Atzinums

Ņemot vērā, ka līdz ar 2025.gada 15.decembra Eiropas Komisijas lēmumu, viss Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027.gadam finansējums ir pieejams, šobrīd vairs netiek izmantots jēdziens "elastības finansējums", attiecīgi lūdzam Ministru kabineta 2024. gada 19. novembra noteikumu Nr. 726 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 2.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās" 2.3.1.2. pasākuma "Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls" īstenošanas noteikumi" (turpmāk - MK noteikumi) 11.punktā un attiecīgi citur MK noteikumu tekstā precizēt informāciju, norādot konkrētu pieejamo finansējumu (neminot un neizdalot atsevišķi elastības finansējuma summu). 

-

Aicinām precizēt MK noteikumu 12.1.apakšpunktā norādīto informāciju, ņemot vērā to, ka 1.kārtas ietvaros pieejamā finansējuma summa ir zināma (atbilstoši KPVIS datiem kopējais 1.kārtai pieejamais finansējums ir - 12 753 853 euro (t.sk., Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 10 840 775 euro un nacionālais līdzfinansējums - 1 913 078 euro).
Attiecīgi aicinām precizēt arī MK noteikumu 12.2.apakšpunktā norādīto informāciju, norādot konkrētu 2.kārtā pieejamo finansējumu, t.sk., ka tas nedrīkst pārsniegt kopējo MK noteikumu 11.punktā minēto summu.

-

Lai no MK noteikumu redakcijas ir viennozīmīgi skaidrs, ka Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk - Komisijas Regula Nr. 651/2014) 2. panta 18. punkta nosacījumi ir jāvērtē/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī (Komisijas Regulas Nr. 651/2014 angliskajā versijā nosacījumi, kas ir attiecināmi uz "undertaking", ir jāpārbauda/jāpiemēro uzņēmuma grupas līmenī), lūdzam precizēt MK noteikumu 24.2. apakšpunkta otro teikumu, norādot, ka projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) tiek vērtēts grupas līmenī, nevis viena vienota uzņēmuma līmenī.
Papildus, ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam atbilstoši precizēt arī MK noteikumu 62. punktu, norādot, ka projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms) tiek vērtēts uzņēmuma grupas līmenī.
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka grūtībās nonākuša uzņēmuma pazīmes izvērtē uz projekta apstiprināšanas brīdi. Ņemot vērā, ka finansējuma saņēmējs ir projekta iesniedzējs, kuram jau ir apstiprināts projekts un kurš jau ir izvērtēts, kā arī ņemot vērā MK noteikumu 66. punktu, ka komercdarbības atbalsta piešķiršanas diena ir diena, kad sadarbības iestāde pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, lūdzam precizēt MK noteikumu 62. punktu, kad tiek vērtēts projekta iesniedzējs un sadarbības partneris (ja attiecināms). 

-

Lūdzam noteikumu projekta anotāciju papildināt ar skaidrojumu par noteikumu projekta ietekmi uz atlasē esošajiem projektu iesniegumiem/jau noslēgtajiem līgumiem. 

-

Ņemot vērā to, ka MK noteikumu 13.punkts ir zaudējis aktualitāti, aicinām to svītrot.

-

Informējam, ka 2026. gada 8. janvārī stājies spēkā Komisijas Lēmumd (ES) 2025/2630 Par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES (turpmāk – jaunais VTNP lēmums), kas aizstās Komisijas Lēmumu 2012/21/ES (2011.gada 20.decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106.panta 2.punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk – vecais VTNP lēmums). Vienlaikus jaunajā VTNP lēmumā ir noteikts, ka visas atbalsta programmas, kas stājās spēkā pirms tā spēkā stāšanās un kas bija saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības saskaņā ar veco VTNP lēmumu, arī turpmāk ir saderīgas ar iekšējo tirgu un atbrīvotas no paziņošanas prasības vēl divu gadu laikposmā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Neskatoties uz jauno regulējumu, saderības ar ES iekšējo tirgu pamatnosacījumi nav konceptuāli mainīti, proti, gan vecais VTNP lēmums, gan jaunais VTNP lēmums balstās uz tiem pašiem principiem, un jaunais lēmums būtiski nepārskata šos principus, bet tikai precizē terminoloģiju un atsevišķus aspektus, piemēram, pilnvarojuma satura prasības un atsevišķu vispārējas tautsaimniecības nozīmes pakalpojuma kategoriju definīcijas.
Lai būtu skaidrs, ka, neveicot grozījumus MK noteikumos, atbalstu programmas ietvaros saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, aicinām anotācijā iekļaut atrunu, ka atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu var saņemt arī subjekti, kam noslēgts pilnvarojuma akts ar jauno VTNP lēmumu, ievērojot noteikumos ietvertos atbalsta nosacījumus un nosacījumus, kas izriet no vecā VTNP lēmuma, un atsauces neesamība pilnvarojuma aktā uz veco VTNP lēmumu nav šķērslis, lai piešķirtu atbalstu saskaņā ar veco VTNP lēmumu. Taču, ja plānots, ka gadījumos, kad pilnvarojuma akts noslēgts atbilstoši jaunajam VTNP lēmumam, atbalstu piešķirs ar jauno VTNP lēmumu, tad lūgums veikt precizējumus MK noteikumos un sniegt atbilstošu skaidrojumu anotācijā, skaidri nosakot, kuros gadījumos atbalstu piešķirs atbilstoši vecajam VTNP lēmumam un kuros – atbilstoši jaunajam VTNP lēmumam (atkarībā no tā, ar kuru Lēmumu pilnvarojuma akts). Piemēram, tad MK noteikumu 23.8., 23.²5.punkts būtu papildināms ar tekstu "(izņemot, ja pilnvarojum akts ir ar Komisijas Lēmumu (ES) 2025/2630 (2025. gada 16. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/21/ES)" un jāsniedz skaidrojums anotācijā.
 

-

Spēkā esošajā Ministru kabineta noteikumu redakcijā izdevumu pozīcijām, kurām noteikts procentuāls ierobežojums (piemēram, 27.1., 27.11., 27.12. apakšpunktos), nav skaidri noteikts, vai minētais procentuālais ierobežojums ir aprēķināms no projekta plānotajām vai faktiskajām attiecināmajām izmaksām. Ņemot vērā Revīzijas iestādes konstatējumus par situācijām, kad projekta īstenošanas gaitā rodas ietaupījums vai tiek konstatēti pārkāpumi, kuru rezultātā paredzēta nepamatoti izmaksāto vai neatļauti izmantoto līdzekļu atgūšana, pastāv risks, ka var tikt konstatēts procentuālā ierobežojuma pārsniegums arī gadījumos, kad izdevumi atbilst apstiprinātajam projekta budžetam.
Ņemot vērā minēto, lūdzam izvērtēt iespēju precizēt procentuālā ierobežojuma piemērošanas nosacījumus, nodrošinot to viennozīmīgu, saprotamu un praksē vienādi piemērojamu interpretāciju visām iesaistītajām pusēm, nosakot, ka procentuālais ierobežojums tiek aprēķināts attiecībā pret projekta plānotajām attiecināmajām izmaksām.
 

-

Noteikumu projekta 8. punkts paredz izteikt noteikumu 36. punktu jaunā redakcijā. Papildus svītrotajai atsaucei uz projektu iesniegumu trešo atlases kārtu, tajā ir iekļauts palīgteikums "ne vēlāk kā pēc projektu iesniegumu vērtēšanas beigu datuma", tādējādi ietverot tiesību normā termiņu, kas varētu pārsniegt trīs mēnešu termiņu.

Vēršam uzmanību, ka Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk - likums) 28. pants noteic:
"(1) Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma.
(2) Ja objektīvu iemeslu dēļ šā panta pirmajā daļā noteikto termiņu nav iespējams ievērot, sadarbības iestāde to var pagarināt uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem no projekta iesnieguma iesniegšanas beigu datuma, par to paziņojot projekta iesniedzējam. Lēmums par termiņa pagarināšanu ir apstrīdams vadošajā iestādē, bet nav pārsūdzams."

T.i., likuma 28. panta otrā daļa paredz, ka sadarbības iestāde lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu termiņu var pagarināt un šis regulējums sadarbības iestādei iestāsies, ja tā nevarēs iekļauties termiņā, un attiecīgi sadarbības iestāde konkrētajā situācijā būs tā, kas izvērtēs objektīvos iemeslus, kuru dēļ lēmuma pieņemšanas termiņš varēs tikt pagarināts.

Tādējādi lūdzam precizēt noteikumu projekta 8. punktu un MK noteikumu 36. punkta tiesību normu atstāt līdzšinējā redakcijā, svītrojot vien atsauci uz projektu iesniegumu trešo atlases kārtu.

36. Sadarbības iestāde lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu, apstiprināšanu ar nosacījumu vai noraidīšanu pieņem divu mēnešu laikā pirmās atlases kārtas ietvaros un triju mēnešu laikā otrās atlases kārtas ietvaros pēc projektu iesniegumu iesniegšanas beigu datuma.

Vēršam uzmanību, ka ir izvērtējama MK noteikumu 40. punktā ietvertās atsauces uz  Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 23. septembra Regulas Nr. 2024/2509 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (turpmāk - Regula), 61. pantu nepieciešamība.

Skaidrojam, ka minētais regulējums ir tieši piemērojams tādiem projektiem, kas saistīti ar Eiropas Savienības fondu atbalsta saņemšanu un vienlaikus kuros atbilstoši specifiskā atbalsta mērķim finansējuma saņēmējs atlases kārtībā Eiropas Savienības fondu projekta dalībniekiem vai gala saņēmējiem sniedz finansiālu atbalstu (t.s. daudzpakāpju projekti).

Ņemot vērā, ka konkrētā pasākuma ietvaros realizējamie projekti nav uzskatāmi par daudzpakāpju projektiem, tādēļ aicinām izvērtēt MK noteikumu 40. punktā ietverto atsauci uz regulu, to svītrojot, ja attiecināms.

-

Ņemot vērā to, ka 2025. gada 25. jūlijā ir stājušies spēkā grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 386 "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības", ar kuru tika grozīts iepriekš minēto MK noteikumu nosaukums uz "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu", lūdzam atbilstoši precizēt MK noteikumu 57.6. apakšpunktu.

-