

Informatīvais ziņojums 
Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām
 LVĢMC Priekšlikums 
Ņemot vērā dažādu iestāžu, t.sk valsts kapitālsabiedrību, specifiskos IKT pārvaldības uzdevumus un to konkrētās jomas specifiku, lūdzam VARAM papildināt ziņojumu, izstrādājot detalizētu funkciju un atbildību sadalījuma modeli, nosakot centralizējamās un decentralizētās funkcijas, kompetenču centru pārvaldības un finansēšanas principus, pakalpojumu kvalitātes un klientu apmierinātības novērtēšanas mehānismus, kā arī sagatavot plānoto reorganizācijas pasākumu ekonomiskās un organizatoriskās ietekmes novērtējumu, jau sākotnēji nosakot iesaistītos IKT pārvaldības dalībniekus (organizācijas) un to  dalību izmaiņu procesā. 

Papildus lūdzam iepriekšminēto noteikt MKN protokollēmumā. 
 

-

Informatīvais ziņojums 
Priekšlikumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības pārmaiņām 

LVĢMC Priekšlikums 
Prioritātes IKT pārvaldībā tiek noteiktas trīs līmeņos – valsts, resora/ministrijas un iestādes līmenī. Ņemot vērā, ka pieejamais finansējums valsts IKT prioritāšu īstenošanai nebūs pietiekams visu identificēto vajadzību nodrošināšanai, būtiski saglabāt iestādes kompetenci noteikt tās IKT aktivitātes, kas ir prioritāras konkrētās iestādes darbības nepārtrauktībai, funkciju nodrošināšanai un attīstībai. Tas ir īpaši nozīmīgi, lai iestādes varētu attīstīt inovācijas gan iekšējo procesu efektivizēšanā, gan publisko pakalpojumu sniegšanā. 

Ierosinām izvērtēt vienotu un centralizētu IKT risinājumu attīstību un izmantošanu divos līmeņos - jaunu IKT risinājumu, t.sk. jaunu informācijas sistēmu izstrādē vai esošo IKT risinājumu uzturēšanu, lai nodrošinātu deleģēto funkciju īstenošanas nepārtrauktību  vai projektu ietvaros noteikto rezultātu ilgtspējības uzturēšanu. Vienlaikus lūdzam  ņemt vērā, ka atsevišķas iestāžu informācijas sistēmas ir cieši integrētas ar konkrētās iestādes pamatdarbības procesiem un nodrošina specifiskas, tai deleģētas funkcijas. Šādu sistēmu turpmāka uzturēšana un attīstība ir būtiska iestādes funkciju izpildei un nereti prasa specifiskas nozares un biznesa procesu zināšanas, kuras nav iespējams pilnvērtīgi nodrošināt, neiedziļinoties konkrētās iestādes darbības procesos. 

-