Atzinums

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz būtiski palielināt skolotāju slodžu skaitu vienā klasē speciālās izglītības programmu īstenošanai, kā arī papildu finansējuma aprēķinu koeficientu piemērošanu pašvaldību dibināto izglītības iestāžu tālmācības izglītības programmu 1.-9.klašu posmā īstenošanai, un ar šo projektu saistītais projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2026. gada 14. aprīļa noteikumos Nr. 204 "Kritēriji un kārtība, kādā valsts piedalās pedagogu darba samaksas finansēšanā vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpē"" (26-TA-1902) paredz būtiskas izmaiņas kvantitatīvajos rādītājos un to pieļaujamajās svārstībās, ir secināms, ka piedāvātajiem grozījumiem Ministru kabineta noteikumos ir prognozējama ietekme uz valsts budžeta izdevumiem. Vienlaikus anotācijai nav pievienoti aprēķini par šo grozījumu īstenošanai nepieciešamā finansējuma apmēru un nav sniegta skaidra un nepārprotama informācija, ka tos būs iespējams īstenot Izglītības un zinātnes ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, bet ir sniegta tieši pretēja informācija, ka "... Tā kā faktiskie dati par izglītojamo skaitu 2026./2027. mācību gadā būs pieejami tikai pēc 2026. gada 1. septembra, pēc to precizēšanas tiks veikts finansējuma pārrēķins. Pēc pārrēķina veikšanas tiks izvērtēta normatīvā regulējuma īstenošanai nepieciešamā finansējuma atbilstība faktiskajai situācijai un, ja nepieciešams, papildu finansējuma nepieciešamība."

Līdz ar to, bez detalizētu aprēķinu izvērtēšanas, šobrīd nevaram atbalstīt tāda noteikumu projekta tālāku virzību, kura īstenošanai var būt nepieciešams papildu finansējums neprognozējamā apmērā bez norādīta finansiālā seguma gan 2026.gadā, gan turpmākajos gados.
Atgādinām, ka Finanšu ministrija 2026. gada 30. jūnijā ir publicējusi aktualizēto informāciju par makroekonomisko un fiskālo rādītāju prognozēm un indikatīvo fiskālo telpu un atbilstoši definētajiem fiskālajiem nosacījumiem novērtētā indikatīvā 2027.-2030. gada budžeta ietvara sagatavošanai pieejamā fiskālā telpa ir negatīva, kas nozīmē, ka papildu finansējums turpmākajiem gadiem bez kompensējošiem pasākumiem, kas, lai nodrošinātu atbilstību fiskālajiem nosacījumiem, primāri sedz negatīvo fiskālo telpu, nebūs pieejams. Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju pasaulē, nav arī pamata sagaidīt, ka fiskālās telpas apmērs tuvāko valsts budžeta likumprojektu sagatavošanai ievērojami uzlabosies. Līdz ar to papildu nepieciešamais finansējums ir nodrošināms ministriju esošo līdzekļu ietvaros, pārskatot nozares prioritātes. 

-

Vēršam uzmanību, ka šim apakšpunktam nav sniegts argumentēts pamatojums. Anotācijā norādīta informācija, ka šis punkts nepieciešams, jo "… spēkā esošais regulējums neparedz atsevišķus mērķdotācijas aprēķina nosacījumus pašvaldību dibinātām izglītības iestādēm, kuras īsteno tālmācības programmas pamatizglītības posmā. Vienlaikus šādas izglītības iestādes nodrošina iespēju iegūt pamatizglītību tālmācībā, tostarp Latvijas diasporas bērniem, kuri uzturas ārpus Latvijas. Ņemot vērā šo izglītības iestāžu darbības specifiku, ir nepieciešams precizēt mērķdotācijas aprēķina nosacījumus." Tomēr šim anotācijā iekļautajam pamatojumam nevar piekrist, jo viss 6.1.4.apakšpunkts ir vērsts tieši uz mērķdotācijas aprēķinu darba samaksai pedagogiem, kuri īsteno tālmācības un nepilna laika klātienes vispārējās izglītības programmas, tostarp 1.-9.klašu posmā un šo noteikumu 2.pielikumā noteikti aprēķinos izmantojamie rādītāji.

Bez tam nav skaidrs arī pamatojums koeficientam "2", kā arī šī koeficienta piemērošana privāto tālmācības izglītības iestāžu programmu finansēšanā, ņemot vērā ka 2020.gada 25.augusta Ministru kabineta noteikumu Nr.538 "Kārtība, kādā valsts finansē darba samaksu pedagogiem privātajās izglītības iestādēs" 2.punkts paredz, ka Izglītības un zinātnes ministrija aprēķina valsts budžeta dotācijas apmēru pedagogu darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām izglītības iestādēm, kas īsteno šo noteikumu 1.1. apakšpunktā minētās izglītības programmas, izņemot licencētas profesionālās pamatizglītības programmas, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības programmas, atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā aprēķina un sadala valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās izglītības iestādēs.

-

Ņemot vērā, ka šī pielikuma 1.tabula ir papildināta ar regulējumu skolotāju slodžu skaitam vispārējā izglītībā pēc klašu lieluma virknei speciālās izglītības programmu īstenošanai, bet nekur netiek skaidrots pamatojums, kāpēc tiek noteikts tāds skolotāju slodžu skaits, kāds uzrādīts šajā tabulā, kā arī tas būtiski pārsniedz "Informatīvajā ziņojumā par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pedagogu darba samaksas finansēšanas modeli “PROGRAMMA SKOLĀ”" norādīto, lūdzam skaidrot pamatojumu uzrādītajam skolotāju slodžu skaitam uz klasi un pievienot aprēķinus par to ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem.

-