Projekta ID
23-TA-838Atzinuma sniedzējs
Klimata un enerģētikas ministrija
Atzinums iesniegts
30.06.2023.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Konceptuālā ziņojuma projekts
Iebildums
Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk – Ministrija) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2023.gada 22.jūnijā saskaņošanai pieteikto konceptuālo ziņojumu „Par valsts naftas produktu drošības rezervju pārvaldību” (23-TA-838) (turpmāk – Ziņojums) un izsaka šādus iebildumus:
1. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” noteikts, ka Possessor valsts naftas produktu drošības rezervju iegādei neplāno pieprasīt valsts budžeta līdzekļus, savukārt izmaksas drošības rezervju infrastruktūras uzturēšanai, produktu rotācijai, pārvaldībai un citām sistēmas izmaksām segtu no Pakalpojuma maksas un ka publisko iepirkumu par drošības rezervju izveidi 2024. gadu vēl veiktu Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB) par apjomu, kas atbilst 80% no kopējās drošības rezerves. Naftas produktu drošības rezervju Uzkrāšanas fondā Pakalpojuma maksu par drošības rezervju uzturēšanu sāktu ieskaitīt ar 2024. gadu, attiecīgi ar 2024. gadu valsts nodeva tiktu mainīta uz pakalpojuma maksu, ievērojot mainītā pārvaldības modeļa būtību, neplānojot ieņēmumus no valsts nodevas un attiecīgi tiktu samazināti izdevumi Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana”.
Ministrija norāda, ka atbilstoši Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētajai informācijai (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103969) BVKB ir uzsācis drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei iepirkumu 2024.gadam, nevis pašu rezervju iepirkšanu, kā norādīts Ziņojumā. Turklāt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam BVKB minēto pakalpojumu iepērk 100% apmērā. BVKB būs tiesības veikt drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu 80% apmērā tikai pēc grozījumu veikšanas attiecīgajos normatīvajos aktos. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt Ziņojumā noteikto termiņu, no kura tiek uzsākta drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņa, BVKB veic pakalpojuma iepirkumu samazinātā apmērā un daļu no drošības rezervēm būs pienākums iepirkt Possessor.
Valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiek izmantota BVKB saistību pret drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem segšanai. Līdz ar to Ministrija vērš uzmanību, ka, paredzot, ka 2024.gadā visa Pakalpojuma maksa, kas aizstāj minēto valsts nodevu, tiek ieskaitīta Uzkrāšanas fondā - Possessor ārpusbilances rezerves fondā, kurā tiek uzkrāts finansējums drošības rezervju iegādei un uzturēšanai - , Ziņojumā nepieciešams norādīt, no kādiem līdzekļiem tiks segtas BVKB saistības pret drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem.
2. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” noteikts, ka rotācijas jeb krājumu atjaunošanas ciklus jānosaka ārējos normatīvos aktos, lai drošības rezerves atbilstu standartiem (piemēram, benzīnam rotācija reizi gadā, dīzeļdegvielu reizi divos gados vai pēc t.s. novecošanas testiem laboratorijās). Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” nosaka atbilstības novērtēšanas objekta – benzīna un dīzeļdegvielas – būtiskās prasības un atbilstības specifikācijas, to ievērošanas uzraudzības mehānismu, institūcijas, kuras veic uzraudzību, un minētās uzraudzības veikšanas kārtību. Ministrijas ieskatā tiesiskajā regulējumā būtu jāparedz Possessor pienākums, pamatojoties uz minēto Ministru kabineta noteikumu prasībām, plānot drošības rezervju rotāciju, tā samazinot ar to saistītos izdevumus.
3. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” norādīts, ka aplēses par biržas cenu naftas produktu iegādei Eiropas Savienības dalībvalstīs vai darbaspēku u.c. izmaksu pozīciju noteikšanai veidojas galvenokārt no vidējiem statistiskajiem rādītājiem. Provizoriski aprēķināms, ka laika periodā no 2024. līdz 2028. gadam, katru gadu iegādājoties 20% no kopējām nepieciešamajām valsts naftas drošības rezervēm valsts īpašumā, iegādi veicot par vidējo prognozēto naftas produktu cenu. Ziņojumu nepieciešams papildināt ar norādi, par kādu periodu ir noteikta vidējā naftas produktu cena un kāds ir informācijas par cenām avots.
4. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” minēts, ka Possesor nodrošinās pilnu drošības rezerves esamību valsts īpašumā piecu gadu laikā, katru gadu iepērkot 20% no kopējās drošības rezerves apjoma. Ievērojot, ka līdz 2028.gadam Possesor nebūs iegādājies drošības rezerves pilnā apjomā, Ministrijas ieskatā, Ziņojumu jāpapildina ar skaidrojumu par to, kas veiks drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu, lai nodrošinātu, ka drošības rezerves ir pieejamas 100% apmērā, un kādi finanšu līdzekļi tam ir nepieciešami, kā arī Ziņojumā jānorāda to segšanas avots.
5. Ievērojot, ka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam BVKB jānodrošina, ka 2024.gadā drošības rezerves ir pieejamas 100% apmērā un BVKB pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, Ministrija iebilst pret Ziņojuma 6.nodaļas “Turpmākā rīcība” 2.punktā noteikto, ka Possessor no 2024. gada pārņemt no BVKB neuzsākto iepirkumu organizēšanu. Minētajā punktā nepieciešams precīzi norādīt, kādas darbības Possessor veiks. Ziņojumā tas nav minēts, bet Ministrijas ieskatā līdz brīdim, kad Possessor būs iegādājies drošības rezerves pilnā apjomā, tas veiks gan drošības rezervju, gan drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu. Attiecīgas izmaiņas jāveic arī Rīkojuma projekta 1.1.apakšpunktā.
6. Ministrijas ieskatā nepieciešams papildināt Ziņojuma 6.nodaļas "Turpmākā rīcība" 3.punktu, nosakot, kā tiks kompensētas arī drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu izmaksas.
7. Ziņojuma 6.nodaļas "Turpmākā rīcība" 6.punkta būtu jānorāda arī termiņš, līdz kuram Ekonomikas ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumus Enerģētikas likumā noteiktiem Ministru kabineta noteikumiem. Ņemot vērā termiņus, kādos iespējams veikt jaunā drošības rezervju pārvaldības modeļa darbībai nepieciešamā tiesiskā regulējuma izstrādi un apstiprināšanu, kā arī šā atzinuma 1.punktā minēto, Ministrija atkārtoti norāda uz nepieciešamību izvērtēt Ziņojumā noteikto termiņu, kādā jaunajam drošības rezervju pārvaldības modelim jāsāk darboties, attiecīgi veicot izmaiņas arī Rīkojuma projekta 1.1.apakšpunktā.
1. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” noteikts, ka Possessor valsts naftas produktu drošības rezervju iegādei neplāno pieprasīt valsts budžeta līdzekļus, savukārt izmaksas drošības rezervju infrastruktūras uzturēšanai, produktu rotācijai, pārvaldībai un citām sistēmas izmaksām segtu no Pakalpojuma maksas un ka publisko iepirkumu par drošības rezervju izveidi 2024. gadu vēl veiktu Būvniecības valsts kontroles birojs (turpmāk – BVKB) par apjomu, kas atbilst 80% no kopējās drošības rezerves. Naftas produktu drošības rezervju Uzkrāšanas fondā Pakalpojuma maksu par drošības rezervju uzturēšanu sāktu ieskaitīt ar 2024. gadu, attiecīgi ar 2024. gadu valsts nodeva tiktu mainīta uz pakalpojuma maksu, ievērojot mainītā pārvaldības modeļa būtību, neplānojot ieņēmumus no valsts nodevas un attiecīgi tiktu samazināti izdevumi Ekonomikas ministrijas budžeta apakšprogrammā 29.01.00 “Naftas produktu rezervju uzturēšana”.
Ministrija norāda, ka atbilstoši Elektronisko iepirkumu sistēmā publicētajai informācijai (https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/103969) BVKB ir uzsācis drošības rezervju pakalpojuma sniegšanas valsts (Latvijas Republikas) naftas produktu rezervju izveidei iepirkumu 2024.gadam, nevis pašu rezervju iepirkšanu, kā norādīts Ziņojumā. Turklāt atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam BVKB minēto pakalpojumu iepērk 100% apmērā. BVKB būs tiesības veikt drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu 80% apmērā tikai pēc grozījumu veikšanas attiecīgajos normatīvajos aktos. Līdz ar to nepieciešams izvērtēt Ziņojumā noteikto termiņu, no kura tiek uzsākta drošības rezervju pārvaldības modeļa maiņa, BVKB veic pakalpojuma iepirkumu samazinātā apmērā un daļu no drošības rezervēm būs pienākums iepirkt Possessor.
Valsts nodeva par drošības rezervju uzturēšanu tiek izmantota BVKB saistību pret drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem segšanai. Līdz ar to Ministrija vērš uzmanību, ka, paredzot, ka 2024.gadā visa Pakalpojuma maksa, kas aizstāj minēto valsts nodevu, tiek ieskaitīta Uzkrāšanas fondā - Possessor ārpusbilances rezerves fondā, kurā tiek uzkrāts finansējums drošības rezervju iegādei un uzturēšanai - , Ziņojumā nepieciešams norādīt, no kādiem līdzekļiem tiks segtas BVKB saistības pret drošības rezervju pakalpojuma sniedzējiem.
2. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” noteikts, ka rotācijas jeb krājumu atjaunošanas ciklus jānosaka ārējos normatīvos aktos, lai drošības rezerves atbilstu standartiem (piemēram, benzīnam rotācija reizi gadā, dīzeļdegvielu reizi divos gados vai pēc t.s. novecošanas testiem laboratorijās). Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumi Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” nosaka atbilstības novērtēšanas objekta – benzīna un dīzeļdegvielas – būtiskās prasības un atbilstības specifikācijas, to ievērošanas uzraudzības mehānismu, institūcijas, kuras veic uzraudzību, un minētās uzraudzības veikšanas kārtību. Ministrijas ieskatā tiesiskajā regulējumā būtu jāparedz Possessor pienākums, pamatojoties uz minēto Ministru kabineta noteikumu prasībām, plānot drošības rezervju rotāciju, tā samazinot ar to saistītos izdevumus.
3. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” norādīts, ka aplēses par biržas cenu naftas produktu iegādei Eiropas Savienības dalībvalstīs vai darbaspēku u.c. izmaksu pozīciju noteikšanai veidojas galvenokārt no vidējiem statistiskajiem rādītājiem. Provizoriski aprēķināms, ka laika periodā no 2024. līdz 2028. gadam, katru gadu iegādājoties 20% no kopējām nepieciešamajām valsts naftas drošības rezervēm valsts īpašumā, iegādi veicot par vidējo prognozēto naftas produktu cenu. Ziņojumu nepieciešams papildināt ar norādi, par kādu periodu ir noteikta vidējā naftas produktu cena un kāds ir informācijas par cenām avots.
4. Ziņojuma 4.2.apakšnodaļā “Possessor kapacitāte drošības rezervju pārvaldītāja funkcijas nodrošināšanai” minēts, ka Possesor nodrošinās pilnu drošības rezerves esamību valsts īpašumā piecu gadu laikā, katru gadu iepērkot 20% no kopējās drošības rezerves apjoma. Ievērojot, ka līdz 2028.gadam Possesor nebūs iegādājies drošības rezerves pilnā apjomā, Ministrijas ieskatā, Ziņojumu jāpapildina ar skaidrojumu par to, kas veiks drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu, lai nodrošinātu, ka drošības rezerves ir pieejamas 100% apmērā, un kādi finanšu līdzekļi tam ir nepieciešami, kā arī Ziņojumā jānorāda to segšanas avots.
5. Ievērojot, ka atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam BVKB jānodrošina, ka 2024.gadā drošības rezerves ir pieejamas 100% apmērā un BVKB pilda normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, Ministrija iebilst pret Ziņojuma 6.nodaļas “Turpmākā rīcība” 2.punktā noteikto, ka Possessor no 2024. gada pārņemt no BVKB neuzsākto iepirkumu organizēšanu. Minētajā punktā nepieciešams precīzi norādīt, kādas darbības Possessor veiks. Ziņojumā tas nav minēts, bet Ministrijas ieskatā līdz brīdim, kad Possessor būs iegādājies drošības rezerves pilnā apjomā, tas veiks gan drošības rezervju, gan drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu. Attiecīgas izmaiņas jāveic arī Rīkojuma projekta 1.1.apakšpunktā.
6. Ministrijas ieskatā nepieciešams papildināt Ziņojuma 6.nodaļas "Turpmākā rīcība" 3.punktu, nosakot, kā tiks kompensētas arī drošības rezervju pakalpojuma iepirkumu izmaksas.
7. Ziņojuma 6.nodaļas "Turpmākā rīcība" 6.punkta būtu jānorāda arī termiņš, līdz kuram Ekonomikas ministrijai ir jāsagatavo un jāiesniedz Ministru kabinetā grozījumus Enerģētikas likumā noteiktiem Ministru kabineta noteikumiem. Ņemot vērā termiņus, kādos iespējams veikt jaunā drošības rezervju pārvaldības modeļa darbībai nepieciešamā tiesiskā regulējuma izstrādi un apstiprināšanu, kā arī šā atzinuma 1.punktā minēto, Ministrija atkārtoti norāda uz nepieciešamību izvērtēt Ziņojumā noteikto termiņu, kādā jaunajam drošības rezervju pārvaldības modelim jāsāk darboties, attiecīgi veicot izmaiņas arī Rīkojuma projekta 1.1.apakšpunktā.
Piedāvātā redakcija
-