Atzinums

Zemkopības ministrija gan JAU atļaujas, gan VĒL vēlas pārkāpt virkni nacionālu un starptautisku Latvijai saistošu tiesību aktu (ANO Orhūsas konvenciju, likumu “Par ietekmes uz vidi novērtējumu”, likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām”, Sugu un biotopu aizsardzības likumu, ES Dzīvotņu un Putnu direktīvas, Satversmes tiesas spriedumu lietā nr. 2023-01-03 u.c.), izstrādājot un sniedzot saskaņošanai Meža likuma grozījumus. Tiem var būt būtiska ietekme uz vidi, taču netiek veikts nedz stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums, nedz rīkota publiskā apspriešana, turklāt tas tiek veikts ārpus politikas plānošanas dokumenta ietvara (jaunās Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes nav sagatavotas jau vismaz 5 gadus).
 

-

Ņemot vērā, ka Zemkopības ministrija vēlas, lai “Mežsaimnieciskā darbība, ko veic atbilstoši šim likumam, atzīstama par atbilstošu normatīvo aktu prasībām sugu un biotopu aizsardzības jomā”, rodas jautājums, vai Meža likumā pašlaik atspoguļotas visas Latvijas saistības dabas aizsardzības jomā? Citādi neatliek nekas cits, kā spriest, ka meži Latvijā atrodas ārpus dabas. Tik klaja būšana pretrunā ar citu ministriju un institūciju noteikto visnotaļ ir nepieņemama.

-

1. Lūgums, izmantojot atsauces uz zinātniski augstvērtīgiem informācijas avotiem, skaidrot, kāds ekoloģisks risks rodas no mežu pieaugšanas un novecošanas un mirušās koksnes daudzuma palielināšanās mežā? Kāda ekoloģiskā vērtība tieši zūd?
Jo vecāki meži, jo lielāka tajos ir bioloģiskā daudzveidība. Tostarp mirusī koksne ir nevis “neizmantojamā koksne”, kā to dēvē Zemkopības ministrija anotācijā, bet gan mājas un barība lērumam citu sugu, turklāt palīdz arī atjaunot oglekļa resursus augsnē. Tikmēr izkritušo koku vietā iesējas jauni kokaugi un ienāk citas sugas, dabiskie traucējumi arī ir daļa no meža ekosistēmas.
Citādi – lūgums izņemt vārdu “ekoloģisks” no teikumiem “Ja mežaudzes tiek nocirstas pārlieku vēlu, veci koki zaudē savu ekonomisko un ekoloģisko vērtību” un “Šie fakti spilgti parāda, ka meža novākšana pārlieku vēlā vecumā nozīmē ne tikai ekonomisku zaudējumu, bet arī strauji augošu ekoloģisko risku”.

2. Lūgums skaidrot arī, kāda pašreiz ir situācija ar augstas pievienotās vērtības preču ražošanu un kas tiek darīts, lai to veicinātu (ņemot vērā, ka ne jau koksnes pieejamība ir bijis šķērslis pēdējos 35 gados attīstīt augstas pievienotās vērtības preču ražošanu, par ko liecina pieaugošais mežizstrādes apjoms)).
Kaut arī risinājuma aprakstā minēts, ka likuma grozījumi tiek veikti tostarp, lai palielinātu oglekļa uzkrājumu ilgdzīvojošajos koksnes izstrādājumos, nav minēts, kā plānots panākt, ka industrija attīstās un neražo (un neeksportē) pārsvarā enerģētisko koksni un zāģmateriālu.

3. Stāstu par egļu astoņzobu mizgrauža postījumiem nevar attiecināt uz visiem kokiem. Lūgums iekļaut zinātnisku pamatojumu, kādēļ ciršanas vecums tiek mazināts visām mežsaimnieciskajām koku sugām.
 

-

1. Lūgums vērtēt alternatīvus risinājumus minētajiem galvenajiem izaicinājumiem – meža pielāgošanās klimata pārmaiņam un klimata pārmaiņu mazināšana – atbilstoši zinātniski augstvērtīgiem informācijas avotiem.

2. Ņemot vērā, ka tiek apgalvots, ka pieeja, kas paģēr mazināt ciršanas vecumu, lai adresētu iepriekšminētos izaicinājumus, ir “balstīta uz Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava"  un citu ES pētījumu atziņām un saskan ar vairāku ES valstu praksi”, lūgums iekļaut zinātniski augstvērtīgus informācijas avotus, kur šāda prakse minēta kā risinājums visu sugu kokiem.

3. Lūgums arī skaidrot, kā zemāks ciršanas vecums traktējams kā “vienkāršāks regulējums”.

4. Lūgums skaidrot, vai, samazinot ciršanas vecumus, iespēja palielināt peļņu un ieņēmumus valsts budžetā vērtēta arī ilgtermiņā, teiksim, nākamajiem 20-50 gadiem.
 

-

Sadaļā pieminēti vairāki starptautisku organizāciju pētījumi un publikācijas. Lūgums skaidrot, kur tieši tajos ir pausts, ka ciršanas vecuma samazināšana visām koku sugām un vecu mežu izskaušana ir risinājums, lai pielāgotos klimata pārmaiņām, mazinātu klimata pārmaiņas u.tml.?

-

Lūgums izvērsti skaidrot, kādēļ uz šiem likuma grozījumiem neattiecas sabiedrības līdzdalības process.

-

Lūgums skaidrot, kā tas, ka meža vecums tiek potenciāli būtiski ierobežots un ciršanai pieejams daudz vairāk platību, var nebūtiski ietekmēt vidi? Kāda tieši izpēte ir veikta, lai par šo spriestu?

-

Lūgums skaidrot, kā tiek interpretēts “ilgtermiņš” un kurus mērķus, pateicoties tostarp šiem grozījumiem, paredzēts sasniegt, pievienojot atsauci uz zinātniski augstvērtīgu ietekmes prognožu izvērtējumu.

-