Atzinums

No projekta, kā arī no anotācijas nav saprotams, kam, izņemot personas identificēšanu, būs derīgs vai nederīgs projektā ietvertā Personu apliecinošu dokumentu likuma pārejas noteikumu 9.punktā minētais personu apliecinošais dokuments. Lūdzam precizēt normas redakciju un anotāciju.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Personu apliecinošu dokumentu likuma 2.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktajam personu apliecinošs dokuments ir tiesību aktos pilnvarotas valsts pārvaldes iestādes izsniegts dokuments, kas apliecina tā turētāja identitāti un tiesisko statusu, kā arī ir ceļošanas dokuments, bet atbilstoši minētā likuma 5.panta ceturtajā un piektajā daļā noteiktajam, personas apliecībā iekļauj informāciju elektroniskā formā, kas nepieciešama personas apliecības turētāja kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas nodrošināšanai, kā arī droša elektroniskā paraksta radīšanai un tāda personas apliecība uzskatāma par derīgu personas identitātes apliecināšanas līdzekli elektronisko pakalpojumu saņemšanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par fizisko personu elektronisko identifikāciju un elektronisko dokumentu apriti.

-

Lai uzlabotu projektā ietvertā regulējuma skaidrību un saprotamību, projektā ietverto Personu apliecinošu dokumentu likuma pārejas noteikumu 9.punktu nepieciešams papildināt ar regulējumu, ka šajā punktā minētais gadījums nav uzskatāms par administratīvo pārkāpumu (Personu apliecinošu dokumentu likuma 17.panta pirmā un trešā daļa) un personai netiks piemērots administratīvais sods. Iespējams šo nosacījumu papildinot ar "ja pienākums ir izpildīts līdz 2023.gada 30.aprīlim" vai diferencējot termiņu pēc dokumenta veida vai derīguma termiņa beigšanās laika (piem., Latvijas pilsoņa, kurš sasniedzis 18 gadu vecumu līdz 2022.gada 1.oktobrim pasēm un personas apliecībām - līdz 2022.gada 30.septembrim; Latvijas nepilsoņa pasēm un personas apliecībām  - līdz 2022.gada 31.decembrim, pārējiem - līdz 2023.gada 30.aprīlim). Tas iespējams ļautu arī izlīdzināt rindu uz pakalpojuma saņemšanu. Tāpat anotāciju nepieciešams papildināt ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam pamatot projektā noteikto spēkā stāšanās termiņu, ņemot vērā Latvijas Republikas Satversmes 69. un 90.pantā ietvertās ikviena tiesības zināt savas tiesības.

-

Vēršam uzmanību, ka Personu apliecinošu dokumentu likuma 5.panta astotā daļa un 6.panta sestā daļa noteic, ka pases un personas apliecības derīguma termiņus nosaka Ministru kabinets.
Lūdzam skaidrot, kāpēc projekta regulējumu, kas pēc savas būtības ir regulējums par atsevišķu personu apliecinošu dokumentu derīguma termiņa pagarināšanu, paredzēts noteikt Saeimai nevis Ministru kabinetam, kura normatīvā regulējuma pieņemšanas procedūra ir īsāka.

-

Anotācijā skaidrots, ka Covid-19 ierobežojumu dēļ PMLP saņemt personu apliecinošu dokumentu 2020.gadā neieradās aptuveni 200 000 personu, savukārt 2021.gadā sagatavotā sabiedrības informēšanas kampaņa, aicinot PMLP klientus savlaicīgi ieplānot PMLP teritoriālās nodaļas apmeklējumu pakalpojuma saņemšanai un neatlikt to uz vasaras mēnešiem, bet izmantot iespēju pakalpojumu saņemt ātri un ērti rudens un ziemas mēnešos, netika realizēta, lai novērstu liela personu skaita pulcēšanos.

Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma anotācijā par 22.panta izslēgšanu no 23.12.2021. tika skaidrots, ka minētā likuma 22. panta, 32.panta un 33.panta redakcija tika sagatavota atbilstoši situācijai, kāda pastāvēja 2020.gada jūnijā pēc gandrīz trīs mēnešus ilgušas ārkārtējās situācijas. Ņemot vērā, ka personu apliecinošu dokumentu noformēšanas un izsniegšanas procesi patlaban tiek veiksmīgi organizēti, ievērojot epidemioloģiskos norādījumus COVID-19 infekcijas izplatības ierobežošanai, tādējādi maksimāli rūpējoties gan par darbinieku, gan klientu drošību, un klientiem ir nodrošināta pastāvīga iespēja noformēt un saņemt personu apliecinošus dokumentus, nepieciešams izslēgt Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 22.pantu (sk. https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/74C10BD43ADA54C5C2258625003C9731?OpenDocument).

1. Ņemot vērā to, ka 2021.gada nogalē situācija bija normāla, lūdzam anotācijā skaidrot, kādi apstākļi ietekmēja un ietekmēs situācijas rašanos, ka PMLP nespēj šobrīd un nespēs savlaicīgi sniegt pakalpojumu cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti derīgu personu apliecinošu dokumentu saņemšanā. No Tieslietu ministrijas rīcībā esošās publiskās informācijas PMLP pieņemtie jaunie pasākumi pakalpojuma pieejamībā un īstenoto pakalpojumu statistika 2022.gada astoņos mēnešos liecina par spēju izsniegt jaunus dokumentus 26 tūkstošiem cilvēku mēneša laikā un noteikti līdz 2022.gada oktobrim.

2. Ja cilvēki pēc ārkārtas situācijas beigām nav aktīvi likumā noteikto pienākumu – nodot vai samainīt personu apliecinošus dokumentus vai tml. – izpildē, likums paredz administratīvo atbildību. Personu apliecinošu dokumentu likuma 17.pants noteic, ka par dzīvošanu bez derīga personu apliecinoša dokumenta vai par lietošanai nederīga personu apliecinoša dokumenta nenodošanu, saņemot jaunu personu apliecinošu dokumentu, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz septiņām naudas soda vienībām. Minētā likuma 18.pants noteic, ka administratīvā pārkāpuma procesu veic PMLP un Valsts robežsardze (atbilstoši kompetencei). Zinot situāciju un apjomīgās informatīvās kapmpaņas, cik no 2022.gada sākuma ir ierosināti administratīvo pārkāpumu procesi par nederīgiem personu apliecinošiem dokumentiem un piemērots brīdinājums vai naudas sods.

3. Savukārt, ja pamatproblēma "pakalpojumu sastrēgumā" rodas dēļ cilvēku neieinteresētības dokumentu saņemšanā (pienākuma ļaunprātīga neizpilde vai neapzinīga attieksme pret to) (kas arī liecina, ka cilvēks nav ieinteresēts savu un apgādībā esošo personu pamattiesību īstenošanā), Tieslietu ministrijas ieskatā, tāpēc nav jāpagarina derīguma termiņu visiem personu apliecinošiem dokumentiem, kas kļuvuši nederīgi dēļ termiņa izbeigšanās no 2020.gada, jo tas rada iespaidu, ka likumā noteikto pienākumu var nepildīt, jo tāpat termiņš ar likumu turpmāk tiks pagarināts un šāds risinājums pirmšķietami var radīt vēl lielāku risku "pakalpojumu sastrēgumam" 2023.gada maijā, ja epidemioloģiskā situācija vai citi notikumi valstī ietekmēs minētā pakalpojuma veiksmīgu saņemšanu.

4. Tieslietu ministrijas ieskatā, šādu regulējumu nevajadzētu attiecināt uz cilvēkiem, kas piedalīsies Saeimas 2022.gada vēlēšanās un PMLP būtu jānodrošina cilvēkiem, kuri ir ieinteresēti derīgu personu apliecinošu dokumentu saņemšanā, dokumentu izsniegšanu prioritāri, lai tostarp nodrošinātu Latvijas Republikas Satversmes 8.pantā  un Saeimas vēlēšanu likumā noteikto, ka tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu, kā arī lai nodrošinātu Saeimas vēlēšanu tiesiskumu. 

5. Svarīgs aspekts, ka personu apliecinošs dokuments ir nepieciešams, lai varētu cilvēku identificēt arī vizuāli pēc sejas fotogrāfijas, kas piemēram, pases derīguma termiņa beigās ir 10 gadu veca un ja pieskaita pagarinājumus vēl papildus 2-3 gadi. Lūdzam vērtēt, vai pakalpojumu sniedzēji, novērtējot tik vecu fotogrāfiju, spēs pārliecināties, vai pases uzrādītājs ir pakalpojuma saņēmējs (proti, netiek izmantots citas personas identitāti apliecinošs dokuments). 

6. Lūdzam arī skaidrot, kā kompetentās institūcijas varēs pārliecināties, vai personu apliecinošais dokuments nav nederīgs citu iemeslu dēļ. Cik  "Nederīgo dokumentu reģistrā" informācija ir savlaicīga un aktuāla (aicinām skaidrot, vai likumā noteiktais derīguma termiņa pagarinājums atspoguļosies reģistra ziņās), vai reģistra informācijai ir nepastarpināta pieeja, lai darbiniekam, pārbaudot dokumenta derīgumu, nebūtu jāizmanto personīgā piekļuve?

-

Ņemot vērā, ka liela daļa iestāžu, kas nodrošina pakalpojumu sniegšanu veselības, labklājības, sociālās nodrošinātības, izglītības, tiesību aizsardzības, vēlēšanu un citās jomās izmanto attiecīgus reģistrus informācijas iegūšanai par personas identitāti, kā arī pārbauda uzrādīto personu apliecinošo dokumentu derīgumu, ir svarīgi anotācijā izskaidrot, kā šāds likuma grozījums ietekmēs reģistru un datu bāzu darbību. Līdz ar to lūgums iekļaut anotācijā skaidrojumu par savstarpējo sistēmu darbību un datu apmaiņu ar informācijas sistēmām, kas iegūst datus no valsts informācijas sistēmas "Nederīgo dokumentu reģistrs" vai citām šādu datu saturošām informācijas sistēmām.

-

2021.gada 1.janvārī stājās spēkā grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz, ka sākot ar 2023.gada 1.janvāri kā obligāts personu apliecinošs dokuments Latvijas pilsonim vai nepilsonim, kurš sasniedzis 15 gadu vecumu, ir personas apliecība. Tāpat arī ar minētajiem grozījumiem pārejas noteikumu 6. un 7.punktā tiek noteikts, ka personām, kas sasniegušas 15 gadu vecumu, līdztekus pasei jāsaņem arī personas apliecība. Ņemot vērā anotācijas tekstā minētos argumentus, kas liedz personai savlaicīgu personu apliecinošu dokumentu noformēšanu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (gan COVID, gan PMLP apkalpošanas centru noslodzes dēļ), lūgums ietvert anotācijā skaidrojumu, kā būs iespējams nodrošināt minētajā likuma grozījumā ietverto par personu apliecību kā obligātu personu apliecinošu dokumentu sākot ar 2023.gada 1.janvāri.

-

Anotācijas 1.3. sadaļā "Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi", aprakstot pašreizējo situāciju, ir ietverts šāds teksts par statistiku: "Saskaņā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (turpmāk - PMLP) uz 2022.gada 4.augustu apkopoto informāciju  laikā no 2020. gada 1. marta līdz 2022.gada 4.augustam derīguma termiņš ir beidzies 26 661 Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa  vecumā virs 15 gadiem personu apliecinošam dokumentam, kura vietā nav saņemts jauns dokuments, bet kopumā līdz 2023. gada 30. aprīlim tas būs beidzies 301 034 dokumentiem."
Vēršam uzmanību, ka šobrīd Personu apliecinošu dokumentu likuma 9.panta pirmā daļa paredz, ka personai ir tiesības izvēlēties obligāti lietot tikai personas apliecību vai Latvijas pilsoņa vai nepilsoņa pasi. Ņemot vērā, ka ir iespējama situācija, ka personas rīcībā ir bijusi gan pase, gan personas apliecība, un šiem dokumentiem var būt atšķirīgs derīguma termiņš, tad pastāv iespējamība, ka personai ir viens derīgs personu apliecinošs dokuments un tā var realizēt savas tiesības, savukārt otru personu apliecinošu dokumentu, kuram beidzies derīguma termiņš, persona nav nodevusi PMLP vai apmainījusi pret jaunu jau šī likumprojekta anotācijā minēto iemeslu dēļ. Šāda norāde liek noprast, ka nav veiks izvērtējums, cik personas ir vispār bez spēkā esoša personu apliecinoša dokumenta un cik personām ir kaut viens derīgs spēkā esošs dokuments. Ņemot vērā minēto, lūgums anotācijā iekļaut statistikas datus, kurā tiek nošķirtas personas, kurām nav vispār derīga personu apliecinoša dokumenta, no personām, kurām ir izsniegts un kuru rīcībā ir kaut viens derīgs personu apliecinošs dokuments.
Tāpat arī lūgums iekļaut anotācijā skaidrojumu, kā šādi likuma grozījumi ietekmē Personu apliecinošu dokumentu likuma 17.panta pirmajā un trešajā daļā ietverto administratīvo atbildību personai, kura dzīvo bez derīga personu apliecinoša dokumenta, izskaidrojot personas tiesiskās sekas.

-

Vēršam uzmanību, ka regulējums skar arī juridiskas personas (piem., kredītiestādes, maksājumu pakalpojumu sniedzēji), kurām savā darbībā ir pienākums vai tiesības pārliecināties par personas identitāti un tiesisko statusu. Lūdzam papildināt šo anotācijas sadaļu.

-

Lūdzam papildināt šo sadaļu ar institūciju uzskaitījumu, kuras nodrošinās šī projekta izpildi - Iekšlietu ministrija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Valsts robežsardze, publiskas personas, kuras nodrošina personas identificēšanu un tiesiskā statusa noteikšanu (ieslodzījuma vietas, policija, tiesneši, tiesu darbinieki, tiesu sistēmai piederīgas personas, valsts informācijas sistēmu un reģistru pārziņi/turētāji un publisko pakalpojumu sniedzēji, Saeimas vēlēšanu komisiju locekļi, publiskajā sektorā nodarbinātie, kuri lieto drošu e-parakstu vai kuru darbā nepieciešama kvalificētas paaugstinātas drošības elektroniska identifikācija (piem., darbs TAP portālā vai ar iestādes lietvedības dokumentiem), bet personas apliecības derīguma termiņš ir beidzies vai beigsies līdz 2023.gada 30.aprīlim u.c.).

-

Ņemot vērā Valsts kancelejas izstrādātos Ministru kabineta sēdes protokollēmumu projektu paraugus, aicinām šī punkta teikumus sadalīt atsevišķos punktos. 

-