Atzinums

PAZIŅOJUMS:
Nākamā kārtējā Valsts sekretāru sanāksme plānota š.g. 7.martā.
Projekta ID
22-TA-2786
Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija"
Atzinums iesniegts
28.08.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots

Iebildumi / Priekšlikumi

Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
Iebildums
DAIF Latvija apšauba projekta iesniedzēja (LIAA) iespēju izstrādāt kvalitatīvu un pamatotu projekta īstenošanas stratēģiju, pilnvērtīgi, visaptveroši un kvalitatīvi nesadarbojoties ar nozaru un starpnozaru asociācijām. Attiecīgi, lai sagatavotu detalizētu informāciju par konkrētu nozaru tehnoloģiju pārneses un komercializācijas vides problēmām un iespējamiem risinājumiem,  šāda sadarbība ir kritiski svarīga. Savukārt, piemēram, līdzšinējā darbība RIS3 jomu vadības grupu ietvaros, kuros tikušas izstrādātas RIS3 jomu stratēģijas, ir bijusi fragmentāra un ar šauru nozaru pārstāvju iesaisti.

Papildus tam DAIF Latvija rosina šādu izstrādājamo stratēģiju saskaņot ne tikai ar Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomi, kuras sastāvā ir Ekonomikas ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, bet ar visām vai konkrētām nozaru ministrijām,kā Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju, kuru pārraudzībā ir svarīgi arī tieši tautsaimniecības attīstību un arī uzņēmumu konkurētspēju ietekmējoši jautājumi.
Minam, ka gan pandēmijas laikā, gan jau šobrīd, esot ģeopolitiskajai krīzei un kara darbībai Ukrainā, arī Eiropas Komisijas ir izvirzījusi jaunus uzstādījumu attiecībā uz nozaru attīstību, ņemot vērā tieši aktuālākos izaicinājumus, nevis tikai iepriekš plānoto un pieņemtos lēmumus. Ir būtiski, lai aktivitātes tiktu īstenotas sasaistē ar aktuālajām nozaru prioritātēm un attīstības plānošanas dokumentiem. Attiecīgi, arī šīs programmas ietvaros mērķa grupas īstenojamās aktivitātes var sniegt būtisku ietekmi uz nozaru kopējo attīstību un programmas mērķa sasniegšanu, ja tās ir atbilstošas nozaru prioritātēm un mērķiem.

Ņemot vērā arī to, ka Inovāciju un pētniecības pārvaldības padomē ir arī LIAA pārstāvis ar balsstiesībām, tad nav pieņemami, ka LIAA kā projekta iesniedzējs gan iesniedz projekta pieteikumu ( šajā gadījumā – projekta īstenošanas stratēģiju) un arī LIAA pārstāvis padomes ietvaros lemj par šādas stratēģijas saskaņošanu.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Noteikumu projekts
Iebildums
DAIF Latvija iebilst, ka šīs atbalsta programmas finansējums tiks izmantots 17.6 minētajām aktivitātēm, ko īstenotu LIAA, jo tieši nozaru asociācijas ir tās, kas šajā punktā minēto procesu nodrošina ikdienā.

Uzskatām, ka nozaru un starpnozaru asociācijas ir jāiesaista šīs atbalsta programma ieviešanā, nosakot arī tam atbilstošus finanšu resursus. 

Būtiski, ka tieši uzņēmumu apvienojošās organizācijas kā nozaru asociācijas ir tās, kurām ir komersantu dotais mandāts to interešu pārstāvniecībai un sadarbības veidošanai nozares attīstībai ar ietekmes pusēm – nozaru ministrijām, atbalsta un uzraugošajām institūcijām.
 
Piedāvātā redakcija
-
3.
Noteikumu projekts
Iebildums
DAIF Latvija uzskata, ka šādi paredzētie izdevumi, kas būs attiecināmi LIAA, nav ar tiešu ietekmi uz plānotās atbalsta programmas mērķu sasniegšanu un rada bažas par reālu nepieciešamā atbalsta sniegšanu uzņēmumiem un pētniecības organizācijām. Turklāt atbalsta programmas mērķa grupa ir ne tikai jaunuzņēmumu, bet komersanti kopumā, savukārt 17.11.punktā minētās aktivitātes būtu mērķētas šauri - tikai pamatā uz jaunuzņēmumu kategoriju. 
DAIF Latvija uzskata, ka gadījumā, ja šajā atbalsta programmā tiek paredzēts šāds atbalsts LIAA, ir vai nu jānodrošina papildus nepieciešamais finanšu atbalsts nozaru un starpnozaru asociāciju iesaistē vai arī pārdalīt minēto finansējumu no LIAA sabiedrisko attiecību un/vai mārketinga funkcijām uz nevalstiskajām organizācijām reālai atbalsta sniegšanai atbilstoši sasniedzamajiem atbalsta programmas mērķiem.



 
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
DAIF Latvija iebilsts apgalvojumam par programmas mērķī iekļautot šauro specializāciju, paredzot "fokusēt valsts intervenci tieši RIS3 prioritārajās jomās".  

Gan pandēmijas laikā, gan jau šobrīd, esot ģeopolitiskajai krīzei un kara darbībai Ukrainā, arī Eiropas Komisijas ir izvirzījusi jaunus uzstādījumu attiecībā uz nozaru attīstību, ņemot vērā tieši aktuālākos izaicinājumus, nevis tikai iepriekš plānoto un pieņemtos lēmumus. Līdz ar to DAIF Latvija aicina nefokusēties tikai uz RIS3 jomu tvērumu, lai tiešām rezultatīvi sasniegtu investīcijas mērķi - stiprināt un pilnveidot zināšanu pārneses sistēmu.

Atbilstība Viedās specializācijas stratēģijai būtu jānodrošina ar alternatīvām prasībām, kas neierobežotu investīciju rezultātā sasniedzamo mērķi un nodrošinātu visaptverošu nozaru iesaisti  - veicināt komersantu, pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizāciju un citu institūciju sadarbību vietējā un starptautiskā līmenī, palielināt komersantu ieguldījumus attīstībā un inovācijās, tādējādi veicinot uzņēmumu konkurētspējas paaugstināšanos, produktivitātes, eksportspējas celšanu un inovāciju ekosistēmas veidošanos, kas nodrošinātu Latvijas uzņēmumu ciešāku integrāciju globālajās vērtību ķēdēs.

Tāpat būtiski, ka RIS3 jomu tvērum, neiekļauj nozares, kuras ir ļoti būtiskas tautsaimniecībai, ar augstu konkurētspēju, spējām palielināt eksportu un augstas pievienotās vērtības produktu un pakalpojumu īpatsvaru eksportā, kā arī inovāciju un jaunu produktu veidošanos, kā drošība un aizsardzība, transports, un līdz ar to ierobežo iespējas šo nozaru komersantiem un zinātniski pētnieciskajām organizācijām būt kā dalībniekiem sadarbības tīklu mehānismā. Aicinām respektēt 2021.gadā Eiropas Industriālās stratēģijas definētās ekosistēmas un īstenot to attīstību (vairāk - https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/europe-fit-digital-age/european-industrial-strategy_en).

Aizsardzības industriju gadījumā aktivitātes, kas tieši veicina jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādi, to eksportu norit un noritēs īpaši ES līmenī atbilstoši šīm ekosistēmām, pēc kā darbojas arī  Aizsardzības rūpniecības un kosmosa ģenerāldirektorāts (DEFIS), kā arī citas ES un NATO līmeņa organizācijas. RIS3 jomas ir pakārtotas un tās integrējas (iekļaujas) šo ES identificēto ekosistēmu sadalījumā.

Piemēram, attiecībā arī tieši uz drošības un aizsardzības industrijām Ministru Kabineta rīkojumā Nr. 93 no 16.02.2021.„ Par Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēm 2021.-2027. gadam” ir ietverts: „Pateicoties Latvijas dalībai Ziemeļatlantijas līguma aliansē, drošības un aizsardzības industrijas ir orientētas uz starptautisko sadarbību. Tās daudz vieglāk var iekļauties starptautiskās piegādes ķēdēs un konkurēt konkrētās produktu nišās. Šīs Latvijas uzņēmēju kapacitātes ir jāstiprina gan caur stratēģisko kompetenču attīstību darba tirgū, gan veidojot aizsardzības industrijas zināšanu pārnesi uz vietējo apstrādes rūpniecības industriju platformām, komercializējot produktus sabiedrības vajadzību apmierināšanai. Ir jāievieš industriālās sadarbes koncepts caur R&D programmām un atbalstu komersantu dalībai starptautisku projektu realizācijā.”
 
Piedāvātā redakcija
-
5.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
DAIF Latvija uzskata, ka tieši nozaru un starpnozaru asociācijas ir  tās, kas arī jau savas darbības ietvaros sadarbojas ar partneriem (arī starptautiskiem) gan uzņēmējdarbības, gan pētniecības jomā un šādu nepieciešamo ekspertīzi var nodrošināt.

Uzskatām, ka gadījumā, ja LIAA nav pilnvērtīga iekšējā kapacitāte un kompetence, jau sākotnēji paredzot ārēju ekspertu piesaisti un finansēšanu, būtu jābūt risinājumam, kā tieši nozaru un starpnozaru asociācijas iesaistās šīs atbalsta programmas realizācijā, kam arī tiek paredzēts konkrēts finansējums. Nav pieļaujams, ka LIAA tiktu finansēta tādu funkciju īstenošana, kuras jau šobrīd veic nozaru un starpnozaru asociācijas.

Kā iesaistāmas būtu nosakāmas nozaru un starpnozaru asociācijas atbilstoši Eiropas Industriālajai stratēģijai un tajā ietvertajām industriālajām ekosistēmām: https://commission.europa.eu/sites/default/files/styles/embed_large_2x/public/2021-06/industrial_ecosystems_graph_update.png?itok=Retrp263




 
Piedāvātā redakcija
-
6.
Noteikumu projekts
Priekšlikums
Saskaņā ar noteikumu projekta 76.2.punktu atbalsta intensitāte ir 85% no izmaksām, kas minētas 31.punktā. Savukārt 87.punktā ir minēti papildus nosacījumi maksimālajai intensitātei.

Lūgums precizēt noteikumu projektu, lai būtu viennozīmīgi saprotami nosacījumi (atbalsta intensitāte). 
 
Piedāvātā redakcija
-
7.
Anotācija (ex-ante)
1.2. Mērķis
Priekšlikums
Anotācijā šobrīd vairākkārtīgi tiek minēts par komercializācijas globālajā tirgū nozīmīgumu šo plānoto atbalsta pasākumu ietvaros, šajos atbalsta pasākumos netiek paredzēta tieši nozaru asociāciju iesaiste.

Uzskatām, ka nozaru un starpnozaru asociāciju darbs jau ikdienā, sadarbojoties ar komersantiem un pētniecības organizācijām, atbilst noteikumu projekta 2.17.punktā iekļautajai definīcijai: zināšanu (tehnoloģiju) pārnese – jebkurš process, kura mērķis ir iegūt, apkopot un izplatīt zināšanas, tostarp prasmes un kompetenci gan saimnieciskās darbībās, gan ar tām nesaistītās darbībās.

Līdz ar to uzskatām, ka nozaru un starpnozaru asociācijas ir jāiesaista šīs atbalsta programma ieviešanā, nosakot arī tam atbilstošus finanšu resursus.

Būtiski, ka tieši uzņēmumu apvienojošās organizācijas kā nozaru asociācijas ir tās, kurām ir komersantu dotais mandāts to interešu pārstāvniecībai un sadarbības veidošanai nozares attīstībai ar ietekmes pusēm – nozaru ministrijām, atbalsta un uzraugošajām institūcijām.

Kā iesaistāmas būtu nosakāmas nozaru un starpnozaru asociācijas atbilstoši Eiropas Industriālajai stratēģijai un tajā ietvertajām industriālajām ekosistēmām: https://commission.europa.eu/sites/default/files/styles/embed_large_2x/public/2021-06/industrial_ecosystems_graph_update.png?itok=Retrp263
 
Piedāvātā redakcija
-
8.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
DAIF Latvija iebilst, ka anotācijā ietvertais apgalvojums* par nepietiekami attīstību nozaru un starpnozaru sadarbību tiek attiecināts uz visām nozarēm.

DAIF Latvija kā starpnozaru asociācija jau šobrīd sekmīgi īsteno sadarbību ar nozares ministrijām (Aizsardzības ministriju un Iekšlietu ministriju),  kā arī veicina un koordinē sadarbību starp komersantiem un pētniecības institūcijām un šādas sadarbības esamība ir nozīmīgs aspekts tieši konkrētu nozaru attīstības sekmēšanā.

Līdz ar to, ja Ekonomikas ministrijas ieskatā situācija ir kritiska visās nozarēs, tad vēl vairāk ir nepieciešams iesaistīt visas ietekmes puses mērķa sasniegšanai, nevis atstāt konkrēto atbalsta funkciju veikšanu tikai LIAA darbības ietvaros.

DAIF Latvija uzskata, ka šīs plānotās atbalsta programmas ietvaros ir jāparedz arī iespēja noteiktas aktivitātes īstenot nozaru un starpnozaru asociācijām tehnoloģiskās pārneses veicināšanas jomās, kurās jau ir veiksmīgas iestrādnes, nosakot arī tam atbilstošus finanšu resursus.

* "Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm." 
Piedāvātā redakcija
-
9.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
DAIF Latvija norāda, ka attiecībā uz minētajiem riskiem*, tieši nozaru un starpnozaru asociācijas ir tās, kas var mazināt tos, jo ikdienā strādā gan ar uzņēmumiem, gan ar pētniecības organizācijām, un ļoti labi pārzina gan problemātiku, gan aktuālos izaicinājumus konkrētās nozarēs, kā rezultātā arī kopīgi strādā pie konkrētiem risinājumiem.

Nozaru un starpnozaru asociācijas ir tās, ka jau ikdienā gan izprot vajadzības, balstoties tieši uz savu profesionalitāti un kompetenci.

Kā iesaistāmas būtu nosakāmas nozaru un starpnozaru asociācijas atbilstoši Eiropas Industriālajai stratēģijai un tajā ietvertajām industriālajām ekosistēmām: https://commission.europa.eu/sites/default/files/styles/embed_large_2x/public/2021-06/industrial_ecosystems_graph_update.png?itok=Retrp263

* "Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, ka pastāv risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās un pētniecībā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā."
Piedāvātā redakcija
-