Atzinums

          Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar Ekonomikas ministrijas virzīto likumprojektu “Degvielas tirgotāju solidaritātes maksājuma likums” (turpmāk – likumprojekts) un tā anotāciju. LDDK secina, ka likumprojekts paredz būtisku valsts iejaukšanos brīva tirgus mehānismā, nosakot orientējošo mazumtirdzniecības cenu un piemērojot pēc būtības konfiscējošu 100% solidaritātes maksājumu par tās pārsniegšanu.
          LDDK norāda, ka šāds regulējums rada risku neatbilstībai konkurences tiesību pamatprincipiem. Atbilstoši Konkurences likuma 2. pantam valstij ir pienākums nodrošināt brīvu, godīgu un vienlīdzīgu konkurenci. Savukārt Komerclikuma 1. pants nosaka, ka komercdarbība ir atklāta saimnieciskā darbība, kuru komersants savā vārdā veic peļņas gūšanas nolūkā. LDDK ieskatā valsts noteikta peļņas līmeņa ierobežošana tiešā veidā nonāk pretrunā ar šo komercdarbības pamatbūtību.
          Vienlaikus LDDK vērš uzmanību uz būtiskiem Satversmības riskiem saistībā ar Satversmes 105. pantu, kas garantē tiesības uz īpašumu un nosaka, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm, taču vienlaikus paredz, ka īpašuma tiesību ierobežojumi ir pieļaujami tikai saskaņā ar likumu un tiem jābūt samērīgiem. LDDK ieskatā 100% solidaritātes maksājuma likme faktiski ir uzskatāma par īpašuma (ieņēmumu) piespiedu atsavināšanu bez atbilstošas kompensācijas un individuāla izvērtējuma.
          LDDK vērš uzmanību, ka valsts noteikts cenu etalons rada būtiskus konkurences kropļošanas riskus, jo tirgus dalībniekiem tiek ierobežota motivācija un iespējas diferencēt cenu politiku atbilstoši individuālajām izmaksām, loģistikas specifikai un komercdarbības stratēģijām, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt arī patērētāju intereses. Papildu LDDK norāda, ka nepieciešams izvērtēt regulējuma atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. pantā nostiprinātajiem konkurences principiem, jo valsts noteikts mehānisms, kas faktiski ietekmē cenu līmeni tirgū un var veicināt cenu saskaņošanai līdzīgu efektu, var radīt netiešu konkurences ierobežojumu.
          LDDK vienlaikus vērš uzmanību uz plašāku principu, ka peļņas normu valstiska regulēšana atsevišķās nozarēs un t.s. “virspeļņas” identificēšana un aplikšana ar nesamērīgi augstām nodokļu vai maksājumu likmēm nav savienojama ar tirgus ekonomikas pamatprincipiem. Šāda pieeja rada risku selektīvai iejaukšanai konkrētās nozarēs, tostarp cikliskās nozarēs, kur peļņas līmenis var būt būtiski svārstīgs, kā arī var radīt negatīvu precedentu un būtiski ietekmēt investīciju vidi, atturot potenciālos ārvalstu investorus.
          Likumprojekta konstrukcijai ir izteikti preventīvs raksturs, kas vērsts uz tirgus dalībnieku uzvedības ierobežošanu pirms iespējamu pārkāpumu konstatēšanas. Turklāt jānorāda, ka konkurences uzraudzība un negodprātīgas komercprakses izvērtēšana ir Konkurences padomes kompetencē. Jaunu paralēlu mehānismu veidošana dublē esošo uzraudzības sistēmu un rada lieku administratīvo slogu.
          Vienlaikus LDDK uzsver, ka šāda veida regulējums, kas paredz tiešu vai netiešu iejaukšanos cenu veidošanā, var negatīvi ietekmēt investīciju vidi, jo tas rada tiesisko nenoteiktību un samazina uzņēmējdarbības vides prognozējamību. Likumprojekts neparedz skaidru un tieši likumā nostiprinātu cenu aprēķina metodiku, deleģējot tās noteikšanu Ministru kabinetam. Tas ierobežo uzņēmēju iespējas prognozēt savu darbību un izvērtēt solidaritātes maksājuma piemērošanas pamatotību.
        Turklāt, anotācijā minētais Ministru kabineta 2026. gada 24. marta lēmums par akcīzes nodokļa samazinājumu dīzeļdegvielai nonāk pretrunā ar likumprojektā ietverto solidaritātes maksājuma mehānismu. Šāda paralēla un savstarpēji pretrunīga regulējuma piemērošana vienā nozarē var mazināt nodokļu politikas pasākumu efektivitāti un radīt papildu administratīvo slogu bez samērīga ieguvuma patērētājiem.
          Anotācijas 6. sadaļā norādīts, ka sabiedrības līdzdalība uz projektu neattiecas (“Nē”). LDDK uzsver, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumu Nr. 617 “Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība” 7. punktam, tik apjomīgam tiesību aktam, kas tieši ietekmē tautsaimniecības nozari, sabiedriskā apspriešana ir obligāta. Līdz ar to pašreizējā procesa virzība uzskatāma par procesuālu pārkāpumu.
          Ņemot vērā minēto, LDDK uzskata, ka likumprojektā paredzētais regulējums rada būtiskus konkurences riskus, un ir nepieciešams padziļināti izvērtēt tā samērīgumu, ietekmi uz tirgus struktūru, kā arī izskatīt alternatīvus risinājumus.

-