Projekta ID
23-TA-461Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
26.05.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu (grozījumu) projekts
Izdarīt Ministru kabineta 2014. gada 19. augusta noteikumos Nr. 500 "Vispārīgie būvnoteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 191. nr.; 2015, 254. nr.; 2017, 254. nr.; 2018, 191. nr.; 2019, 239. nr.; 2021, 23. nr.; 2022, 52., 124A., 209. nr.) šādus grozījumus:
Iebildums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk - LTRK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu Ministru Kabineta noteikumos Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – MK noteikumi) daļā, kas attiecas uz izmaiņām saistībā ar informāciju, kas jānorāda par derīgajiem izrakteņiem.
MK noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka: “grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos ir jāveic - ciktāl tas attiecas uz pienākumu būvdarbu žurnālā norādīt derīgo izrakteņu ieguves atļaujas rekvizītus (izdevējs, numurs un datums). Papildus tam, bez nepieciešamības mainīt regulējumu, ir jāveic BIS pielāgošana būvlaukumā ievesto minerālmateriālu klasificēšanai pa dabas resursu veidiem (atbilstoši Dabas resursu nodokļu likuma 1.pielikumam)”. Tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt atbilstošu kontroles vidi zemes dzīļu atradnēs izmantoto resursu izmantošanā būvniecībā, jo vēl joprojām pastāv augsts risks, kad zemes dzīļu resursi tiek iegūti un realizēti nenoformējot karjera vai atradnes dokumentus un atļaujas, bet izmantojot dažāda veida būvatļaujas – zivju dīķu būvniecībai, noteku tīrīšanas, hidrotehniskajiem un zemes darbiem u.tml. Tādos gadījumos, kaut gan pēc fakta notiek zemes derīgo izrakteņu ieguve un pārdošana, pirmkārt, nav jāievēro karjeriem saistošas prasības (izpēte, licencēšana, ietekmes uz vidi novērtēšanas process, uzskaite), otrkārt, tādu objektu kontroli veic attiecīgas pašvaldības būvvalde, bet Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) par tiem nav informēts.
LTRK ieskatā problēma saistīta ar VVD grūtībām kontrolēt derīgo izrakteņu ieguvi un pārdošanu. Ar šo papildus regulējumu VVD grūtības tiek pārnestas uz būvniecības procesa dalībniekiem, radot nepieciešamību reģistrēt papildus informāciju Būvniecības informācijas sistēmā, kas saskaņā ar Būvniecības likuma 24. panta 1. daļu ir paredzēta būvniecības procesam un tā kontrolei, nevis derīgo izrakteņu ieguves un pārdošanas kontrolei.
Būvniecības likums nosaka, ka būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, MK Noteikumi Nr. 156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” nosaka prasības būvizstrādājumu tirgus uzraudzībai būvlaukumā, savukārt MK Noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” nosaka galvenā būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti un būvuzrauga pienākumu pārbaudīt minēto pienākumu izpildi. Būvniecības procesa laikā būvniecības procesa dalībnieki pārbauda būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam, attiecīgi būvizstrādājumu tehniskās īpašības. Nepieciešamība kontrolēt būvobjektā ievesto būvizstrādājumu – derīgo izrakteņu īpašības, lai noteiktu to piederību kādai Dabas resursu nodokļu likuma 1.pielikuma minētajām kategorijām, paredz papildus laboratorisko pārbaužu un inženiertehniskā izvērtējuma veikšanu gan no galvenā būvdarbu veicēja puses, gan no būvuzraudzības puses. Tātad secināms, ka galvenajam būvdarbu veicējam konstatējot, ka ievestais būvmateriāls atbilst būvprojekta prasībām, bet ir nepareizi klasificēts no būvizstrādājumu piegādātāja puses, vērtējot no Dabas resursu nodokļa likuma puses, jāvēršas VVD. Šādā veidā administratīvais slogs un daļa no VVD pienākumiem, kas ir kontrolēt zemes dzīļu resursu ieguvi, tiek nodota būvniecības procesa dalībniekiem.
Būvniecības informācijas sistēmas attīstība, lai uzlabotu būvniecības procesu un padarītu efektīvāku datu apriti starp būvniecības procesa dalībniekiem ir būtiska, lai nodrošinātu Latvijas Būvniecības padomē apstiprinātās “Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijas 2017. – 2024. gadam” izvirzītos mērķus par nozares produktivitātes kāpināšanu un efektīva būvniecības procesa nodrošināšanu. LTRK ieskatā papildus administratīvā sloga radīšana būvniecības procesa dalībniekiem, tajā pašā laikā neievērojot “Nulles birokrātijas principu” nesekmē šī mērķa sasniegšanu. Turklāt sistēmas papildinājumu ieviešana, kura, kā minēts anotācijā, prasīs 8 mēnešus, var apdraudēt jau iesāktu un ļoti būtisku uzlabojumu ieviešanu Būvniecības informācijas sistēmā kā piemēram API saskarsnes izveidošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTRK neatbalsta konkrēto grozījumu virzīšanu un aicina Ekonomikas ministriju kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rast risinājumu, lai sekmētu VVD pienākumu izpildi, kas attiecas uz zemes dzīļu resursu kontroli, neradot papildus administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem.
MK noteikumu projekta anotācijā norādīts, ka: “grozījumi Vispārīgajos būvnoteikumos ir jāveic - ciktāl tas attiecas uz pienākumu būvdarbu žurnālā norādīt derīgo izrakteņu ieguves atļaujas rekvizītus (izdevējs, numurs un datums). Papildus tam, bez nepieciešamības mainīt regulējumu, ir jāveic BIS pielāgošana būvlaukumā ievesto minerālmateriālu klasificēšanai pa dabas resursu veidiem (atbilstoši Dabas resursu nodokļu likuma 1.pielikumam)”. Tas tiek darīts ar mērķi nodrošināt atbilstošu kontroles vidi zemes dzīļu atradnēs izmantoto resursu izmantošanā būvniecībā, jo vēl joprojām pastāv augsts risks, kad zemes dzīļu resursi tiek iegūti un realizēti nenoformējot karjera vai atradnes dokumentus un atļaujas, bet izmantojot dažāda veida būvatļaujas – zivju dīķu būvniecībai, noteku tīrīšanas, hidrotehniskajiem un zemes darbiem u.tml. Tādos gadījumos, kaut gan pēc fakta notiek zemes derīgo izrakteņu ieguve un pārdošana, pirmkārt, nav jāievēro karjeriem saistošas prasības (izpēte, licencēšana, ietekmes uz vidi novērtēšanas process, uzskaite), otrkārt, tādu objektu kontroli veic attiecīgas pašvaldības būvvalde, bet Valsts vides dienests (turpmāk – VVD) par tiem nav informēts.
LTRK ieskatā problēma saistīta ar VVD grūtībām kontrolēt derīgo izrakteņu ieguvi un pārdošanu. Ar šo papildus regulējumu VVD grūtības tiek pārnestas uz būvniecības procesa dalībniekiem, radot nepieciešamību reģistrēt papildus informāciju Būvniecības informācijas sistēmā, kas saskaņā ar Būvniecības likuma 24. panta 1. daļu ir paredzēta būvniecības procesam un tā kontrolei, nevis derīgo izrakteņu ieguves un pārdošanas kontrolei.
Būvniecības likums nosaka, ka būvizstrādājums ir ikviens iestrādāšanai būvē paredzēts izstrādājums vai rūpnieciski izgatavota konstrukcija, MK Noteikumi Nr. 156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība” nosaka prasības būvizstrādājumu tirgus uzraudzībai būvlaukumā, savukārt MK Noteikumi Nr. 500 “Vispārīgie būvnoteikumi” nosaka galvenā būvdarbu veicēja un atbildīgā būvdarbu vadītāja pienākumu nodrošināt, ka būvdarbos tiek izmantoti tikai būvprojektam atbilstoši būvizstrādājumi, kuriem ir atbilstību apliecinoši dokumenti un būvuzrauga pienākumu pārbaudīt minēto pienākumu izpildi. Būvniecības procesa laikā būvniecības procesa dalībnieki pārbauda būvizstrādājumu atbilstību būvprojektam, attiecīgi būvizstrādājumu tehniskās īpašības. Nepieciešamība kontrolēt būvobjektā ievesto būvizstrādājumu – derīgo izrakteņu īpašības, lai noteiktu to piederību kādai Dabas resursu nodokļu likuma 1.pielikuma minētajām kategorijām, paredz papildus laboratorisko pārbaužu un inženiertehniskā izvērtējuma veikšanu gan no galvenā būvdarbu veicēja puses, gan no būvuzraudzības puses. Tātad secināms, ka galvenajam būvdarbu veicējam konstatējot, ka ievestais būvmateriāls atbilst būvprojekta prasībām, bet ir nepareizi klasificēts no būvizstrādājumu piegādātāja puses, vērtējot no Dabas resursu nodokļa likuma puses, jāvēršas VVD. Šādā veidā administratīvais slogs un daļa no VVD pienākumiem, kas ir kontrolēt zemes dzīļu resursu ieguvi, tiek nodota būvniecības procesa dalībniekiem.
Būvniecības informācijas sistēmas attīstība, lai uzlabotu būvniecības procesu un padarītu efektīvāku datu apriti starp būvniecības procesa dalībniekiem ir būtiska, lai nodrošinātu Latvijas Būvniecības padomē apstiprinātās “Latvijas būvniecības nozares attīstības stratēģijas 2017. – 2024. gadam” izvirzītos mērķus par nozares produktivitātes kāpināšanu un efektīva būvniecības procesa nodrošināšanu. LTRK ieskatā papildus administratīvā sloga radīšana būvniecības procesa dalībniekiem, tajā pašā laikā neievērojot “Nulles birokrātijas principu” nesekmē šī mērķa sasniegšanu. Turklāt sistēmas papildinājumu ieviešana, kura, kā minēts anotācijā, prasīs 8 mēnešus, var apdraudēt jau iesāktu un ļoti būtisku uzlabojumu ieviešanu Būvniecības informācijas sistēmā kā piemēram API saskarsnes izveidošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTRK neatbalsta konkrēto grozījumu virzīšanu un aicina Ekonomikas ministriju kopā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju rast risinājumu, lai sekmētu VVD pienākumu izpildi, kas attiecas uz zemes dzīļu resursu kontroli, neradot papildus administratīvo slogu būvniecības procesa dalībniekiem.
Piedāvātā redakcija
-