Projekta ID
24-TA-2759Atzinuma sniedzējs
Latvijas Reto slimību alianse
Atzinums iesniegts
16.12.2024.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts
e) medicīniski profilaktiski pakalpojumi, tajā skaitā valsts organizētā vēža skrīninga īstenošana;
Priekšlikums
Profilakse aptver plašu pasākumu klāstu slimību novēršanai, to agrīnai atklāšanai (laicīga slimības diagnoze) un dzīves kvalitātes saglabāšanai. Skrīningu var uzskatīt par profilakses sastāvdaļu, jo ir viens no rīkiem, lai sistemātiski identificētu slimības agrīnā stadijā. Tādējādi nav pamatoti likumā izcelt vienas slimības skrīningu, novārtā atstājot citus valsts organizētus veselības skrīningus. Ņemot vērā, ka “profilakse” ir plašāks jēdziens un ietver sevī arī “skrīningu”, likumprojekta 15.panta otrā punkta e) apakšpunktu būtu pareizāk izteikt sekojošā redakcijā: “e) medicīniski profilaktiski pakalpojumi;”
Piedāvātā redakcija
“e) medicīniski profilaktiski pakalpojumi;”
2.
Likumprojekts
(1) Fonda padomes sastāvā ir:
Priekšlikums
Ministru kompetencē ietilpst ļoti plašs risināmo jautājumu loks, tomēr apšaubāms vai ministriem personīgi ir jāietilpst Fonda padomes sastāvā, un, vai ministri regulāri piedalīsies Fonda padomes sapulcēs. Turklāt 25.panta ceturtajā daļā norādīts: “Ministrijas pārstāvju tiesības darbībai Fonda padomē noformē ar pilnvaru…”, tādējādi uzsverot “pārstāvja” iekļaušanu Fonda padomes sastāvā.
Priekšlikuma piedāvātā redakcija nodrošina ministrijām elastīgu pieeju pārstāvja izvēlē, ļaujot Fonda padomes sastāvā iekļaut pilnvarotus un profesionālus pārstāvjus. Šāda pieeja saglabā ministrijas pārstāvniecību, vienlaikus sniedzot iespēju iecelt Fonda padomē konkrētās nozares profesionāļus ar padziļinātām zināšanām.
Priekšlikuma redakcija neizslēdz iespēju ministrijai uzdot deleģētajam pārstāvim īstenot attiecīgās ministrijas ministra uzdevumus vai jebkurā laikā atsaukt pārstāvi, to aizstājot ar citu, ja ministrija uzskata, ka pārstāvis nepilda uzdotos pienākumus.
Priekšlikuma piedāvātā redakcija nodrošina ministrijām elastīgu pieeju pārstāvja izvēlē, ļaujot Fonda padomes sastāvā iekļaut pilnvarotus un profesionālus pārstāvjus. Šāda pieeja saglabā ministrijas pārstāvniecību, vienlaikus sniedzot iespēju iecelt Fonda padomē konkrētās nozares profesionāļus ar padziļinātām zināšanām.
Priekšlikuma redakcija neizslēdz iespēju ministrijai uzdot deleģētajam pārstāvim īstenot attiecīgās ministrijas ministra uzdevumus vai jebkurā laikā atsaukt pārstāvi, to aizstājot ar citu, ja ministrija uzskata, ka pārstāvis nepilda uzdotos pienākumus.
Piedāvātā redakcija
Izteikt 25.panta pirmās daļas 1, 2, 3 apakšpunktus sekojošā redakcijā:
“1) veselības ministrijas pārstāvis;
2) finanšu ministrijas pārstāvis;
3) labklājības ministrijas pārstāvis;”
“1) veselības ministrijas pārstāvis;
2) finanšu ministrijas pārstāvis;
3) labklājības ministrijas pārstāvis;”
3.
Likumprojekts
7) Pacientu organizāciju tīkla pārstāvis;
Priekšlikums
Pirmkārt, likumprojekta 25.panta pirmās daļas 7 apakšpunkta redakcija neļauj identificēt juridisko personu, kā arī konstatējama iespējama nevienlīdzīgas attieksmes īstenošana pret daudzām citām biedrībām un nodibinājumiem.
2020.gadā Veselības ministrija un 17 pacientu organizācijas parakstīja Sadarbības memorandu ( https://www.vm.gov.lv/lv/media/8762/download?attachment ). Kā izriet no Sadarbības memoranda 11.punkta, tad “..sadarbība ar Pacientu organizācijām tiek īstenota Veselības ministrijai sadarbojoties ar Latvijas Pacientu organizāciju tīklu, kas ir brīvprātīga pacientu organizāciju apvienība (pielikumā esošais apvienības dalībnieku saraksts),..” minētais liecina, ka Pacientu organizācijas, kuras parakstījušas Sadarbības memorandu ir apvienojušās, neveidojot juridisku personu (biedrību vai nodibinājumu). Attiecīgi, ja likumprojektā atstāj esošo redakciju, tad nav iespējams izpildīt likumprojekta 25.panta ceturtās daļas nosacījumu - biedrības un nodibinājumi pārstāvjus darbībai Fonda padomē ieceļ ar biedrības vai nodibinājuma augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu. Sadarbības memorandu parakstījušas pacientu organizācijas, identificējot sevi ar Latvijas Pacientu organizāciju tīklu, kas ir brīvprātīga pacientu organizāciju apvienība, nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā kā biedrība vai nodibinājums. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam (likums) Reģistrā ieraksta datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu. Tāpat minētais likums nosaka, ka biedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tie ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā. Likums arī nosaka, lai nodibinātu biedrību, dibinātāji pieņem lēmumu par biedrības dibināšanu. Savukārt Lēmumā par biedrības dibināšanu norāda likumā norādītās ziņas. Visas Sadarbības memorandu parakstījušās organizācijas nav pieņēmušas lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu ar nosaukumu Latvijas Pacientu organizāciju tīkls un nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
Savukārt ar tādu pašu nosaukumu, kā tiek lietots Sadarbības memoranda 11.pantā, 2022. gada 15.decembrī Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība “Latvijas Pacientu organizāciju tīkls”. Biedrības mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka biedrība aptver 12 biedrus – juridiskas personas. Attiecīgi, ja likumprojektā atstāj esošo redakciju, tad biedrība “Latvijas Pacientu organizāciju tīkls” spēj izpildīt likumprojekta 25.panta ceturtās daļas nosacījumu - ar biedrības augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu iecelt pārstāvi darbībai Fonda padomē.
Ņemot vērā, ka Veselības ministrija kā par likumprojektu atbildīgā ministrija, skaidri nenodala un jauc biedrību, kura tiek izveidota dibinātājiem pieņemot lēmumu par biedrības (Latvijas Pacientu organizāciju tīkls) dibināšanu, tiek reģistrēta UR, un līdz ar to tai ir sava tiesībspēja (ar savām tiesībām un pienākumiem), un rīcībspēja (spēja patstāvīgi iegūt un realizēt subjektīvās tiesības un pienākumus), ar pilnīgi citu veidojumu (organizāciju apvienību), likumprojekta esošajā redakcijā nav nepārprotami noteikts, no kura organizatoriska veidojuma tiks deleģēts pārstāvis.
Otrkārt, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir noteiktas prioritārās veselības jomas, lai aizsargātu indivīda veselības tiesības un veicinātu ilgu un veselīgu dzīvi. Šīs jomas ietver sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiju, psihisko veselību, mātes un bērna veselības aprūpi, retās slimības, paliatīvo aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju. Taču, ierobežojot pacientu biedrību un nodibinājumu iespējas tikt iekļautiem Fonda padomes sastāvā, pamatojoties uz piederību vienai konkrētai biedrībai vai memoranda parakstīšanu, tiek īstenota nevienlīdzīga attieksme pret citām pacientu interešu pārstāvošām organizācijām.
Latvijā darbojas daudz pacientu interešu pārstāvošo organizāciju ar ilggadīgu pieredzi un kompetenci, kas apvieno ievērojamu biedru skaitu. Piemēram, Nodibinājums Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS" (dibināts 1997. gadā), Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO" (dibināta 2002. gadā), Latvijas Reto slimību alianse (dibināta 2014. gadā), Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "ONKOALIANSE" (dibināta 2021. gadā) un daudzas citas spēcīgas organizācijas.
Lai novērstu favorītismu un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, jebkurai pacientu biedrībai vai nodibinājumam jābūt tiesībām deleģēt savu pārstāvi Fonda padomē.
Treškārt, Veselības finansēšanas darba grupas sanāksmes protokolos ir fiksēts, ka darba grupā piedalījās biedrības “Latvijas Pacientu organizāciju tīkls” valdes locekle, kura diskusijās par Fonda padomes sastāvu un pārstāvju izraudzīšanas kārtību norādīja, ka “šis jautājums ir jāizdiskutē un ir jāizlemj Pacientu organizācijām”. Tomēr jautājums par pacientu organizāciju pārstāvjiem un to izraudzīšanas kārtību nav izdiskutēts. Informācija par likumprojekta izstrādes gaitu un darba grupā apspriestajiem jautājumiem kļūst zināma tikai pēc tā publicēšanas Tiesību aktu projektu portālā.
Likumprojekta izstrādes procesā nav ievērots Sadarbības memoranda 1.punkts, kas nosaka, ka Veselības ministrija un Pacientu organizācijas (vairākas, nevis viena) sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai. Nav savlaicīgi sniegta informācija par plānotajām un notiekošajām izmaiņām normatīvajā regulējumā un nozares politikas dokumentos un tiesību aktu projektos, kā to nosaka Sadarbības memoranda 5.punkts. Veselības ministrija nepilda apņemšanos iesaistīt Pacientu organizāciju pārstāvjus (vairākus, nevis vienu) lēmumu pieņemšanas procesā, darba grupās, kā to paredz Sadarbības memoranda 6.punkts.
Lai novērstu šādas problēmas un veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, tiek piedāvāts precizēt likumprojekta 25. panta pirmās daļas 7. apakšpunkta redakciju, nodrošinot, ka visas pacientu interešu pārstāvošās biedrības un nodibinājumi, neatkarīgi no to dalības kādā citā biedrībā vai Sadarbības memoranda parakstīšanā, var deleģēt pārstāvi darbībai Fonda padomē.
2020.gadā Veselības ministrija un 17 pacientu organizācijas parakstīja Sadarbības memorandu ( https://www.vm.gov.lv/lv/media/8762/download?attachment ). Kā izriet no Sadarbības memoranda 11.punkta, tad “..sadarbība ar Pacientu organizācijām tiek īstenota Veselības ministrijai sadarbojoties ar Latvijas Pacientu organizāciju tīklu, kas ir brīvprātīga pacientu organizāciju apvienība (pielikumā esošais apvienības dalībnieku saraksts),..” minētais liecina, ka Pacientu organizācijas, kuras parakstījušas Sadarbības memorandu ir apvienojušās, neveidojot juridisku personu (biedrību vai nodibinājumu). Attiecīgi, ja likumprojektā atstāj esošo redakciju, tad nav iespējams izpildīt likumprojekta 25.panta ceturtās daļas nosacījumu - biedrības un nodibinājumi pārstāvjus darbībai Fonda padomē ieceļ ar biedrības vai nodibinājuma augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu. Sadarbības memorandu parakstījušas pacientu organizācijas, identificējot sevi ar Latvijas Pacientu organizāciju tīklu, kas ir brīvprātīga pacientu organizāciju apvienība, nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā kā biedrība vai nodibinājums. Atbilstoši Biedrību un nodibinājumu likumam (likums) Reģistrā ieraksta datumu, kad pieņemts lēmums par dibināšanu. Tāpat minētais likums nosaka, ka biedrība iegūst juridiskās personas statusu ar brīdi, kad tie ierakstīti biedrību un nodibinājumu reģistrā. Likums arī nosaka, lai nodibinātu biedrību, dibinātāji pieņem lēmumu par biedrības dibināšanu. Savukārt Lēmumā par biedrības dibināšanu norāda likumā norādītās ziņas. Visas Sadarbības memorandu parakstījušās organizācijas nav pieņēmušas lēmumu par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu ar nosaukumu Latvijas Pacientu organizāciju tīkls un nav reģistrēta Uzņēmumu reģistrā.
Savukārt ar tādu pašu nosaukumu, kā tiek lietots Sadarbības memoranda 11.pantā, 2022. gada 15.decembrī Uzņēmumu reģistrā reģistrēta biedrība “Latvijas Pacientu organizāciju tīkls”. Biedrības mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka biedrība aptver 12 biedrus – juridiskas personas. Attiecīgi, ja likumprojektā atstāj esošo redakciju, tad biedrība “Latvijas Pacientu organizāciju tīkls” spēj izpildīt likumprojekta 25.panta ceturtās daļas nosacījumu - ar biedrības augstākās lēmējinstitūcijas lēmumu iecelt pārstāvi darbībai Fonda padomē.
Ņemot vērā, ka Veselības ministrija kā par likumprojektu atbildīgā ministrija, skaidri nenodala un jauc biedrību, kura tiek izveidota dibinātājiem pieņemot lēmumu par biedrības (Latvijas Pacientu organizāciju tīkls) dibināšanu, tiek reģistrēta UR, un līdz ar to tai ir sava tiesībspēja (ar savām tiesībām un pienākumiem), un rīcībspēja (spēja patstāvīgi iegūt un realizēt subjektīvās tiesības un pienākumus), ar pilnīgi citu veidojumu (organizāciju apvienību), likumprojekta esošajā redakcijā nav nepārprotami noteikts, no kura organizatoriska veidojuma tiks deleģēts pārstāvis.
Otrkārt, Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam ir noteiktas prioritārās veselības jomas, lai aizsargātu indivīda veselības tiesības un veicinātu ilgu un veselīgu dzīvi. Šīs jomas ietver sirds un asinsvadu slimības, onkoloģiju, psihisko veselību, mātes un bērna veselības aprūpi, retās slimības, paliatīvo aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju. Taču, ierobežojot pacientu biedrību un nodibinājumu iespējas tikt iekļautiem Fonda padomes sastāvā, pamatojoties uz piederību vienai konkrētai biedrībai vai memoranda parakstīšanu, tiek īstenota nevienlīdzīga attieksme pret citām pacientu interešu pārstāvošām organizācijām.
Latvijā darbojas daudz pacientu interešu pārstāvošo organizāciju ar ilggadīgu pieredzi un kompetenci, kas apvieno ievērojamu biedru skaitu. Piemēram, Nodibinājums Invalīdu un viņu draugu apvienība "APEIRONS" (dibināts 1997. gadā), Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija "SUSTENTO" (dibināta 2002. gadā), Latvijas Reto slimību alianse (dibināta 2014. gadā), Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "ONKOALIANSE" (dibināta 2021. gadā) un daudzas citas spēcīgas organizācijas.
Lai novērstu favorītismu un nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, jebkurai pacientu biedrībai vai nodibinājumam jābūt tiesībām deleģēt savu pārstāvi Fonda padomē.
Treškārt, Veselības finansēšanas darba grupas sanāksmes protokolos ir fiksēts, ka darba grupā piedalījās biedrības “Latvijas Pacientu organizāciju tīkls” valdes locekle, kura diskusijās par Fonda padomes sastāvu un pārstāvju izraudzīšanas kārtību norādīja, ka “šis jautājums ir jāizdiskutē un ir jāizlemj Pacientu organizācijām”. Tomēr jautājums par pacientu organizāciju pārstāvjiem un to izraudzīšanas kārtību nav izdiskutēts. Informācija par likumprojekta izstrādes gaitu un darba grupā apspriestajiem jautājumiem kļūst zināma tikai pēc tā publicēšanas Tiesību aktu projektu portālā.
Likumprojekta izstrādes procesā nav ievērots Sadarbības memoranda 1.punkts, kas nosaka, ka Veselības ministrija un Pacientu organizācijas (vairākas, nevis viena) sadarbojas, lai izstrādātu un īstenotu valsts politiku sabiedrības veselības nodrošināšanai. Nav savlaicīgi sniegta informācija par plānotajām un notiekošajām izmaiņām normatīvajā regulējumā un nozares politikas dokumentos un tiesību aktu projektos, kā to nosaka Sadarbības memoranda 5.punkts. Veselības ministrija nepilda apņemšanos iesaistīt Pacientu organizāciju pārstāvjus (vairākus, nevis vienu) lēmumu pieņemšanas procesā, darba grupās, kā to paredz Sadarbības memoranda 6.punkts.
Lai novērstu šādas problēmas un veicinātu vienlīdzīgu attieksmi, tiek piedāvāts precizēt likumprojekta 25. panta pirmās daļas 7. apakšpunkta redakciju, nodrošinot, ka visas pacientu interešu pārstāvošās biedrības un nodibinājumi, neatkarīgi no to dalības kādā citā biedrībā vai Sadarbības memoranda parakstīšanā, var deleģēt pārstāvi darbībai Fonda padomē.
Piedāvātā redakcija
7) pārstāvis no biedrības vai nodibinājuma, kas pārstāv pacientu intereses;
4.
Likumprojekts
(2) Fonda padomē pārstāvētās biedrības un nodibinājumus izraugās uz trim gadiem. Fonda padomē iekļauto biedrību un nodibinājumu pārstāvju pilnvaras turpinās līdz noteiktā kārtībā tiek izraudzītas citas biedrības un nodibinājumi, kuras deleģē pārstāvjus darbam Fonda padomē. Biedrības un nodibinājumi vienu un to pašu pārstāvi nevar deleģēt par Fonda padomes locekli vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Priekšlikums
Likumprojekta 25. panta otrajā daļā ietvertais nosacījums paredz, ka biedrību un nodibinājumu pārstāvi izraugās “noteiktā kārtībā”. Lūdzu precizēt, kāda ir “noteiktā kārtība” biedrību un nodibinājumu pārstāvju izraudzīšanai iekļaušanai Fonda padomē. Nepieciešams noteikt, ka pārstāvju izvēles process jāveic atklāti, iesaistot visas ieinteresētās organizācijas, nodrošinot līdzsvarotu interešu pārstāvību.
Piedāvātā redakcija
-