Atzinums

VVD tiesības apturēt vēja ekspluatāciju
Grozījumi ETL 22.2 panta trešajā daļā paredz Valsts vides dienesta tiesības lemt par vēja elektrostacijas darbības apturēšanu jau vispārīgi, konstatējot vēja elektrostaciju ekspluatācijas prasību pārkāpumus. Šāda pieeja ir pārāk plaša un neatbilst samērīguma principam, jo ekspluatācijas prasību pārkāpumi var būt ļoti atšķirīgi pēc sava rakstura, smaguma un seku ietekmes. Ne katrs pārkāpums rada tādu apdraudējumu, kas pamatotu vēja elektrostacijas darbības apturēšanu.
Uzskatām, ka ETL būtu jānostiprina pakāpeniskas un samērīgas rīcības princips. Proti, ja Valsts vides dienests konstatē vēja elektrostacijas ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu, vispirms būtu jāvērtē pārkāpuma raksturs, tā faktiskās vai iespējamās sekas, pārkāpuma novēršanas iespējas un nepieciešamība nekavējoties aizsargāt personas drošību vai veselību. Attiecīgi Valsts vides dienestam būtu jābūt tiesībām noteikt pārkāpuma novēršanas termiņu, uzdot veikt konkrētus korektīvos pasākumus, noteikt pagaidu ekspluatācijas ierobežojumus, piemēram, ierobežot darbību noteiktos režīmos vai apstākļos, un tikai kā stingrāko līdzekli — lemt par attiecīgās vēja elektrostacijas darbības apturēšanu.
Darbības apturēšana būtu pieļaujama tikai tad, ja konstatētais pārkāpums rada tiešu apdraudējumu personas drošībai vai veselībai, vai ja šāds apdraudējums nav novēršams ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. Šāda pieeja vienlaikus saglabātu Valsts vides dienestam nepieciešamās pilnvaras nekavējoties rīkoties būtiska apdraudējuma gadījumā, bet novērstu risku, ka elektrostacijas darbība tiek apturēta par formāliem, tehniskiem vai īsā laikā novēršamiem pārkāpumiem.

“Ja Valsts vides dienests konstatē vēja elektrostacijas ekspluatācijas noteikumu pārkāpumu, kura rezultātā tiek radīts tiešs apdraudējums personas drošībai vai veselībai, Valsts vides dienests, ievērojot pārkāpuma raksturu, smagumu un samērīguma principu, var uzdot elektroenerģijas ražotājam veikt pārkāpuma novēršanai nepieciešamās darbības, noteikt to izpildes termiņu, piemērot pagaidu ekspluatācijas ierobežojumus vai, ja apdraudējumu nav iespējams novērst ar mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, lemt par attiecīgās vēja elektrostacijas darbības apturēšanu līdz pārkāpuma novēršanai.”

“Ekspluatācijas izbeigšanas” jēdziens
KEM ierosina grozīt ETL 31.8 panta redakciju, ciktāl tā satur jēdzienu “ekspluatācijas izbeigšana” nenosaka ne šā jēdziena saturu, ne kritērijus, pēc kuriem šāds tiesiskais fakts būtu konstatējams.
Norādām, ka “ekspluatācijas izbeigšana” piedāvātajā regulējumā nav tikai tehnisks vai aprakstošs apzīmējums. Tieši ar šo brīdi elektroenerģijas ražotājam vai elektroenerģijas uzkrātuves operatoram rastos apjomīgi un būtiski finansiāli pienākumi - demontēt iekārtas, nojaukt būves, utilizēt iekārtas un materiālus, nodrošināt atkritumu apsaimniekošanu, atjaunot teritoriju, kā arī, iespējams, nodrošināt attiecīgu finanšu nodrošinājumu. Līdz ar to šādam pienākumu iestāšanās brīdim ir jābūt skaidram, objektīvi pārbaudāmam un tiesiski paredzamam.
Pašreizējā redakcijā nav saprotams, vai ekspluatācijas izbeigšana iestājas ar ražotāja vai operatora komerciālu lēmumu pārtraukt darbību, ar pieslēguma līguma izbeigšanu, ar atļaujas atcelšanu, ar ilgstošu elektroenerģijas neražošanu vai neuzkrāšanu, ar iekārtas tehnisku bojājumu, ar būves ekspluatācijas termiņa beigām vai ar kompetentās iestādes pieņemtu administratīvu aktu. Šāda nenoteiktība var radīt nevienveidīgu normas piemērošanu un strīdus starp ražotāju vai operatoru, sistēmas operatoru, pašvaldību, būvvaldi un vides aizsardzības institūcijām.
Tādēļ uzskatām, ka likumprojektā ir jāparedz skaidrs pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt arī kritērijus un kārtību, pēc kuriem tiek konstatēta elektroenerģijas ražošanas iekārtas vai elektroenerģijas uzkrātuves ekspluatācijas izbeigšana.
 

-