Atzinums

Ņemot vērā Augstskolu likuma 70. pantā noteiktās Augstākās izglītības padomes pamatuzdevumus, kompetences un funkcijas, tai skaitā 70. pantā noteikto kompetenci izstrādāt priekšlikumus par augstākās izglītības pilnveidošanu un studiju apmaksu, Augstākās izglītības padome (turpmāk – AIP) sniedz atzinumu par konceptuālo ziņojumu "Par augstākās izglītības institucionālo finansēšanu" (turpmāk – ziņojumu).
Iepazīstoties ar ziņojumu, AIP atzinīgi vērtē tajā izteikto ieceri modernizēt augstākās izglītības finansēšanas modeli. AIP ieskatā pāreja uz institucionālo finansēšanas modeli varētu veicināt augstskolu autonomiju un atbildību, savukārt mikrokvalifikāciju iniciatīva varētu nodrošināt elastīgāku un dinamiskākas augstākās izglītības un tālākizglītības ekosistēmas tapšanu. Tomēr vairākos ziņojuma jautājumos AIP izsaka iebildumus:
- Koncepcijā aprakstītais lēmuma par budžeta studiju vietu skaitu pieņemšanas mehānisms nerada pārliecību, ka tas tiks pieņemts ņemot vērā darba tirgus prognzes. Augstskolas senāts vai studējošo pāspārvalde savā ikdienas praksē neizmanto darba tirgus prognozes un nerīkojas vadoties no darba tirgus prognozēm.
- Tā ziņojumā ir minēts, ka  Rīgas Tehniskās universitātes gadījumā, pilotprojekta mērķis būs palielināt STEM absolventu skaitu un STEM absolventu īpatsvaru, ņemot vērā Rīgas Tehniskās universitātes stratēģisko specializāciju tieši STEM speciālistu sagatavošanā. 
Tomēr ziņojumā nav minēts tas, kas lems par absolventu skaitu valsts attīstībai būtiskās jomās, piemēram, STEM vai izglītības speciālistu jomās – vai šo lēmumu pieņems tikai izglītības un zinātnes ministrs, neņemot vērā visas augstākajā izglītībā iesaistītās puses.
Tāpēc AIP atkārtoti piedāvā ziņojumā aprakstīto augstākās izglītības institucionālās finansēšanas modeli papildināt, paredzot tajā, ka lemjot par augstskolas un koledžas institucionālā finansējumu, tiek ņemti vērā AIP priekšlikumi par absolventu skaitu valsts attīstībai būtiskās jomās, tai skaitā, ņemot vērā atsevišķu valsts reģionu specifiku un to nepieciešamības.
Kocepcijā norādot, ka finansējuma reformas rezultātā pats būtiskākais sasniedzamais rezultāts ir absolventu skaits, netiek atrunāts, kādi indikatīvie rādītāji tiks izmantoti, lai pārliecinātos, ka tiek sagatavoti absolventi valsts attīstībai būtiskās jomās, vienlaikus nodrošinot augstu kvalitātetes kultūru.
- Koncepcija neparedz iespēju arī privātpersonu dibinātās augstskolās sagatavot speciālistus valsts attīstībai būtiskās jomās, tai skaitā, ņemot vērā atsevišķu valsts reģionu specifiku un to nepieciešamības.
- Koncepcijā ir nepietiekama sasaiste arī citām jau īstenotām vai vēl īstenojamām augstākās izglītības reformām. Tai skaitā nav aprakstīts, kā institucionālā finansēšanas modelis tiks sasaistīts ar jauno doktorantūras modeli un īpaši ar tā iecerētajiem finansēšanas mehānismiem, kā arī tā sasaiste ar jauno akadēmiskās karjeras ietvaru. Kas noteiks doktorantu skaitu, tajā skaitā doktorantu ar kuriem tiek slēgts darba līgums, skaitu institucionālā finansēšanas modeļa gadījumā – augstskola vai Izglītības un zinātnes ministrs.
No ziņojuma teksta izriet, ka valsts augstskolas padome pēc rektora priekšlikuma un senāta un augstskolas studējošo pašpārvaldes atzinumiem nosaka studiju vietu skaitu, studiju vietas finansēšanas principus no valsts budžeta, augstskolas budžeta un privātpersonu līdzekļiem, kā arī studiju maksas nosacījumus.
- Tādejādi ziņojumā valsts augstskolas padomei tiek noteikta Augstskolu likumā neparedzēta kompetence (Augstskolu likuma 14.2 pants), savukārt tiek ierobežota Augstskolu likumā paredzētā augstskolas senāta kompetence (Augstskolu likuma 52. panta 4. daļa). Iecerētās pārmaiņas augstskolas iekšējā pārvaldībā ir pretrunā ar īstenoto augstskolu iekšējās pārvaldības reformu, kura noteica, ka senāts ir  augstākā akadēmiskā lēmējinstitūcija, kuras sastāvā ne ir mazāk kā 20 procenti locekļu ir studējošo pārstāvji, kas tādejādi piedalās lēmumu pieņemšanā.
- AIP ieskatā arī ieviešot institucionālo finansēšanas modeli ir jāsaglabā Augstskolu likumā paredzētā augstskolas senāta kompetence.
Pāreja no budžeta studiju vietas finansēšanas uz akadēmiskā personāla atalgojuma finansējumu nav savienojama ar augstskolu autonomiju. Pārejot no budžeta studiju vietas finansēšanas uz akadēmiskā personāla atalgojuma finansējumu pastāv risks neievērot to, ka dažādām studiju jomām ir dažādas izmaksas, kas līdz šim tika noteiktas ar jomu koeficientiem.
Ziņojumā ir minēta atteikšanās no budžeta vietas finansējuma aprēķina, turpmāk augstākās izglītības iestādēm piešķiramo bloka dotāciju no valsts jāaktualizējot, par pamatu ņemot nevis vidējās studējošo izmaksas, bet gan akadēmiskā personāla atalgojumu un slodzes. 
- Ziņojumā nav aprakstīta iecerētā institucionālās finansēšanas modeļa sasaiste ar Valsts aizsardzības dienesta likuma 32. pantā ietverto normu, ka valsts augstskolas un koledžas tām gadskārtējā valsts budžetā un vidēja termiņa budžeta ietvara likumā apstiprinātā finansējuma ietvaros finansē studijas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības un pirmā cikla augstākās izglītības posmos pilsoņiem, kas brīvprātīgi pieteikušies valsts aizsardzības dienestā un pabeiguši to.
Ziņojumā minēts, ka, lai veicinātu augstākās izglītības sistēmas caurskatāmību, informētu reflektantu izvēli, kā arī padarītu AII savstarpēji salīdzināmākas, tiks izveidota vienota, ministrijas koordinēta valsts studējošo, absolventu un atbirušo aptauja, kas regulāri apkopos studējošo, absolventu un atbirušo viedokli par studijām, to vērtību un kvalitāti. Šāda aptauja ļaus iegūt salīdzināmus valsts līmeņa datus par augstāko izglītību Latvijā un informēs politikas plānošanu.
No ziņojuma var secināt, ka aptauja arī ir tikai vienīgais iecerētais reformas indikatoru izvērtēšanas mehānisms, savukārt ziņojumā minētais sistēmas izmaksu monitorings un tā veikšana, nav detalizēti izklāstīta.
- 17. lpp AIP aicina paredzēt, ka stipendijas “Studētgods” saņemšana nevar būt paredzēts kā izslēdzošs kritērijs jebkāda augstskolas sniegtā sociālā atbalsta saņemšanai. 
- 17. lpp LSA uztur savu iebildumu ka nosakot minimālo akadēmisko sasniegumu slieksni sociālajām stipendijām, pastāv risks, ka šīs stipendijas kļūtu par akadēmsiko sasniegumu stipendijām ar papildus kritērijiem, tādējādi faktiski neveicinot augstākās izglītības pieejamību. Lai neierobežotu iespējas augstskolām veidot mērķētus atbalsta mehānismus ir iespējams paredzēt, ka akadēmiskajām stipendijām tiek pievienoti sociāli krietēriji (līdz ar to tās arī neiekļaujot 20% aprēķinā pēc finansējuma avota).
 

 

-

No ziņojuma nav skaidrs pamatojums tam, kāpēc deleģēšanas līgums par par mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinēšanu un rezultātu izvērtēšanu līdz 2027. gada 31. decembrim tiek slēgts tikai ar Vidzemes Augstskolu, jo starpaugstskolu sadarbības pieredzi Eiropas Universitāšu asociācijā ir ieguvušas arī Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte un Ventspils Augstskola
 

7. Izglītības un zinātnes ministrijai līdz 2024. gada 31. maijam noslēgt deleģēšanas līgumu ar Vidzemes Augstskolu, Latvijas Mākslas akadēmija, Latvijas Universitāte, Rīgas Tehniskā Universitāte un Ventspils Augstskola par mikrokvalifikāciju izmēģinājumprojekta koordinēšanu un rezultātu izvērtēšanu līdz 2027. gada 31. decembrim.