Atzinums

[1] Asociācija ir iepazinusies ar Finanšu ministrijas virzīto likumprojektu pakotni, kas izstrādāta, lai īstenotu Ministru kabineta lēmumu par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu, paredzot attiecīgo funkciju nodošanu Latvijas Bankai no 2027. gada 1. janvāra.

[2] Asociācija norāda, ka minētā likumprojektu pakotne pēc savas būtības ievieš būtiskas un sistēmiskas izmaiņas finanšu sektora uzraudzības modelī, tai skaitā patērētāju tiesību aizsardzības, negodīgas komercprakses uzraudzības, licencēšanas un finanšu pakalpojumu tirgus dalībnieku regulējuma jomā. Līdz ar to šie likumprojekti nav vērtējami kā izolēti vai tehniska rakstura grozījumi, bet gan kā savstarpēji saistīts regulējuma kopums, kas īsteno plaša mēroga institucionālu reformu.

[3] Asociācija uztur iepriekš paustos iebildumus attiecībā uz Finanšu ministrijas sagatavoto informatīvo ziņojumu “Par vienotas patērētāju kreditētāju licencēšanas un uzraudzības institūcijas noteikšanu”, uzsverot, ka tajā identificētie trūkumi un neatrisinātie jautājumi pēc būtības nav novērsti arī izstrādātajā likumprojektu pakotnē. Līdz ar to Asociācija iebilst pret likumprojektu turpmāku virzību šobrīd piedāvātajā redakcijā.

[4] Vienlaikus Asociācija uzsver, ka piedāvātā reforma pēc būtības paredz būtisku uzraudzības modeļa maiņu, nododot patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju uzraudzības funkcijas no vienas iestādes citai, bez pietiekama pierādījumos balstīta pamatojuma par šādas pieejas nepieciešamību, samērīgumu un sagaidāmajiem ieguvumiem. Šāda uzraugošās iestādes maiņa nav vērtējama kā formāls vai tehnisks risinājums, jo tā var būtiski ietekmēt uzraudzības pieeju, normatīvo aktu interpretāciju, tirgus dalībnieku tiesisko paļāvību un finanšu tirgus ilgtspējīgu attīstību. Ievērojot minēto, Asociācija identificē šādus sistēmiskus iebildumus, kas attiecas uz visu likumprojektu pakotni un tās virzību kopumā:
- Likumprojektu pakotne tiek virzīta bez pilnvērtīga ex-ante ietekmes izvērtējuma, tai skaitā attiecībā uz uzraudzības intensitātes izmaiņām, administratīvo slogu, datu pieprasījumu apjomu un ar to saistītajām izmaksām tirgus dalībniekiem, kas neatbilst pierādījumos balstītas politikas veidošanas principiem.
- Netiek izvērtēti alternatīvie risinājumi uzraudzības sistēmas pilnveidei, tostarp iespēja stiprināt esošo institucionālo sadarbību vai precizēt funkciju sadalījumu bez pilnīgas centralizācijas, kas ir būtisks elements proporcionalitātes principa ievērošanā.
- Vairākos likumprojektos anotācijās nav nodrošināts pilnvērtīgs sākotnējais ietekmes izvērtējums par institucionālās reformas praktiskajām sekām, tostarp attiecībā uz uzraudzības metodoloģiju, kapacitātes nodrošināšanu un regulējuma piemērošanas paredzamību.
- Likumprojektu pakotnē nav nodrošināta tiesiskā noteiktība attiecībā uz turpmāko uzraudzības pieeju, normu interpretāciju un sankciju piemērošanas praksi Latvijas Bankas ietvaros, kas rada būtisku nenoteiktību tirgus dalībniekiem.
- Pastāv risks, ka patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas Latvijas Bankas ietvaros tiks īstenotas caur prudenciālās uzraudzības prizmu, kas var ietekmēt līdzšinējo normu interpretāciju, piemērošanas praksi un līdzsvaru starp finanšu stabilitāti un patērētāju aizsardzību.
- Ņemot vērā reformas būtisko ietekmi uz finanšu sektoru un tirgus dalībnieku darbības vidi, sabiedrības līdzdalība nav nodrošināta pietiekamā apmērā, kas neatbilst labas pārvaldības principiem un var negatīvi ietekmēt regulējuma kvalitāti.
- Likumprojektu pakotnē paredzētā institucionālā reforma tiek īstenota selektīvi, nesniedzot vienotu un sistemātisku redzējumu par finanšu sektora uzraudzības modeli kopumā, tostarp attiecībā uz ekonomiski saistītiem segmentiem, kas funkcionāli ir cieši saistīti ar patērētāju kreditēšanas tirgu, kā rezultātā saglabājas uzraudzības fragmentācijas un funkciju pārklāšanās riski.

[5] Ievērojot minēto, Asociācija atkārtoti uzsver, ka neatbalsta likumprojektu pakotnes virzību šobrīd piedāvātajā redakcijā. Asociācijas ieskatā identificētie trūkumi nav vērtējami kā atsevišķi vai tehniski precizējumi, bet skar pašas reformas pamatojumu, struktūru un atbilstību labas likumdošanas principiem. Līdz ar to Asociācija aicina apturēt likumprojektu turpmāku virzību un nodrošināt pilnvērtīgu, pierādījumos balstītu reformas izvērtējumu, tostarp analizējot alternatīvus risinājumus, reformas ietekmi uz tirgus dalībniekiem un patērētājiem, kā arī nodrošinot skaidru un prognozējamu uzraudzības modeļa ietvaru.

-

[6] Asociācija ir iepazinusies ar likumprojektu “Grozījumi Civilprocesa likumā” (turpmāk – Likumprojekts), kas paredz papildināt Civilprocesa likuma normas, attiecinot tās arī uz gadījumiem, kad patērētāju tiesību pārkāpumus finanšu sektorā izskata Latvijas Banka.

[7] Asociācija uzsver, ka Likumprojekts nav vērtējams kā izolēts vai tehniska rakstura grozījums, bet gan kā būtiska sastāvdaļa plašākai institucionālajai reformai, kuras ietvaros tiek pārskatīts patērētāju tiesību aizsardzības modelis finanšu sektorā kopumā. Līdz ar to arī Civilprocesa likuma grozījumu ietekme ir analizējama ne tikai procesuālā, bet arī sistēmiskā kontekstā.

[8] Šajā kontekstā īpaši būtiski ir tas, ka ar Likumprojektu Latvijas Bankas lēmumiem tiek piešķirta tieša ietekme uz civiltiesisko strīdu izskatīšanu, tostarp attiecībā uz tiesvedības apturēšanu un pierādīšanas procesu kolektīvo prasību ietvaros. Tas nozīmē, ka institucionālās reformas rezultātā mainās ne tikai uzraudzības struktūra, bet arī faktiskā tiesību aizsardzības mehānisma darbība.

[9] Vienlaikus Asociācija konstatē, ka šādas būtiskas izmaiņas tiek virzītas bez pienācīga izvērtējuma par to praktisko īstenošanu. Anotācijā nav sniegta informācija par Latvijas Bankas institucionālo gatavību, metodoloģisko ietvaru un kompetenci šādu lēmumu pieņemšanai, lai gan šiem lēmumiem turpmāk būs tieša ietekme uz tiesvedību un tās rezultātiem.

[10] Šāda pieeja rada sistēmisku risku, ka civilprocesuālie mehānismi tiek pielāgoti institucionālajai reformai bez pietiekama pamatojuma par to ietekmi uz tiesību piemērošanas kvalitāti un prognozējamību. Ja institūcijas lēmumiem tiek piešķirts paaugstināts svars tiesvedībā, bet vienlaikus nav nodrošināta skaidra metodoloģija un institucionālā kapacitāte, tas var novest pie nevienveidīgas prakses un palielināta tiesvedību skaita.

[11] Papildus Asociācija uzsver, ka šāda nenoteiktība rada arī plašāku ietekmi uz tirgus vidi. Ja tirgus dalībniekiem nav skaidrs, kādā kvalitātē un ar kādu metodoloģiju tiks pieņemti lēmumi, kuri var ietekmēt tiesas procesu, tas rada būtiskus riskus attiecībā uz regulatīvās vides prognozējamību un investīciju pievilcību.
 

[12] Ievērojot minēto, Asociācija aicina papildināt Likumprojekta anotāciju, paredzot visaptverošu izvērtējumu par Latvijas Bankas institucionālo kapacitāti šādu funkciju īstenošanai, lēmumu pieņemšanas metodoloģiju un šo lēmumu ietekmi uz civiltiesisko strīdu izskatīšanu. Vienlaikus nepieciešams izvērtēt arī alternatīvus risinājumus, kas ļautu sasniegt reformas mērķus ar mazāku ietekmi uz procesuālo līdzsvaru un tiesību aizsardzības mehānismiem.