Atzinums

Ziņojuma sadaļā Lauksaimniecības zeme 10.lpp minēts, ka "ZIZIMM sektora mērķu izpildē liela nozīme var būt pasākumiem, kas veicina augsnes oglekļa krājumu palielinājumu. Augsnes oglekļa pieaugums ne tikai palielina CO2 piesaisti, bet arī atstāj labvēlīgu ietekmi uz augsnes auglību un tās biodaudzveidību, ražu un tās kvalitāti, augu sausumizturību un augsnes spēju absorbēt pārmērīgu nokrišņu daudzumu." Mežsaimniecības kontekstā šis aspekts nav uzsvērts, t.sk. kailcirtes pielietojuma samazinājumu un aizvietošanu ar izlases cirtēm. Nekailciršu mežsaimniecības iekļaušana, kā klimatam draudzīgas mežsaimniecības prakses un bioloģiskās daudzveidības problēmu mazinošas rīciba, nav analizēta. Līdzšinējie pieejamie pētījumi Latvijā uzrāda tendenciozus secinājumus, nemodelējot nekailciršu mežsaimniecības pielietojuma nosacījumus, bet gan izmantojot datus no nesekmīgas prakses Latvijā.



 

-

Sadaļā Ēnerģētika 10.lpp minēts "Īstermiņā mežizstrādes samazinājums negatīvi ietekmētu enerģētiskās koksnes pieejamību." Neskaidrs, vai Latvijas meža apsaimniekošanas uzdevums nodrošināt enerģētiskās koksnes pieejamību, pie tam analizējot enerģētiskās koksnes eksporta apjomus, vai uzdevums uzturēt CO2 emitējoša produkta izvedumu apjomus.

-

ZM sagatavotā informtīvā ziņojumā ir pretrunas ar ZM virzito meža apsaimniekošanas politikas un normatīvo aktu grozījumu iecerēm. Tā ziņojumā minēts 7.lpp "Algoritmam ir jāveicina CO2 maksimāli piesaistošu mežaudžu vecumstruktūras veidošana". Līdzšinēji velme īstenot iespējami jaunāku un tievāku koku ciršanu neveicina CO2 maksimāli piesaistošu mežaudžu vecumstruktūras veidošanu. Tāpat pretrunīga ir 8.lpp. uzsvērtās aktivitātes prioritizēšana -   "Lai veicinātu CO2 piesaisti mežā un uzlabotu pārmitro audžu produktivitāti, minerālaugsnēs ir jāatjauno un jāpaplašina meža meliorācijas infrastruktūra", nepaskaidrojot kā tas ir vērtējams ar prognozētiem klimata pārmaiņu faktoriem Latvijā - sausuma periodiem, kas var būtiski vājināt audžu attīstību.

-

Informatīva ziņojuma virsraksts “Par iespējām īstenot izmaksu efektīvākus SEG emisiju samazināšanas un piesaistes palielināšanas pasākumus” norāda par iespējami plašu kopēju pasākumu analīzi, dokumenta izklāstā varētu to uztvert, kā ZIZIMM analizējošu ziņojumu, ietverot mežizstrādes negatīvas ietekmes, meža apsaimniekošanas potenciālu, kūdras ieguves un izmantošana būtiskās ietekmes uz SEG emisijām, lauksaimniecības un enerģētikas lomu un izaicinājumiem, taču secinājumi attiecināti uz nelielu problēmu daļu neaplūkojot plašākus ZIZIMM mērķu īstenošanas scenārijus. Informativais ziņojums atgādina mērķtiecīgi veidotu dokumentu, lai argumentētu mežizstrādes apjoma saglabāšanu vai palielināšanu, nevis objektīvi izvērtējot ZIZIMM SEG emisiju samazināšanas un piesaistes problēmu, izvirzot dažādus pasākumus t.sk. analizējot mežistrādes ietekmes.

-

Sadaļā "Kūdras resurss un nozare" atspoguoļota kūdras ieguves un izmantošanas būtiskā ietekme uz SEG bilanci. Ziņojumā uzsverts "SEG emisija no mitrājiem un kūdras ieguves un izmantošanas veido aptuveni 13 % no kopējā Latvijas emisijas apjoma pēc spēkā esošās uzskaites un ziņošanas noteikumiem. Tādējādi kūdras nozare Latvijā ir viena no SEG emisijas ietilpīgākajām nozarēm". Secinājuma daļā nepieciešams šo atspoguļot, citādi būtisks emisiju avots netiek aplūkots ziņojuma noslēdzošā daļā.

-